Kas nepieciešams zirga uzturēšanai? 0
Jāšanas sports kļūst aizvien populārāks, daudzi apsver iespēju iegādāties savu zirgu. Taču attur nezināšana – kas papildus stallim un barībai vēl ir nepieciešams?
Kopšana labsajūtai
Zirgs ir ļoti jutīgs dzīvnieks, kas prasa īpašas rūpes – gan regulāras kustības un treniņus, gan veterināro aprūpi un pareizu kopšanu. Starp citu, kopšana un tīrīšana nav tikai skaistumkopšanas procedūra, lai dzīvnieka spalva spīdētu, aste un krēpes labi izskatītos. Rūpējoties par ārējo izskatu, saimnieks pirmām kārtām gādā par zirga labsajūtu.
Pirms katras izjādes zirgs rūpīgi jānotīra, lai apmatojumu atbrīvotu no pakaišu netīrumiem. Tad vēlāk, treniņā svīstot, dzīvniekam nerodas kairinājums, kas var radīt iekaisumus un nepatīkamas izjūtas. Īpaša uzmanība jāpievērš mugurai un kājām.
Ja, tīrot muguru, draugs izrāda nepatiku vai reaģē kā savādāk, ieteicams konsultēties ar pieredzējušu jātnieku vai vērsties pie veterinārārsta.
Zirgs un it sevišķi tā mugura jāsarga no caurvēja. Tāpēc vēsā un vējainā laikā to pēc treniņa vēlams apklāt. Ja spalvu vairāk, var apsegt tikai vietu, kur atradušies segli.
Katrā tīrīšanas reizē uzmanība jāpievērš arī kājām, lai laikus pamanītu kādas traumas vai jebkādas citas izmaiņas. Kājas sargājamas no mitruma un netīrumiem, pēc treniņa tās noteikti jānomazgā, lai izvairītos no iekaisumiem.
Pedikīrs un citas procedūras
Ikreiz jānopēta arī nagi, jo ļoti bīstams ir reimatiskais nagu karsonis jeb laminīts – zirga naga dzīvās daļas iekaisums. Slimībai var būt dažādi iemesli – pārāk liela slodze, cietāks steliņģis, gremošanas problēmas, piemēram, kolikas. Nagu karsonis visbiežāk ķeras pie priekšējām kājām, un to var ārstēt vien pirmajās sešās līdz divpadsmit stundās. Pazīmes – zirgs nevēlas mierīgi stāvēt uz priekškājām, arī staigāšana tam laminīta gadījumā izraisa sāpes.
– Ja cilvēks izmanto zirgu darbā, dzīvnieks vairs neskrien savā dabiskajā gaitā un nagi tam dilst vai aug savādāk, – stāsta kalēja amata meistars Ivo Miķelsons. – Kalšana un nagu griešana nepieciešama atkarībā no tā, kādā vidē zirgs dzīvo un ar ko nodarbojas. Ja slodzes nav, iespējams, nagus vajag tikai apgriezt. Tāpat kā cilvēkiem, arī zirgiem katram ir savas nagu īpatnības, vienam tie aug lēnāk, citam ātrāk. Kalšana tiem vidēji nepieciešana ik pēc sešām līdz desmit nedēļām, nagu griešana – pēc astoņām līdz divpadsmit nedēļām.
Zirgam zobi aug visu mūžu, tāpēc reizi gadā tos vīlē veterinārārsts. Pretējā gadījumā tie var kļūt asi, kairināt muti un radīt nepatīkamas sajūtas, kas traucē pilnvērtīgi trenēties.
Zirgus arī attārpo – divas reizes gadā. Tos, kuri startē sacensībās, vakcinē pret gripu. Pārējiem, kas neizbrauc no ierastās vides, šī pote nav nepieciešama.
– Atkarībā no slodzes, gadalaika vai vecuma zirgam var dot vitamīnus un barības piedevas, taču tas ir katra saimnieka ziņā, – stāsta veterinārārsts Nauris Laizāns. – Vēl ļoti svarīgs ir svaigs gaiss, jo piesmacis un nevēdināts stallis nāk par sliktu dzīvnieku elpošanai un var izraisīt slimības, kuras ir ilgi un grūti ārstējamas.
