Padoms zemniekam. Kas nepieciešams govij pēc atnešanās? 0
AUTORS: Egils Juitinovičs,Vidzemes veterinārā servisa veterinārārsts
Atnešanās brīdī, kā arī pēc tam, īpaši pirmās 10 dienas, govis ir īpaši jutīgas un pakļautas lielākam saslimšanas riskam. Tas ir saistīts ar būtiskām izmaiņām organisma vielmaiņā, kā arī ar pašu dzemdību procesu, kur piedalās arī hormons kortizols, kas samazina govs imunitāti.
Jāņem arī vērā, ka dzemdību procesa laikā govs dzemde un dzimumorgāni tiek pakļauti inficēšanās riskam un nereti tiek bojāti gluži mehāniski, teļam virzoties caur dzemdību ceļiem vai sniedzot dzemdību palīdzību. Var rasties saspiedumi, nobrāzumi, asinsizlijumi un smagākos gadījumos arī plīsumi.
Jāmazina stresa līmenis un jāveido pēcatnešanās govju grupa
Lai govs veiksmīgāk pārvarētu ar dzemdību procesu saistītās izmaiņas, izšķirīga nozīme ir stresa līmenim vidē, kur govs atrodas. Tīra, komfortabla, klusa, no sociālā stresa brīva vide ir labs sākums. Komfortablai videi ir raksturīga labi pakaisīta, mīksta guļvieta, neslīdīga grīda, lai var droši pārvietoties, laba ventilācija, svaigs gaiss, brīva piekļuve barībai, ūdenim.
Sociālais stress ir saistīts ar savstarpējām govju attiecībām barā jeb grupā. Jāraugās, vai vājākai ir iespēja izvairīties no stiprākās agresijas, vai nav jācīnās par pieeju barības galdam, guļvietai vai dzirdnei. Katrs gadījums, kas ierobežo govi izrādīt sugai raksturīgo uzvedību, noved to stresa situācijā. Piemēram, govs nespēj piecelties vai slimības dēļ tā ir spiesta zaudēt esošo rangu jeb sociālo stāvokli grupā.
Ja pareizi apsaimniekosim pēcatnešanās govju grupu, tad, analizējot datus, redzēsim, ka ir mazinājusies govju saslimstība un uzlabojusies veselība, 3.–4. nedēļā pēc atnešanās ir augsts izslaukums, kas augstāko punktu sasniedz 40.–60. dienā pēc atnešanās. Samazinot govju skaitu, kurām rodas veselības traucējumi, ir iespējams samazināt govju neplānotu brāķēšanu, iegūt augstākus izslaukumus un uzlabot saimniecības kopējo finansiālo situāciju. Piensaimnieku praktiskā pieredze un zinātnieku pētījumi apliecina, ka pēcatnešanās govju grupas izveidošana dod ievērojamu pozitīvu ekonomisko efektu. Ir daudz vieglāk veikt govju novērošanu un, ja nepieciešams, izmeklēšanu un ārstēšanu, ja visas atnesušās govis atrodas vienkopus.
Nav iespējams atrisināt govju problēmas pēc atnešanās, ja tās tūdaļ pēc dzemdībām pievieno kopējai slaucamo govju grupai. Paaugstināts sociālais stress ir neizbēgams, jo tām ir jāpierod pie sava statusa savā grupā un tās cieš no grupas dominējošo govju agresijas. Govis ar zemāku sociālo stāvokli grupā ēd mazāk un biežāk saslimst ar ketozi, metrītiem un citām šim periodam raksturīgām slimībām.
Dzīvnieki jāfiksē pie barības galda
Lai varētu efektīvi organizēt darbu, svarīgi, lai visus grupas dzīvniekus varētu vienlaikus nofiksēt pie barības galda. Tas jādara noteiktā laikā, respektīvi, kad govis atgriežas no slaukšanas. Atšķirīga situācija ir tad, ja govis slauc robotizēti. Tad jāapsver iespēja, vai govis nevar fiksēt pēc svaigas barības izdalīšanas. Tā kā tas parasti notiek vienā laikā, arī ganāmpulka vadītājs var precīzi šo laiku ieplānot savā vai fermas darbinieku dienas kārtībā. Ja nepieciešamās manipulācijas tiek izdarītas tad, kad govis ir nofiksētas, respektīvi, ieslēgtas galvslēgos pie barības galda, tām netiek traucēts parastais dienas ritms.
Ja šādi fiksēt govis ganāmpulkos nav iespējams, tad ir nepieciešama govju nošķiršana no ganāmpulka, kas izjauc parasto govs ritmu un rada papildu stresu gan nošķiramajai govij, gan arī pārējiem dzīvniekiem, kas atrodas grupā. Taču vienlaicīga visu govju ieslēgšana galvslēgos ir iespējama tikai tad, ja govju skaits nepārsniedz galvslēgu skaitu. Tas ir tiešā veidā saistīts ar kopējo mītnes plānojumu. Vēlams izvēlēties modeli, kur pie barības galda ir pieeja no divrindu guļvietām. Ja pieeja barības galdam ir no trim guļvietu rindām, visām govīm vienlaikus pie barības galda vietas nepietiek un tādējādi visas govis vienlaikus nofiksēt nebūs iespējams. Otrs variants ir samazināt dzīvnieku blīvumu grupā, lai dzīvnieku skaits nepārsniegtu galvslēgu skaitu.
Ja govis ir nofiksētas, tās var novērot no priekšpuses, atrodoties uz barības galda vai govīm mugurpusē, vai blakusvietā, kur govis stāv. Govīm apkārt apiet nav iespējams. Tāpēc ir svarīgi kopā ar veterinārārstu izstrādāt dzīvnieku izmeklēšanas protokolu, tieši kam jāpievērš uzmanība, atrodoties govs priekšpusē, un kam, ja atrodaties govij blakus vai aizmugurē.
