Kas nogalināja Astru 3
Pagājušā gada martā Latviju pāršalca ziņa, ka savās mājās Talsu novada Vandzenes pagasta “Ceļiniekos” nežēlīgi noslepkavoti Latvijas brīvības cīnītāja, PSRS disidenta Gunāra Astras vecākais brālis Harijs Astra (dzimis 1925. gadā) un viņa sieva Marta Niedra (dzimusi 1936. gadā). Noziegumā iesaistītos ātri apcietināja.
Šā gada beigās prokuratūra krimināllietu nodeva tiesā, un Kurzemes rajona tiesā Talsos to sāks skatīt 9. aprīlī.
Uz apsūdzēto sola sēdīsies 1991. gadā dzimušais Jānis Rēvičs, kuru apsūdz par divu personu slepkavību laupīšanas laikā sevišķi pastiprinošos apstākļos ar sevišķu cietsirdību, apzinoties, ka personas ir bezpalīdzības stāvoklī (Krimināllikuma 118. panta 2. daļa, pēc kura draud mūža ieslodzījums vai 15–20 gadu cietumsods), kā arī 1962. gadā dzimušais Aigars Ginters, kuru apsūdz par “iepriekš neapsolītu sevišķa smaga nozieguma pēdu slēpšanu” (Krimināllikuma 313. panta 2. daļa, pēc kura var dabūt līdz diviem gadiem cietumā vai arī piespiedu darbu vai naudas sodu). Ko vēsta apsūdzība, un kas ir apsūdzētie?
Kā tas notika
Slepkavības notikušas 2019. gada 22. martā no pusseptiņiem līdz septiņiem vakarā. Izmeklētāji noskaidrojuši, ka Rēvičs bijis iedzēris un aiz virsjakas paslēpis nazi, ko bija paņēmis kaimiņu mājā, kad bija ieradies pie Gintera. Iestūmis Ginteru pa priekšu mājā, tajā iegājis arī Rēvičs. Koridorā pretim nākusi sirmgalve Marta, rokās turot kāstuvi.
Rēvičs pagrūdis Ginteru malā, izvilcis nazi un pieprasījis Martai naudu. Saņēmis atbildi, ka naudas nav un nebūs, Rēvičs prasījis atkārtoti un dūris ar nazi. Marta aizsargājusies ar rokām un kāstuvi, pagriezusies un skrējusi uz virtuvi. Rēvičs sirmgalvei sekojis, saķēris aiz apkakles un veicis 16 dūrienus galvā, kaklā un krūškurvī. Marta nomira…
Pēc slepkavības Rēvičs licis Ginteram no Martas istabas paņemt naudas maku, kurā atradušies 1120 eiro. Pēc tam Rēvičs iegājis istabā pie Harija, kurš sēdējis gultā. Uzbrucējs pieprasījis saimniekam naudu un ar nazi iedūris viņam kaklā. Pēc tam slepkava licis Harijam doties uz virtuvi, kur uz grīdas gulējusi noslepkavotā sieva. Tur Rēvičs iedūris Harijam galvā ar nazi, kas palicis pensionāram galvā. Tad slepkava paņēmis citu nazi no skapīša un vēl 14 reizes iedūris Harijam galvā, kaklā, krūšukurvī. Sirmgalvis nokritis no krēsla uz grīdas un nomiris…
Viens apcietinājumā
Kā varēja izaugt šāds nežēlīgs slepkava Jānis Rēvičs? Vandzenē viņu atceras kā gaišu cilvēku, lai arī dzimis ne sevišķi sociāli labvēlīgā daudzbērnu ģimenē, kur vecākiem ierasta lieta bijusi alkohola lietošana.
Neviens no Rēvičiem Vandzenē vairs nedzīvojot, Jāņa tēvs ir miris. Rēvičs mācījies speciālajā skolā un ieguvis 7. klašu izglītību, jo bijuši garīgas attīstības traucējumi. Tad kādu laiku dzīvojis un strādājis ārzemēs. Kad atgriezies, piedalījies mežizstrādes darbos.
Vandzenieki, ar kuriem runāju un kuri atceras Jāni, stāsta, ka nespējuši sākumā noticēt, ka viņš ir slepkava, pieļauj, ka viņš kļuvis vardarbīgs un degradēta persona, kad sācis lietot alkoholu. Piecas reizes sodīts, tai skaitā ar īslaicīgu brīvības atņemšanu par seksuālām darbībām pret personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu. Ir precējies, apgādībā bērns.
