Kas maksā, tas pasūta mūziku. Latviešu mūziķi ir gatavi pievērt acis, lai labi nopelnītu 3
Latvieši lepojas ar saviem operdziedātājiem un klasiskās mūzikas zvaigznēm, kas izpelnījušās Milānas, Vīnes un Ņujorkas publikas atzinību, bet pavisam cita aina vērojama popmūzikas laukā, jo mūsu spilgtākās zvaigznes vairāk lūkojas Krievijas, nevis Rietumu virzienā. Austrumu tirgū mūsu mūziķi joprojām ir pieprasīti, bet izsisties Rietumu popmūzikas biznesā latviešiem ir teju neiespējamā misija.
Jūrmalā šonedēļ notiek Laimas Vaikules rīkotais populārās mūzikas festivāls, kas cenšas aizpildīt konkursa “Jaunais vilnis” atbrīvoto nišu (pirms dažiem gadiem, kad Kremļa agresīvās ārpolitikas dēļ saasinājās Latvijas un Krievijas attiecības, “Jaunais vilnis” pārcēlās uz Sočiem). Dzintaru koncertzālē līdz ar Vaikuli un Krievijas estrādes zvaigznēm uzstāsies arī latviešu dziedātāji: Intars Busulis, Jānis Stībelis, Lauris Reiniks. Pašmāju dziedātājiem tā ir laba iespēja atrādīt sevi krievu publikai un veidot saites ar Krievijas mūzikas biznesu, lai vēlāk tiktu pie iespējas labi nopelnīt ar koncertiem mūsu kaimiņvalstī.
Lielās naudas vilinājums
Latvija kopš neatkarības atjaunošanas savu preču eksportu ir pārorientējusi no NVS valstīm uz Eiropas Savienību, bet popmūzikas biznesā mūsu spožākās zvaigznes (“Prāta vētra”, Busulis u. c.) joprojām biežāk kursē Krievijas, nevis Rietumeiropas virzienā. “Ar popmūziku ielauzties Rietumu tirgū mūsu mūziķiem ir maz cerību, tādēļ viņi izmanto krievu valodas zināšanas un strādā Austrumu virzienā. Es tam visam esmu gājis cauri, tādēļ labi zinu gan plusus, gan mīnusus. Nav noslēpums, ka svarīgs ir arī finansiālais faktors, jo Krievijā mūsu mūziķiem maksā lielu naudu,” sarunā ar “Mājas Viesi” secina Maestro Raimonds Pauls.
Mūzikas žurnāliste Daiga Mazvērsīte norāda, ka Austrumu tirgū mūsu mūziķi pašlaik ir pieprasītāki nekā rietumvalstīs, kur popmūzikas biznesā ir milzīga konkurence. “Rietumvalstīs latviešu mūziķi pārsvarā brauc uzstāties mazos klubiņos, nevis uz lielo festivālu skatuves. Savukārt krievu publikai mēs esam rietumnieki. Piemēram, Raimonda Paula mūzika Krievijā joprojām ir firmas zīme, ko atpazīst visi, ne tikai vecākās paaudzes pārstāvji.”
Krievijas īpatnības
Maestro mūzikas izpildītājs Viktors Lapčenoks gan iebilst, ka mūsdienās nav nemaz tik viegli ielauzties Krievijas tirgū, jo viņiem pašiem ir gana daudz spēcīgu izpildītāju. “Dažkārt paskatos Krievijas televīziju un varu teikt, ka krievu mūziķu līmenis ir krietni audzis. Padomju laikā mēs Latvijā varējām savākt čaļus un doties turnejā pa plašo Padomju Savienību, jo zinājām, ka pēc mūsu spēlētās mūzikas vienmēr būs pieprasījums. Tolaik mūsu mūziķu profesionālais līmenis bija augstāks nekā Krievijā, bet tagad tas ir izlīdzinājies. Protams, Krievijas tirgū ir savas īpatnības, piemēram, viņu zvaigznes koncertos bieži vien tikai plāta muti fonogrammas pavadījumā. Taču publikai tas netraucē, cilvēki saka: “Bet mums patīk uz viņiem paskatīties!””
Mazvērsīte spriež, ka Krievijas tirgū labāk veicies tiem latviešu mūziķiem, kam izdevies iegūt labu starta platformu, parādoties Krievijas TV ekrānā. “Padomju laikā, kad pie mums tika sarīkots festivāls “Jūrmala”, tajā uzvarēja Igo, kurš pēc tam ar grupu “Remix” varēja doties turnejās pa visu Padomju Savienību. Savukārt pēc konkursa “Jaunais vilnis” pie iespējas koncertēt Krievijā tika Intars Busulis un Jānis Stībelis.”
