“Kas man iešaujas prātā – es blakus piezīmēju!” Borisa Bērziņa mantojuma lappuses 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Grāmata tevi uzvedina uz visu ko. Tu nevari to paredzēt. Viņa tev rāda jaunas idejas, tu uzķeries uz kaut ko. (..) Kas man iešaujas prātā – es blakus piezīmēju. (..) Jo ļoti bieži tie zīmējumi nāvīgi palīdz, ierosina uzgleznot gleznu. (..) Bet tas viss ir tik neparedzams, tā ir tik intīma lieta, to nevar prognozēt,” reiz teicis latviešu glezniecības meistars Boriss Bērziņš (1930–2002).
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā līdz 31. janvārim būs apskatāma izstāde “Boriss Bērziņš. Lapaspuses”, kas veltīta latviešu mākslas klasiķa 90. jubilejai un iepazīstinās ar neparastiem artefaktiem no viņa apjomīgā mantojuma Latvijas Nacionālā māk-slas muzeja (LNMM) krājumā.
Parādīti mākslinieka zīmējumi un skices grāmatās, žurnālos, uz reprodukcijām, skrejlapām, aploksnēm. Šie darbi, kas bieži ir bez nosaukuma un datējuma, atspoguļo gleznotāja radošā procesa izpausmes, kas līdz šim izstādēs redzētas reti.
Tie ir atjautīgi un spontāni zīmējumi, viegli ieskicējumi un tekstu pieraksti, kas ataino dzīves pētīšanā uztvertās smalkās un reizēm arī ironiski ietonētās nianses.
Gleznotājs, grafiķis, zīmētājs un pedagogs Boriss Bērziņš dzimis 1930. gada 7. oktobrī Rīgā. No 1947. līdz 1952. gadam mācījies Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, no 1952. līdz 1959. gadam – Latvijas Valsts mākslas akadēmijā, ko beidzis ar diplomdarbu “Plostnieki” Eduarda Kalniņa vadībā. Izstādēs piedalījies kopš 1955. gada.
Pēc Eduarda Kalniņa nāves 1988. gadā pārņēmis un vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā. 1995. gadā viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Ar 2002. gada 1. februāra testamentu visus savus darbus B. Bērziņš novēlēja Latvijas Nacionālajam māk-slas muzejam. Miris 2002. gada 11. februārī. Apbedīts Rīgā, Pirmajos Meža kapos.
