Kāpēc Kikls ir biedējošs? 0
Atšķirībā no kaimiņvalsts Vācijas, kur liela galēji labējā partija Alternative für Deutschland (AfD) tika dibināta tikai pirms 12 gadiem, Austrijas APS pastāv jau gandrīz 70 gadu un jau sen ir bijis ievērojams spēks valsts politiskajā vidē.
Tā parlamentā ir bijusi kopš 50. gadiem, deviņdesmitajos jau ieguvusi vairāk nekā 20% balsu un pat piecas reizes iekļuvusi valdībā, pēdējo reizi līdz 2019. gadam. Un arī šobrīd Brīvības partija sadarbojas ar konservatīvajiem trīs zemju koalīcijās.
Nevarētu teikt, ka ANP un APS pozīcijas būtu diametrāli pretējas, piemēram, ekonomikā un migrācijas ierobežošanas jautājumos tās saplūst, raksta MT. Pats Nehammers ierosināja izveidot centrus bēgļu pārbaudei ārpus ES, izraidot ārzemniekus, kuri izdarījuši noziegumus Austrijas teritorijā, un pat ievietot viņus īpašos cietumos “trešās” valstīs. Viņš vairākkārt ir aicinājis samazināt pabalstus migrantiem, kuri “izvairās no darba”.
Plašākai sabiedrībai Herberts Kikls kļuva pazīstams pēc iekšlietu ministra amata saņemšanas Sebastiana Kurca valdībā un pirms viņa atkāpšanās 2019. gadā kļuva par trīs lielu skandālu varoni: tiesībsargājošo iestāžu varas ļaunprātīga izmantošana, tostarp spiediens uz medijiem, apsūdzības korupcijā ar mēģinājumu izvairīties no nodokļu nomaksas par lieliem ziedojumiem APS un, visbeidzot, finanšu kontakti ar Krievijas oligarhiem. Vispirms Kikls zaudēja ministra amatu, un pēc tam sabruka koalīcija starp galēji labējiem un konservatīvajiem.
Līdz ar savu ne pārāk tīro reputāciju Kikls nebija patīkams Austrijas konservatīvajiem vēl divu iemeslu dēļ: kontakti ar neonacistu grupējumiem un lojalitāte Vladimira Putina režīmam. Pirmkārt, kļūstot par APS vadītāju, viņš demonstratīvi pārkāpa vienu no galvenajiem Austrijas galēji labējo tabu: “nacionālpatriotu” tēla sargāšanu un būšanu “atdalītiem” no nacisma mantojuma.
Kiklamm tā vairs nebija problēma, tā komentē MT. Viņš atklāti komunicē ar identitāriem (baltajiem nacionālistiem, kuri atbalsta atgriešanos pie arhaiskām Eiropas vērtībām) un paziņo, ka “neredz nekādas sarkanās līnijas sev”.
Politiķis vēlēšanu kampaņas laikā izmantoja nacistu periodam raksturīgās runas formas un dēvēja sevi par “tautas kancleru”. Ikviens, kurš zina vācu valodu un vēsturi, šo jēdzienu saista tikai ar vienu periodu: tā sevi sauca Ādolfs Hitlers.
Kikls ir pazīstams arī ar saviem prokrieviskajiem uzskatiem. 2023. gada februārī, runājot par gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu, viņš sacīja, ka karam “ir ilga ASV un NATO provokāciju vēsture”.
Politiķis iebilst pret sankcijām pret Maskavu un uzskata, ka Krievijas gāze “dod nozīmīgu ieguldījumu Austrijas enerģētiskajā drošībā”. Kikls uztur draudzīgas attiecības ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu un vairākkārt uzsvēris nepieciešamību izstrādāt abu valstu kopīgu stratēģiju starptautiskajā arēnā.