Mūziķis un dziesmu tekstu autors Guntars Račs norāda, ka latviešu mūziķiem noder krievu valodas zināšanas, kas palīdz uzrunāt Krievijas publiku. “Prāta vētrai” un Busulim ir dziesmas krievu valodā, viņi nereti uzstājas dažādos Krievijas TV šovos. “Šis tirgus nav vienkāršs, bet Krievijā ir iespēja labi nopelnīt, jo naudas viņiem netrūkst. Negribu neko pārmest citiem mūziķiem, bet par sevi varu teikt, ka es nebūtu ar mieru pakļauties spēles noteikumiem, ko diktē Krievijas tirgus. Man ir bijusi pieredze sadarbībā ar Krievijas mūzikas biznesu, un nekas labs no tā nav sanācis,” spriež Račs.
Seklais nacionālisms
Senais princips “nauda nesmird” attiecas arī uz mūzikas biznesu, tādēļ nav brīnums, ka latviešu mūziķi ir gatavi pievērt acis uz Krievijas tirgus īpatnībām, lai labi nopelnītu. “Mūzikā tāpat kā jebkurā profesijā atalgojumam ir būtiska nozīme. Arī mūsu opermūzikas zvaigznes uzstājas tur, kur par savu priekšnesumu var saņemt labāku atalgojumu,” secina Mazvērsīte.
Latviešu mūziķu došanās peļņā uz Krieviju kļuva par karsti apspriestu jautājumu pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā un Krimas aneksijas, kad daži pasludināja “Prāta vētru” teju par “tautas nodevējiem”, jo viņi ar koncertiem Krievijā netieši atbalstot Maskavas agresīvo politiku. Reaģējot uz šo kritiku, “Prāta vētra” izplatīja paziņojumu, kurā norādīja: “Mēs savu mūziku spēlējam cilvēkiem, nevis karogiem un uzskatām, ka kultūrai, tāpat kā sportam, ir jāstāv pāri politikai, jo tā ir tiešā saikne ar cilvēkiem sirds valodā.”
Argumentu, ka mūziku nevajadzētu jaukt ar politiku, piesauc arī komponists Imants Kalniņš, kurš nepiekrīt tiem, kas nosoda Latvijas mūziķus par koncertēšanu un naudas pelnīšanu Krievijā. “Tas ir “seklais nacionālisms”, kas balstās uz ārējām izpausmēm: ja mūziķis brauc uz Krieviju, tātad viņš ir nodevējs, bet, ja brauc uz Rietumiem, tad viss ir kārtībā. Īstam nacionālistam vispār nebūtu ko meklēt ne Rietumos, ne Austrumos, jo visus spēkus vajadzētu veltīt darbam Latvijā.”
Ja ņemam vērā Kalniņa izvirzītos kritērijus, tad par īstenu nacionālistu būtu uzskatāms viņa kolēģis Raimonds Pauls, kurš kādreiz aktīvi darbojās Krievijas tirgū un konkursa “Jaunais vilnis” žūrijā, bet šobrīd visu savu uzmanību veltījis Latvijas mūzikas attīstībai. “Kamēr vēl varu kustēties, vēlos apceļot savu dzimteni. Uzskatu, ka tas ir mans pienākums. Sen neesmu tik daudz braukājis pa Latviju, kā sanāk pēdējā laikā. Interesanti pavērot, kā mainās apkārtējā vide un koncertu publika,” stāsta Pauls. “Atklāti sakot, Latvijas tirgus ir ļoti maziņš. Koncertu ir daudz, piedāvājums ir ļoti plašs, bet pieprasījums ir ierobežots. Lai aizietu uz visiem, cilvēkiem nepietiek naudas. Taču, no otras puses cilvēki žēlojas, ka Latvijā ir grūta dzīve, bet pilsētu svētki tiek svinēti trīs dienas!”
Koncentrējas uz vietējo tirgu
Pēc mūzikas žurnālista Toma Grēviņa domām, latviešu mūziķi labi saprot, ka ar dziesmām angļu valodā izsisties Eiropas tirgū ir gandrīz neiespējami, tādēļ visus spēkus velta vietējā tirgus apgūšanai. “Spilgts piemērs ir Agnese Rakovska un grupa “Triānas parks”, kas agrāk spēlēja dziesmas angļu valodā, bet tagad izdos albumu latviešu valodā, lai uzrunātu vietējo klausītāju,” stāsta Grēviņš. Viņa kolēģe Daiga Mazvērsīte piebilst, ka latviešu mūziķu izredzes uz panākumiem pasaulē ietekmē arī izraudzītais mūzikas žanrs: “Piemēram, latviešu grupa “Skyforger”, kas darbojas folkmetāla žanrā, ārzemēs ir pat populārāka nekā pie mums Latvijā, lai gan viņu dziesmas ir latviešu valodā.”
Grēviņš norāda, ka svarīgi ir arī tas, cik laba reputācija izveidojusies attiecīgās valsts mūziķiem. “Mums ir daudz augsta līmeņa klasiskās mūzikas izpildītāju, kas guvuši panākumus Rietumos, tādēļ talantu mednieki rūpīgi seko Latvijas akadēmiskās mūzikas norisēm. Savukārt latviešu popmūzikas izpildītājiem nav izdevies iekļūt Rietumu topos, tādēļ tur nevienu neinteresē, kas notiek mūsu popmūzikā. Tas ir kā apburtais loks.”
