Juris Lorencs: Kurš ierocis šodien ir spēcīgāks – pistole vai telefons ar tiešraidi visām pasaules acīm? 2
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dīvainas ziņas no ASV. Svētdiena, 31. maijs, galvaspilsēta Vašingtona. Ievērojot apsardzes un drošības dienesta protokolus, prezidents Donalds Tramps uz brīdi esot pārvietojies īpašā apakšzemes bunkurā zem Baltā nama. Bet trauksme nav sacelta terora draudu vai Covid-19 epidēmijas dēļ.
Pēc 25. maijā Mineapolisā aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves, kurš mira brutāla aresta laikā, visā Amerikā sākušies ielu protesti.
Daudzviet tie pārauguši vardarbībā, grautiņos un laupīšanās.
Brīdī, kad protestētāji pietuvojās Baltajam namam, ASV prezidentam tika nodrošināta paaugstināta drošība. Tas ir saprotami, līdzīgi rīkotos jebkuras valsts drošības dienesti. Vienlaikus vairākos štatos mobilizēta Nacionālā gvarde, aptuveni četrdesmit pilsētās izsludināta komandanta stunda, galvaspilsētu ieskaitot.
Kas notiek ar Ameriku? Līdzīgi rasu nemieri šajā valstī bijuši jau iepriekš.
Diemžēl šoreiz sociālais fons ir īpaši nelabvēlīgs: Covid-19 izraisītā karantīna, bezdarbs, ar to saistītās materiālās un psiholoģiskās problēmas.
Plus vēl jaunie mediji, kas jebkuru notikumu momentāni dara zināmu visai pasaulei. 1. jūnijā sociālajos tīklos parādījās video no Čatanūgas pilsētas Tenesī štatā – policisti no kādas ēkas pakāpieniem tēmē ar pistolēm uz pūli, kas viņus ielencis. Savukārt katram protestētājam rokā ir pret policistiem pavērsts viedtālrunis.
Un nav pat īsti skaidrs, kurš ierocis ir šodien ir spēcīgāks – pistole vai ierīce, kas notiekošo “pa tiešo” raida internetā.
Vēl viens jautājums – vai pašreizējais ASV prezidents spēj efektīvi vadīt valsti? Jau tagad ir skaidrs, ka Trampa atbilde uz Covid-19 epidēmiju bijusi novēlota un haotiska. Vīrusa izraisītie nāves gadījumi, rēķināti uz iedzīvotāju skaitu, ASV ir 25 reizes lielāki nekā Latvijā. Visam fonā – visai apšaubāmi, diskutējami, sasteigti politiski lēmumi. Lūk, iepriekšējās nedēļas hronika.
Tramps iesaistās bezcerīgā cīņā ar vienu no lielākajiem sociālajiem tīkliem “Twitter”, apsūdzot to cenzūrā. Viņš pasludina jaunu “auksto karu” – tikai šoreiz pret Ķīnu, vainojot to Amerikai neizdevīgā tirdzniecības politikā, Honkongas demokrātijas likvidēšanā un Covid-19 vīrusa epidēmijas slēpšanā.
Tāpat ASV pārtraukušas jebkādas attiecības ar Pasaules veselības organizāciju, atsaucot tai savu finansējumu. Tramps pārceļ jūnijā plānoto G7 (ASV, Kanāda, Francija, Lielbritānija, Vācija, Itālija, Japāna) valstu sanāksmi uz septembri un uzaicina tajā piedalīties arī Krieviju. Cik var noprast, pasaules lielākā ekonomika Ķīna tiek ignorēta.
Patiesībā daudzās lietās Trampam var piekrist. Problēma ir tā, ka no malas viņa politika dažkārt šķiet haotiska.
Bet varbūt tādi ir modernie laiki, kas prasa gluži vai nepārtrauktu krīzes vadību? Ka pie haosa mums visiem vienkārši nāksies pierast? Tikmēr 1. jūnijā CNN komentētājs Stīvens Kolinsons raksta: “Kamēr Tramps slēpjas Baltajā namā, Amerika sauc pēc līdera.”
Jauns līderis Amerikā varētu parādīties 3. novembrī pēc nākamajām prezidenta vēlēšanām. Un tad rodas jautājums – vai tiešām 331 miljonu lielā valsts, bagātākā pasaules nācija, nevarēja atrast citus kandidātus kā vien Tramps un Baidens? Pirmais, kā redzam šodien, ir visai neprognozējams.
Izolacionists, kurš paziņojis, ka viņu interesē pirmām kārtām ASV problēmas. Diemžēl nopietnas krīzes brīdī viņš ar tām īsti netiek galā. Bet arī Baidens ir vājš. Es pat nepieminu viņam veltītos apvainojumus (iespējamā korupcija Ukrainā, seksuālā uzmākšanās) – ar to mediju laikmetā jārēķinās katram daudzmaz nozīmīgam politiķim.
Izskatās, ka 77 gadus vecajam Baidenam, iespējams, ir citi, daudz nozīmīgāki sarežģījumi – garīgā veselība.
Internets ir pilns ar liecībām par viņa dīvainiem izteikumiem, aizmāršību, neadekvātiem žestiem. Jārēķinās ar to, ka Baidena uzvaras gadījumā milzīga ietekme būs viņa tuvākajam lokam – viceprezidentam, padomniekiem, ministriem.
Latvijas okupācijas laikos ASV bija viens no mūsu lielākajiem neatkarības balstiem. Mēs varam pateikties Amerikai par okupācijas neatzīšanas politiku, par Latvijas vēstniecības darbību Vašingtonā. Visus atjaunotās neatkarības gadus Latvija deklarējusi, ka ASV ir mūsu stratēģiskais partneris un ciešs sabiedrotais. Un tad rodas vēl viens jautājums – vai Amerika šodien ir tā pati, kas 1991. gadā?
Vai tās ietekme pasaulē, politikā, militārā, ekonomiskā varenība un morālā autoritāte ir tikpat augsta kā tolaik? Un kas notiktu, piemēram, ja Covid-19 būtu paralizējis ne tikai dažus aviobāzes kuģus, bet visus ASV bruņotos spēkus, valstī plosītos nemieri, prezidents slēptos Baltā nama bunkurā, bet Krievija sāktu agresiju Ukrainā vai Baltijā?
Jautājumi, uz kuriem jāmeklē atbildes gan pašai Amerikai, gan mūsu politiķiem. Un tagad viena laba ziņa no Amerikas. 30. maijā orbītā tika palaists pilotējamais kosmiskais kuģis “Crew Dragon” ar diviem astronautiem. Tātad Amerika var, ja grib!
