Maciņā lielāko robu iecērt ikdienas preču un apkures sadārdzināšanās 3
Iedzīvotāju naudas maciņos šogad vislielāko robu iesitis ikdienas patēriņa cenu kāpums, izdevumi par mājokļa apkuri un nekustamā īpašuma nodoklis. Tā vēstīts “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta pētījumā par aizejošā gada svarīgākajiem finanšu notikumiem un to ietekmi uz mājsaimniecībām, kas tapis kopā ar sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS”, decembrī Latvijā aptaujājot vairāk nekā 1000 dažādu paaudžu iedzīvotājus.
Lielākā daļa aptaujāto atzinuši, ka šogad viņu ienākumus būtiski samazinājusi inflācija. Pagājušajā gadā – degvielas cenu kāpums. Toties izdevumi par apkuri grauj viņu ģimeņu budžetu jau trešo gadu pēc kārtas. Kaut arī šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, piemēram, Rīgas mikrorajonā par labiekārtotu divistabu dzīvokli maksātais nodoklis nav pārlieku cēlies, pēdējos piecos gados tas pieaudzis 10 reižu.
Fakti
Pasākumi, kas 2013. gadā veicināja iedzīvotāju ienākumu pieaugumu
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums no 25 līdz 24%, ar nodokli neapliekamās daļas palielinājums apgādniekiem no 70 līdz 80 latiem.
Līdz 200 latu pensiju palielināšana oktobrī.
Pabalstu apmēru palielināšana.
Valsts un pašvaldību finanšu atbalsts bērnudārzu rindu likvidēšanai.
Procentu likmju samazinājums (2013. gada 17. decembrī trīs mēnešu Euribor – 0,298%.
Siltuma tarifu samazinājums par 6,7 līdz 16%.
Avots: “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts
No aptaujāto iedzīvotāju atbildēm secināms, ka minētie notikumi viņu ienākumus nav sevišķi palielinājuši. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums par 1 procentu viņu ienākumus palielinājis vien par nepilniem 2 latiem.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta personīgo finanšu eksperte Evija Kropa spriež, ka dažas minētās pārmaiņas, iespējams, skārušas tikai noteiktus iedzīvotāju slāņus. Piemēram, mazo pensiju indeksēšana – vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem kopš oktobra pensijas apmērs pieaudzis aptuveni par 7 latiem. Toties ģimenēm ar diviem strādājošajiem un diviem bērniem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās daļas palielinājums par 10 latiem palielina ienākumus par 100 latiem gadā.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa atzīst, ka nākamgad iedzīvotājiem jārēķinās ar lielāku patēriņa cenu kāpumu, nekā tas bijis šogad. Sevišķi to ietekmēs elektroenerģijas cenu lēciens no nākamā gada 1. aprīļa.
Fakti
Pasākumi, kas 2014. gadā varētu palielināt iedzīvotāju ienākumus
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmju samazinājums par pusprocentu darba devējiem (no 24,09 līdz 23,59%) un par pusprocentu darba ņēmējiem (no 11 līdz 10,5%).
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums – 53 lati līdzšinējo 45 latu vietā.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā daļa par apgādājamiem līdzšinējo 80 latu vietā celsies vēl par 36 latiem.
Par 25 latiem pieaugs minimālās algas apmērs.
Tādējādi vienam strādājošajam, kurš “uz papīra” saņem vidējos statistiskos 508 latus, gada ienākumiem būtu jāpieaug par 46 latiem. Bet ģimenēm ar diviem strādājošajiem, kas katrs “uz papīra” saņem minētos 508 latus, un diviem bērniem gada papildu ieguvums būtu 300 lati. Minimālajai algai pieaugot par 25 latiem, algas saņēmējam tas papildus dotu 19,69 latus mēnesī.
Iedzīvotāju aptauja par tik lielu optimismu gan neliecina.