Latviešu popmūzikas veterāns Viktors Lapčenoks gan turas pie pārliecības, ka kvalitatīva mūzika vienmēr būs pieprasīta: ja tev būs labas dziesmas, varēsi doties turnejās gan uz Austrumiem, gan uz Rietumiem. Padomju laikā Lapčenoka un citu Latvijas mūziķu sapņu kalngals bija Sopotas festivāls Polijā, jo padomju estrādes dziedātājiem bija gandrīz neiespējami doties turnejā uz Rietumiem un spēlēt kapitālistu publikai. Tagad latviešu mūziķiem visa pasaule ir vaļā, bet tas nenozīmē, ka mūziķu dzīve kļuvusi vieglāka. Kā norāda dziedātājs Jānis Stībelis, kurš agrāk bieži koncertējis Krievijā, popmūzikā kā jebkurā biznesā ir svarīgi izpētīt tirgus situāciju un sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu, kas tirgū būs pieprasīts. “Nevar kādā jaukā dienā pēkšņi izdomāt: es tagad braukšu koncertēt uz Vāciju vai Krieviju! Pirms tam ir vajadzīgs ļoti rūpīgs plānošanas darbs: jāsagatavo programma, jāparūpējas par koncerta reklāmu.”
Popmūzika pabērna lomā
Daiga Mazvērsīte norāda, ka popmūzikas biznesā ļoti daudz kas ir atkarīgs ne tikai no mūzikas, bet arī menedžmenta kvalitātes. “Piemēram, grupa “Carnival Youth” šobrīd aktīvi cenšas apgūt Rietumu tirgu, jo viņiem ir iespēja izmantot “Prāta vētras” iestrādes un menedžmentu (šajā grupā spēlē “Prāta vētras” solista Renāra Kaupera dēli. – Red.). Citām latviešu grupām nav tik spēcīgs menedžments.”
Latvijas mūzikas klasiķis Imants Kalniņš spriež, ka pasaules popmūzikā ir milzīgs piedāvājums, kas ar katru dienu palielinās, jo teju katrs jaunietis grib kļūt slavens, nodarbojoties ar mūziku. “Popmūzikā, lai izpildītājs kļūtu slavens, nav nepieciešams iziet tik smagu apmācības posmu kā akadēmiskās mūzikas laukā. Klasiskās mūzikas izpildītāji ir profesionāļi, kas gadiem ilgi apguvuši šo arodu, bet popmūzikā ieejas barjera ir zemāka.”
Atšķirības profesionālās sagatavotības līmenī ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas popmūzikas izpildītājiem ir tik grūti ielauzties Rietumu tirgū. “Latvijā popmūzika ir nevienlīdzīgā stāvoklī, salīdzinot ar akadēmisko mūziku, jo klasiskās mūzikas jomā valsts iegulda līdzekļus gan mūziķu izglītībā, gan dažādos atbalsta fondos. Popmūzikā nekas tāds nedarbojas, diemžēl Latvijā popmūzika ir pabērna lomā,” uzskata mūzikas izdevējs Guntars Račs.
Arī dziedātājs Jānis Stībelis piekrīt, ka Latvijas popmūzikas konkurētspējas uzlabošanai būtu jāsāk ar mūzikas izglītības sistēmas pilnveidošanu, lai mēs varētu sagatavot ne tikai pasaules līmeņa klasiskās mūzikas izpildītājus, bet arī popmūzikas zvaigznes. “Tam būtu nepieciešams arī valsts atbalsts, kāds ir citās Eiropas valstīs. Spilgts piemērs ir Zviedrija, kur popmūzikas talantu attīstība ir ļoti augstā līmenī.”
Zviedrijas piemērs
Zviedrija popmūzikas eksporta jomā pretendē uz trešo vietu pasaulē, atpaliekot tikai no lielvalstīm ASV un Lielbritānijas. Protams, viss sākās ar leģendāro grupu “ABBA”, bet arī pēc tam Zviedrijā izaugušas daudzas pasaules līmeņa zvaigznes: “Roxette”, “Europe”, “Ace of Base”, “The Cardigans” u. c. Tāpat popmūzikas biznesā ir liels pieprasījums pēc zviedru mūzikas autoriem, kas raksta dziesmas Madonnai un citām slavenībām. Viens no zviedru panākumu iemesliem ir lieliskās angļu valodas zināšanas, bet svarīgs ir arī valsts ieguldījums mūzikas izglītībā un popmūzikas talantu atbalstīšanā. Šiem mērķiem tiek tērēti vairāk nekā 100 miljoni eiro gadā.
Mūzikas žurnālists Grēviņš atzīst, ka bez valsts atbalsta būs grūti atklāt un izauklēt latviešu popmūzikas zvaigznes, kas būtu pieprasītas ne tikai Krievijā, bet arī Rietumu tirgū. “Basketbolā mums ir Kristaps Porziņģis, bet jāsaprot, ka viņš nav izaudzis tukšā vietā, jo valsts iegulda ievērojamus līdzekļus basketbola attīstībā, jauno sportistu apmācībā. Diemžēl popmūzikā nekas tāds nenotiek,” secina Grēviņš.
