Kas notiek ar onkoloģijas “zaļo koridoru”? 10
Situācija onkoloģisko slimību atklāšanā un ārstēšanā ir ļoti ielaista, tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” saka Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” pārstāvis Edgars Āboliņš. Vai tāda pati situācija ir arī tā saucamajā “zaļajā koridorī”?
“Zaļais koridoris” nav ielaists, bet tajā problēma atduras pret to, ka tad, kad cilvēks nonāk līdz tiem pašiem radioloģiskajiem izmeklējumiem, šie izmeklējumi kavējas. Kā nu kuram, bet kopumā, kā arī Valsts kontrole bija secinājusi, cilvēks diagnozi saņem pēc 195 dienām. Viens otrs cilvēks jau šinī laikā vairs nav uz šīs zemes, bet vajag pāris nedēļu laikā, tas būtu ļoti ideāli,” skaidro Edgars Āboliņš.
Turpina Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa:“Pēc normatīvajiem aktiem aplēšot dienu skaitu, neņemot vērā, ka pacients arī pats var nepiezvanīt pirmajā dienā un kaut kur nepierakstīties, bet tam dienu skaitam, kurā pacientam no pirmās vizītes pie ģimenes ārsta ir jānonāk līdz diagnozei, ir jābūt 65 dienām. Atsekojot pēc onkoloģijas pacientu datiem, kad viņi ir veikuši vizītes pie ārsta, redzams, ka šobrīd tās vidēji ir 195 dienas, tātad trīs reizes vairāk.
Kur šobrīd mēs atduramies? Tur ir dažādi. Pacientu līdzestība šeit ir jautājums. Mums Latvijā tā nav pietiekama, līdzestības kultūra mums ir ar trūkumiem. Tas rada papildus slodzi veselības resoram, kuram ir vēl vairāk jāstrādā, lai pacientus motivētu veikt pārbaudes.
Bet “zaļajā koridorā” mēs konstatējām, ka tā ir iespēja veikt izmeklējumus praksē ne tikai pacientiem līdz diagnozei, kā tas ir domāts, bet arī pēc diagnozes noteikšanas, tādēļ ka vienkārši nav cita risinājuma cilvēkiem kā ārstēties. Tādēļ, ja bija domāts, ka “zaļais koridors” darbosies kā prioritāra kārtība līdz diagnostikai, tad visi pacienti stāv vienā rindā.”
Neskatoties uz visiem trūkumiem, Āboliņa norāda arī uz kādu pozitīvu aspektu “zaļajam koridorim”: “Ja visādi citādi budžets tiek plānots kaut vai tām pašām zālēm un to nedrīkst pārtērēt, tad “zaļajā koridorā” finansējumam nav ierobežojuma – cik vien sistēma varēs izmeklējumus veikt, tik arī valsts apmaksās. Tādēļ šajā gadījumā finansējums nav iemesls.”
