Kas notiek aiz aizvērtām baznīcas durvīm? Latviešu garīdznieki, kuri apsūdzēti seksuālā vardarbībā pret bērniem 53
Arī Latvijā izgaismoti gadījumi, kad garīdznieki tiek apsūdzēti par seksuāla rakstura noziegumu pastrādāšanu. Proti, par to, ka viņi izmantojuši savu autoritāti un seksuāli izmantojuši nepilngadīgus bērnus vai cilvēku, kuram ir garīga rakstura traucējumi. Vai likums šajos gadījumos ir gana bargs un ko dara reliģiju institūti, lai nepieļautu šādas situācijas, skaidroja Latvijas Radio.
Kāds 83 gadus vecs baptistu mācītājs Talsu novadā bija apsūdzēts par to, ka laikā no 2018. gada augusta līdz 2022. gada aprīlim jeb četrus gadus apmierinājis savu dzimumtieksmi ar piecām meitenēm, kuras tolaik bijušas vien 7–16 gadus vecas.
Saskaņā ar apsūdzību, izmantojot bērnu uzticību un savu autoritāti, būdams draudzes mācītājs, vīrietis veicis seksuāla rakstura darbības, četros gadījumos tas noticis bērnu bezpalīdzības stāvoklī.
Šogad pavasarī Kurzemes rajona tiesa šim nu jau bijušajam mācītājam piesprieda 10 gadus cietumā un trīs gadus probācijas uzraudzībā. Lai gan Talsu pusē šī persona ir labi zināma, tiesas spriedums ir anonimizēts, tādēļ viņa personas datus nav atļauts atklāt, skaidroja tiesā.
Kādā citā gadījumā Romas katoļu draudzes prāvests Krišjānis Dambergs tiek apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret mazgadīgu bērnu.
Atbilstoši apsūdzībai prāvests vēlējies apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni un veicis seksuāla rakstura darbības ar personu, kas jaunāka par 16 gadiem, izmantojis viņas bezpalīdzības stāvokli, kā arī izmantojis cietušās personas uzticību un savu autoritāti, un apsūdzētais prāvests pēc novadīta dievkalpojuma Romas katoļu baznīcas telpās esot palicis divatā ar cietušo un veicis savas netiklās darbības, paļaujoties uz to, ka nav liecinieku un bērns neapzinās viņa veikto darbību īsto nozīmi.
Apsūdzētais gan noliedz savu vainu izvirzītajās apsūdzībās, un vēl notiek tiesas process. Tomēr, kā ziņots portālā “katolis.lv”, Dambergs ir atbrīvots no prāvesta pienākumiem.
Trešajā pēdējos gados skaļi izskanējušā gadījumā Rēzeknes–Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa kopā ar citu personu ir apsūdzēts līdzīgā lietā.
Zeiļa apsūdzēts par cilvēku tirdzniecību un dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā personu grupā, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli.
Šī gada septembra beigās Rīgas pilsētas tiesa viņam piesprieda sešus gadus un desmit mēnešus cietumā, kā arī noteica probācijas uzraudzību uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.
Visi šie gadījumi ir pret baznīcas būtību, jo šajos nodarījumos cietis ir bērns vai cilvēki, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, tā saka Latvijas Universitātes teoloģijas profesore, mācītāja Dace Balode. Nenoliedzami ikviens no šiem nodarījumiem būtiski ietekmē baznīcas pastāvēšanu un arī sabiedrības attieksmi pret to.
Bieži vien baznīcas izvēlas slēpt šādus gadījumus, baidoties no sabiedrības nosodījuma. Taču pēdējos 10 gados ārpus Latvijas šādi skandalozi gadījumi ir nākuši gaismā ne vien katoļu baznīcās, bet arī anglikāņu, luterāņu, protestantu baznīcās, kuras ir atzinušas un ļāvušas runāt upuriem, pret kuriem ir notikusi seksuāla vardarbība. Baznīcai būtu jābūt gana stiprai, lai skaļi runātu par šādiem gadījumiem, un būtu jāpauž savs nosodījums publiski, pārliecināta ir mācītāja Balode.
