Edvards Lūkass: Kas ložņā ap Zviedriju? 9
Zviedrijas un Polijas jaunās valdības grib uzlabot attiecības ar Krieviju, bet Kremlim ir citas idejas.
Ziemeļaustrumu Eiropas trauslā drošība ir atkarīga no spiedienam bīstami padevīgas valsts: Zviedrijas. Ar pieeju Zviedrijas gaisa telpai, radariem, izlūkošanas informācijai un militārajai palīdzībai NATO ir labs izvietojums, lai aizsargātu alianses visievainojamākās dalībnieces – Baltijas valstis Igauniju, Latviju un Lietuvu – no Krievijas agresijas. Bez Zviedrijas NATO būtu grūtāk atbalstīt Baltijas valstis.
Svarīga nozīme, lai arī mazākā mērogā, ir arī Somijai, otrai NATO blokā neietilpstošai valstij šajā reģionā.
Sadūrušies ar šo problēmu, somi un zviedri svārstās. Viņi izvairās no pilnas dalības NATO, taču apzinās, ka neiesaistīšanās ir bezatbildīga. Teorētiski Krievija varētu uz to atbildēt ar valdzinājumu un mierinājumu, liekot abām valstīm just, ka dzīve bez saiknēm ar NATO būtu jaukāka, drošāka un lētāka. Taču realitātē stāsts ir cits.
Septembrī Zviedrijas iznīcinātāji pacēlās pēc trauksmes signāla, lai atbildētu uz Krievijas veikto nopietno ielaušanos tās gaisa telpā virs Ēlandes salas. Pirms gada Krievijas iznīcinātāji veica nopietnu uzbrukuma atveidojumu diviem zviedru militāriem mērķiem. Tagad Zviedrijas ūdeņos atklāts “nezināms zemūdens objekts”, kas varētu būt Krievijas zemūdene, uzjundot militāras aktivitātes, kas atgādina laiku 1981. gadā, kad padomju zemūdene uzskrēja uz sēkļa Zviedrijas piekrastē, izraisot lielāko krīzi abu valstu attiecībās pēdējos gadu desmitos.
Arī somu nervi ir saspringti. Tās gaisa spēki saņēma trauksmes signālu augustā, kad Krievijas lidmašīnas trīs reizes nedēļas laikā pārkāpa Somijas gaisa telpu. Pēc dažām dienām Somijai nācās izteikt vēl vienu protestu, jo Krievijas kara kuģis traucēja Somijas vides izpētes kuģa pārvietošanos starptautiskajos ūdeņos.
Šis Krievijas spiediens mudina Zviedriju un Somiju ieņemt stingrāku nostāju un pārapbruņoties. Somijas laikraksta “Aamulehti” veiktajā aptaujā 43% atbildētāju izteicās, ka uzskata Krieviju kā apdraudējumu, kas ir gandrīz par 20% vairāk pēdējos sešos mēnešos. Augustā Zviedrijas aizejošā konservatīvo vadītā koalīcija ar sociāldemokrātu (kas tagad ir valdošā partija) atbalstu apstiprināja 60 iznīcinātāju
“Gripen” pirkumu. Somija iegādājas draudīgo ASV raķešu sistēmu “JASSM”, kas dod tai spēju uzbrukuma gadījumā no austrumiem veikt iznīcinošu prettrriecienu dziļi Krievijas teritorijā. Gan Zviedrija, gan Somija tagad ir parakstījušas vienošanos ar NATO, ļaujot aliansei izvietot bruņotos spēkus to teritorijā mācību laikā vai ārkārtas situācijā.
Krievija neliekas ne zinis. Kremlis savā domāšanā, šķiet, vadās pēc citas loģikas: ka pastāvīga biedēšana iedragā pretinieka apņēmību pretoties, īpaši tad, ja stiprāka aizsardzība ir tālu prom. Polija saņems jaunās “JASSM” raķešu iekārtas tikai 2016. gada sākumā, aptuveni tajā pašā laikā, kad tā saņems Zviedrijas jaunos iznīcinātājus.
Starplaikā daudz kas var noiet greizi. Lietuvai nācās pārdzīvot satraucošu brīdi augusta beigās, kad vilciens no Krievijas, kas devās uz Kaļiņingradu, negaidīti apstājās Kauņas tuvumā, netālu no valsts galvenās hidroelektrostacijas, tieši tādā samudžinātā scenārijā, kas rada murgus militārajiem plānotājiem. Ko darītu NATO, ja Krievija pieprasītu sūtīt militāros dzelzceļa inženierus, lai salabotu vilcienu, bet Lietuva teiktu nē? Lietuva izveidoja ap vilcienu slēgtu loku. Galu galā vilciens devās tālāk un kaitējums netika nodarīts, ja neskaita nervus.
Taču nervi var tikt pakutināti Kremlī. Polijā aizturēti divi Krievijas spiegi – kāds virsnieks un jurists, kam ir Krievijas un Polijas pilsonība, kuri abi acīmredzot strādājuši Krievijas militārā izlūkdienesta GRU labā. Viņu arests iezīmē retu, bet apsveicamu vēlmi rīkoties publiski sakarā ar Krievijas spiegošanu. Igaunijā pēdējos četros gados ir notverti, tiesāti un ieslodzīti cietumā četri Krievijas spiegi. Ņemot vērā Igaunijas iedzīvotāju skaitu (1,3 miljoni), tas ir pārliecinoši labākais rezultāts NATO, kam vajadzētu likt nokaunēties citām valstīm – tajā skaitā Zviedrijai un Somijai – un būt centīgākām.
