Anda Līce: Ekonomiskā krīze ir morālās krīzes sekas 25
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās viens no sabiedrības temperatūras rādītājiem ir statistika. Ar visu to, ka tā bieži ir melīga un nepilnīga, tā kaut ko tomēr liecina par sabiedrības veselumu un veselību. Pašlaik statistika galvenokārt ņemas ap Covid-19 un vakcināciju, taču kaut kur tepat tuvumā ir arī citi apdraudējumi.
Tagad visas runas grozās ap ekonomisko krīzi, kaut gan tā ir morālās krīzes sekas. Tas ir visai saudzīgi teikts, ka Eiropa šodien zaudē globālo līderību, vērojot politiķu dejas ar Putinu, jāatzīst, ka tā līderību pārdod.
Divu metru distance ar mums spēlē ļaunus jokus – no sabiedriskās telpas tā pārceļas uz privāto – uz savstarpējām attiecībām, attiecībām ar valsti un arī katram pašam ar sevi. To izmanto ap varu nepacietīgi riņķojošie ļaudis, kurus pie tās nedrīkst laist tuvāk pat par diviem kilometriem. Vai viņi iekļūs nākamajā Saeimā, būs atkarīgs no tā, vai sabiedrība spēs uzmosties.
Ziemas guļa, kas sākās drīz pēc atmodas, ar katru gadu, šķiet, kļūst aizvien dziļāka un ilgāka – aug to skaits, kuriem zūd ideāli, interese par apkārt notiekošo, un viņu dzīve rit it kā atceltā stāvoklī. Viņi veido ar izklaidēm un maizi manipulējamu nedomājošu ļaužu masu.
Kādreiz par cilvēka nomodu liecināja grāmatas, ko viņš bija izlasījis, tagad tas, ko cilvēks skatās un klausās, tāpēc informatīvā higiēna nav mazāk svarīga par roku mazgāšanu, jo informatīvajā telpā viltus ziņas ir juku jukām ar apbrīnojamām zinātniskām un arī pseidozinātniskām atziņām, ar pārprastiem Bībeles tekstu interpretējumiem, savu vietu dzīvē neatradušo un tāpēc mūžīgi neapmierinātu cilvēku spriedumiem.
Turpat blakus ir arī daudz iedvesmojošu lietu un zīmju, ar kurām Latvijas vēsturē īpaši bagāts ir novembris. Tās mūsu atmiņu un apziņu uzar kā zemi rudenī. Paldies LTV par iespēju tieši 11. novembra vakarā noskatīties 1982. gadā Jura Podnieka uzņemto dokumentālo filmu “Strēlnieku zvaigznājs” un 2019. gadā tapušo Dzintara Dreiberga mākslas filmu “Dvēseļu putenis”.
Abas parāda vēsturi šķērsgriezumā ar visu tās traģismu un nežēlību, maldiem un ilgām pēc brīvības, un par to maksāto cenu. Šādas vēstures stundas uzrunā visas paaudzes un ir iekļaujamas skolu mācību programmās. Bet, ja runa ir par statistiku, būtu interesanti uzzināt, cik filmas varoņa Artūra Vanaga vecuma Latvijas jauniešu filmas ir redzējuši.
