Kā reaģēt, ja kāds mums zināms cilvēks pēcdzemdību depresijas dēļ ir nonācis tiktāl, ka ir veicis pašnāvības mēģinājumu? Vai būtu jāievēro īpaša piesardzība runājot par šiem gadījumiem ar iesaistīto ģimeni, citiem bērniem utt.? 0
Pašnāvības mēģinājumi ir smagi satricinājumi gan pašiem depresijas slimniekiem, gan tuviniekiem un draugiem. Par to ir jārunā un nevar izlikties, ka nekas tāds nav noticis.
Pašnāvības vai pašnāvību mēģinājumi parasti ir saistīti ar smagas depresijas gadījumiem, kad cilvēkiem ir nepieciešama profesionāļu palīdzība. Bieži pēc pašnāvību mēģinājumiem arī tuviniekiem ir vajadzīga profesionāļa atbalsts, lai tiktu galā ar pārdzīvoto.
Būtu jāatturas no tiesājošiem vai pārmetošiem komentāriem „Kā tu tā varēji mums to nodarīt?”, „Tu esi pilnīgi psihs/traks! Tev jāārstējas!”, „Kas tā par stulbu ideju taisīt pašnāvību?”, „Tev to nevajadzēja darīt, kāpēc nenāci ar mani parunāties?”.
Tā vietā vajadzētu izrādīt sapratni un pretimnākšanu, sakot, ka jums ir žēl, ka viņš tik slikti ir juties, ka vēlējies padarīt sev galu un ka priecājaties, ka pašnāvības mēģinājums nav bijis veiksmīgs. Atgādiniet, ka vēlaties sniegt sapratni un atbalstu, ka esat gatavi uzklausīt un palīdzēt.
Depresijas slimniekiem un viņu tuvākajiem ir būtiski zināt, ka viņi nav vieni savās ciešanās un pārbaudījumos. Depresija atstāj smagu iespaidu ne tikai uz depresijas slimnieku, bet uz visu ģimeni, īpaši mazuli. Tieši tāpēc biedrība Debesmanna ir izveidojusi interneta vietni www.debesmanna.com, kurā var atrast daudz noderīgu informāciju par pēcdzemdību depresiju, publicē patiesus stāstus, kuros ģimenes dalās ar savu pieredzi. Biedrība organizē atbalsta grupas gan klātienē, gan internetā, seminārus un vasaras nometnes, lai cilvēki zinātu kur griezties pēc palīdzības. Debesmanna nesen ir atsākusi klātienes atbalsta grupas māmiņām Rīgā un uzsākusi arī atbalsta grupas Saldū. Grupas vada apmācīti topošie psihologi un tās ir pieejamas bez maksas ikvienai māmiņai. Ir svarīgi, lai ir droša vide, kurā cilvēki var meklēt palīdzību, kā arī var sniegt viens otram atbalstu un kopā uzvarēt to briesmīgo slimību, kas ir depresija.
Lai kā mums gribētos dzīvot tikai laimīgi un nesāpīgi, dzīves realitāte atkal un atkal liek secināt, ka blakus laimei un priekam mūsu dzīvē ir arī bēdas un pārdzīvojumi, slimības un zaudējumi. Veiksmīgi pārvarēta pēcdzemdību depresija var spēcināt sievietes un visas ģimenes resursu un būt kā atbalsts citām jaunajām māmiņām un tētiem.
Lai cik depresija ir nepatīkama, to var pārvarēt! Atcerieties, ka šajā ceļā jūs neesat vieni!