Jānodrošina brīva pieeja barības galdam un guļvietai
Nevajadzētu novērtēt par zemu netraucētu pieeju barības galdam, rēķinot vismaz 80–90 cm uz govi, un netraucētu brīvu piekļuvi ērtai guļvietai. Samazinot govju konkurenci pie barības galda, ļaujot govīm vienmēr, kad tās vēlas, piekļūt guļvietām un izgulēties komfortablos apstākļos, iespējams ievērojami uzlabot govju veselību un produktivitāti. Plānojot veidot atsevišķu pēcatnešanās grupu, svarīgi atcerēties, ka jāizvairās no akliem galiem, kur govis nevar pāriet uz guļvietām vai nokļūt pie barības galda. Šajās vietās īpaši no stresa cieš ganāmpulka biklākās govis, kas ir zemākā sociālā rangā. Pārejām ir jābūt abos grupas galos. Tāpat katrā grupā ir jābūt vismaz divām dzirdnēm. Ja nepieciešams, jāizņem guļvietas un jāierīko pāreja. Būvējot fermu no jauna, svarīgi atbildēt, kā fiksēšu govis pēc atnešanās, kur tās izmeklēšu, ja būs slimas, vai kur veikšu profilakses un ārstniecības pasākumus, piemēram, šķīdumu ievadīšanu jeb zondēšanu vai bolu ievadīšanu caur muti, kā arī vakcināciju
Jāveido pēcatnešanās grupai atbilstoša ēdienkarte
Lai samazinātu govju saslimšanu un nodrošinātu veiksmīgāku pāreju uz slaucamo govju racionu, ir vēlams veidot atbilstošu ēdienkarti tieši pēcatnešanās grupai. Ar dažādām piedevām ir iespējams uzlabot govju ēstgribu, stiprināt imūnsistēmu, tādējādi sagatavojot govi intensīvai turpmākai laktācijai. Svarīgi, lai ēdienkartē būtu pietiekams daudzums efektīvās kokšķiedras, turklāt, lai nenotiktu barības šķirošana. Kokšķiedrai ir svarīga loma normālā spurekļa darbībā, ieskaitot pildījuma nodrošināšanu, tādējādi mazinot risku saslimt ar glumenieka dislokācijām. Barības devā ir jāiekļauj arī vajadzīgais daudzums spēkbarības ar aprēķinu, lai ciete būtu 26%. Pētījumi liecina, ka pēcatnešanās govju racionā cietes daudzumam nevajadzētu atšķirties vairāk kā par 10% salīdzinājumā ar pirmsatnešanās grupu.
Ja ir atsevišķa pēcatnešanās govju grupa, vieglāk ir pielāgot paaugstināto vajadzību pēc mikroelementiem, E vitamīna. Efektīvāk var organizēt speciālu piedevu lietošanu, kas uzlabo spurekļa veselību un barības sagremojamību, kā arī nodrošinājumu ar enerģiju. Dzīvais raugs, monenzīns, spureklī aizsargātais holīns ir daļa no līdzekļiem, kas iekļaujami barības devā.
Sastādot devu šai grupai, jāņem vērā, ka govīm ir samazināta ēstgriba. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šajā laikā govs nevar sevi nodrošināt ar vajadzīgo proteīna daudzumu. Tāpēc īpaši jāpievērš uzmanība aminoskābju nodrošinājumam. Arī tranzītproteīna vajadzība ir lielāka nekā slaucamo govju racionā, jo govis pēcatnešanās laikā ēd mazāk, barības vielas barības devā parasti ir koncentrētākā veidā. Ja govīm pēc atnešanās izbaro slaucamo govju barību, tās parasti nonāk barības vielu deficītā, turpretim, ja slaucamajām govīm izēdina to barību, kas domāta govīm pēcatnešanās periodā, barības deva tiek nevajadzīgi sadārdzināta un barības vielu pārpalikums var negatīvi ietekmēt veselību.
Īstajā laikā jāpārvieto uz slaucamo govju grupu
Svarīgi arī pareizajā brīdī govi pārvietot no pēcatnešanās grupas uz slaucamo govju grupu. Katrā saimniecībā tas var nedaudz atšķirties. Taču vēlams vadīties pēc šādām vadlīnijām: pagājušas vairāk nekā piecas dienas pēc atnešanās; dienas izslaukums ir lielāks par 38 litriem (protams, jāņem vērā ganāmpulka ģenētiskais potenciāls un govs šķirne); labi pildīts spureklis – vismaz 3 balles un vairāk. Ja govij spureklis ir labi pildīts, tā ir zīme, ka govs jāpārvieto uz slaucamo govju grupu, kur barība parasti ir enerģētiski bagātāka, ar mazāku kokšķiedras daudzumu un ātrāk virzās pa gremošanas traktu, lai govs saņemtu vairāk enerģijas. Ja govis pēcatnešanās grupā atrodas ilgāk nekā 30 dienas, tās parasti pārlieku zaudē svaru un ir risks saslimt ar ketozi.
Strādājot ikdienā, ir redzams, ka, konsultējoties ar ēdināšanas speciālistiem, veterinārārstiem, celtniekiem, būtu iespējams vairāk uzmanības pievērst tieši dzīvniekiem pēc atnešanās, izveidojot speciālu pēcatnešanās grupu, ievērojot šo dzīvnieku specifiskās vajadzības. Tas ļautu optimizēt izmaksas un pilnīgāk izmantot ganāmpulka ģenētisko potenciālu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