“Cik pati baznīca ir gatava strādāt, skatīties, sekot līdzi, kādu personālu baznīca pieņem darbā un kā baznīca sadarbojas pati ar saviem darbiniekiem. Cik lielā mērā baznīca var redzēt vai baznīcas vadība redz, kas īsti notiek arī šī personāla dzīvē. Tur būtu jābūt tādai pietiekami tuvai komunikācijai, lai varētu varbūt kaut ko iepriekš pamanīt. Protams, cilvēki, kas kaut ko tādu dara, pietiekami prot to arī noslēpt, tāpēc tas vienmēr nebūs vienkārši, un nebūs vienmēr jau tikai baznīcas problēma šādi gadījumi,” norāda Balode.
Gadījumi, kuros tieši garīdznieks ir pastrādājis seksuāla rakstura nodarījumu, ir īpašs ļaunums, jo viena tāda priestera izdarītais grauj uzticību baznīcai un priesteriem.
Kā norāda Bērnu aizsardzības centra Bērnu tiesību uzraudzības dienesta vadītāja Valentīna Gorbunova, tas ir mīts, ka ļauni nodarījumi notiek no svešiem cilvēkiem.
Lielākoties bērniem pāri nodara labi zināmi cilvēki, kuri bērnam ir liela autoritāte vai kuriem uzticas.
“Ja bērns sāk runāt par lietām, kas nav atbilstošas viņa vecumam, vai sāk stāstīt par to, ka telefonā draugam ir redzējis tur kaut kādu video vai bildes un prasīt, kas tas ir. Pazīmes, piemēram, (..) sāk pamanīt, ka bērns kaut kā negribīgi iet mazgāties, vai negribīgi iet ciemos pie tās ģimenes, vai pie tā cilvēka, vai ieraujas sevī, ieraugot kādu konkrētu cilvēku, vai kā tamlīdzīgi. Faktiski jebkāda pazīme, kas varbūt varētu norādīt arī uz kaut kādu pietiekami krasu uzvedības maiņu,” klāsta Gorbunova.
Latvijas Radio lūdza Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzei komentēt skaļi izskanējušos seksuālās vardarbības gadījumus Baznīcas pārstāvji iesūtīja atbildi rakstiski.
Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēze atbildēja, ka, ņemot vērā apsūdzības, kādas tikušas izvirzītas vairākiem katoliskās baznīcas Latvijā garīdzniekiem, baznīca pauž dziļu nožēlu un atvainojas visiem, kurus jebkādā veidā ir skārusi šo garīdznieku nepiedienīgā un noziedzīgā uzvedība.
“Katoliskajā Baznīcā šobrīd ir izvirzītas vadlīnijas, kas nosaka, ka personas, kuras tiek apsūdzētas seksuālajos noziegumos pret nepilngadīgām personām vai tām pielīdzinātām personām, nekavējoties ir jāatstādina no jebkuriem amatiem, pienākumiem un kalpošanām un uzreiz ir jāinformē Latvijas Republikas tiesībsargājošās institūcijas, kas tālāk veic izmeklēšanu un tiesvedību, atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktiem,” vēstulē skaidroja baznīca.
“Ņemot vērā, ka vardarībā pret bērniem apsūdzētais priesteris Andrejs Mediņš (Latvija) un Austrālijas kardināls Džordžs Pels (George Pell, Austrālija) un citi garīdznieki ir tikuši pilnībā attaisnoti, Romas Katoliskā Baznīca Latvijā aicina nesteigties ar garīdznieku “notiesāšanu”, kamēr viņu vaina netiks pilnībā pierādīta, sagaidot galīgo spriedumu. Aicinām respektēt nevainīguma prezumpciju,” rakstiski atbild Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēze. Kamēr notiek tiesvedība un tai sekojoša izmeklēšana, nekādi papildus komentāri netikšot sniegti. “Ja šo garīdznieku lietās tiks pieņemts galīgs notiesājošs spriedums, katra notiesātā persona saņems sodu, kuru tā arī izcietīs. Ja tiesa lems par finansiālām kompensācijām cietušajiem, tad konkrētās notiesātās personas šo sodu samaksās likumā noteiktajā kārtībā,” norāda arhidiecēze.