Rēvičs patlaban atrodas apcietinājumā. Man izdevās parunāt ar Aigaru Ginteru, kurš, nosēdējis cietumā deviņus mēnešus, kopš 13. janvāra tiesu gaida brīvībā.
“Šausmīgs kauns no cilvēkiem”
Vandzenes pagastā ir nepilni divu tūkstoši iedzīvotāju, viens otru pazīst vai vismaz zina. Kad Ginters iznācis no cietuma, daļa vandzenieku bijuši uztraukušies par drošību viensētās, bet Ginters nebijis agresīvs, pārdzīvojis pret sevi vērsto negatīvo attieksmi, nēsājis līdzi apsūdzības rakstu, lai pierādītu, ka nav nekāds slepkavnieks.
Tagad jau dažs vandzenieks Ginteram pat palīdzot sadzīves lietās, iedotas drēbes: kamēr bijis cietumā, no viņa dzīvokļa daļa mantu esot pazudušas. Arī pašvaldība uzraugot un palīdzot Ginteram, katru dienu nodrošina ar triju stundu algotu darbu, lai ir motivācija no rīta celties un darboties. Ginters nedzerot. Dzīvo viens, ir meita ārzemēs.
Kad, iepriekš nebrīdinājis, ierados pie Gintera, viņš šķūnītī zāģēja malku. Viņš stāsta, ka kādreiz ar Rēviču dzīvojis kaimiņos. Gadījies kopā iedzert. Nereti Rēvičs kļuvis agresīvs un viņš Ginteru sitis. Pēdējā laikā Ginters vairāk dzīvojis pie Martas māsas Ausmas – mājā, kas ir līdzās “Ceļiniekiem”. 22. marta rītā esot izmazgājis savu istabu un izklapējis paklāju, gatavojis pusdienas, kad ap pulksten 12 atnācis Rēvičs, stāsta Ginters.
Atnākusi arī Marta, atnesusi sautētus kāpostus. Rēvičs uzaicinājis aiziet uz veikalu pēc aliņa un teicis, ka gribot pa nakti palikt garāžā. Pa ceļam prasījis, vai Ausmai daudz naudas. Ginters atbildējis, ka nav, Ausma pati ejot aizņemties pie māsas Martas. Mežā Rēvičs esot piedraudējis Ginteru nosist.
Nopirkuši aliņu, iedzēruši un gājuši atpakaļ. Kad atgriezušies, Rēvičs ierosinājis aiziet pie Martas aizņemties naudu. Licis Ginteram klauvēt pie ārdurvīm. Neviens nenācis. Beigās izrādījies, ka durvis nav aizslēgtas. Rēvičs iegrūdis Ginteru koridorā un arī pats gājis iekšā. Slepkavošana notikusi, kā norādīts apsūdzībā.
“Es biju pārbijies un drebēju. Gribēju mukt, bet Rēvičs aizstājās man priekšā. No Harija asinis burtiski šļācās. Rēvičs lika man iet uz otro stāvu meklēt naudu. Es pastāvēju koridorā, bet negāju. Tad uzgājām abi. Naudu Rēvičs neatrada, histēriski smējās,” stāsta Ginters.
Pēc tam abi aizgājuši uz Rēviča dzīvesvietu, kur satīrījuši drēbes un Rēvičs izsaucis taksometru. Aizbraukuši uz spēļu zāli Talsos, jo tā gribējis Rēvičs.
“No tiem spēļu automātiem neko nesaprotu. Nolēmu mukt. Aizgāju uz tualeti uzsmēķēt, bet mani no turienes apsargs izdzina. Gāju autoostas virzienā. Pie lielveikala “Rimi” divi vīrieši dzēra: viņiem palūdzu telefonu, lai pazvanītu policijai par slepkavībām,” atceras Ginters, kuru tad arī policija saņēmusi ciet. Savukārt Rēvičs atrasts pie mīļotās meitenes Lubezerē, uz kurieni aizbraucis ar taksi, līdzi vedot šampaniešus un liķierus.
“Šausmīgs kauns no cilvēkiem, ka esmu sapinies ar šo slepkavnieku,” atzīst Ginters. Savu mūžu neesot krimināli sodīts, tikai dažas reizes administratīvi par braukšanu dzērumā ar velosipēdu. Agrāk strādājis celtniecībā, pēdējā laikā gadījuma darbus. Pašvaldībā pēc palīdzības vērsies tikai vienu reizi – pirms gadiem desmit ekonomiskās krīzes laikā.
