Kas liek jaunajām māmiņām lēkt no klints? 0
Nesen visu Latviju pāršalca ziņa par to, ka Cēsīs jaunā māmiņa ar mazuli nolēkusi no klints, pati izdzīvojusi, bet mazulis miris. Decembrī no mājām aizgāja 19 gadus veca māmiņa, kuru marta sākumā atrada mirušu. Jauniete pirms pazušanas bija nosūtījusi tuviniekiem atvadu ziņu un lūgusi parūpēties par mazuli. Pirms pāris gadiem kāda māmiņa ar diviem bērniem vēlējās izdarīt pašnāvību, lecot Ventā. Katra no šīm ziņām satricina sabiedrību un liek uzdot jautājumus: Kāpēc tā notiek? Vai no tā bija iespējams izvairīties?
Gan no publikācijām presē, gan no tuvinieku stāstītā var saprast, ka visām šīm sievietēm ir kas kopīgs. Proti, visas šīs māmiņas ir sirgušas ar depresiju, kas sākusies bērniņa gaidību laikā vai īsi pēc mazuļa piedzimšanas. Par to sabiedrībā runā reti, daudzi nezina un nesaprot, ka šī slimība var būt nāvējoša gan māmiņai, gan bērniem.
Lai noskaidrotu, kas īsti ir pēcdzemdību depresija, kā to atpazīt un kur ārstēt, Viens+Viens blogere Laura Grēviņa izjautāja biedrības Debesmanna vadītāju Ivetu Parravani.
Kā jūs vienkāršā valodā paskaidrotu, kas ir pēcdzemdību depresija?
Tā ir depresija, kura cilvēkus piemeklē mazuļa gaidīšanas laikā vai neilgi pēc bērniņa piedzimšanas. Kaut arī ar pēcdzemdību depresiju visbiežāk saskaras māmiņas, bet arī tētus var piemeklēt šī slimība.
Depresija šajā gadījumā ir kas vairāk par sliktu omu vai īgnu garastāvokli. Speciālistu vidū nav vienota viedokļa, vai depresija ir garīga saslimšana vai emocionāls traucējums, bet jebkurā gadījumā – tas ir tāds ilgstošs emocionāli nomācošs stāvoklis, kas nepāriet pats no sevis un cilvēkam ir nepieciešama speciālistu palīdzība. Depresija var būt viegla, vidēja vai smaga. Vieglas un vidējas depresijas gadījumā var palīdzēt ģimenes un draugu atbalsts, atbalsta grupas, psihologs vai psihoterapeits, bet smagu depresiju ārstē gan ar medikamentiem, gan psihoterapiju.
Depresija parasti izpaužas kā vispārējs prieka trūkums, garastāvokļa svārstības, raudulīgums, nomācošas un negatīvas domas, nekontrolējamas bailes un bezpalīdzības sajūta. Dusmas un aizkaitinājums var mīties ar milzīgu nespēku un intereses zudumu par pilnīgi visu. Zūd koncentrēšanās spējas un ir grūti noformulēt savas domas un jūtas, pat visvienkāršāko lēmumu pieņemšana sagādā grūtības. Ir grūtības tikt galā ar ikdienas pienākumiem – duša vai zobu tīrīšana var sagādāt grūtības, nav interese pat kārtīgi apģērbties vai paēst. Bieži cilvēks vienkārši guļ gultā un pārdomā dzīvi, tajā pašā laikā domas ir tik intensīvas, ka ir arī miega traucējumi. Dažkārt ir uzmācīgas negatīvas domas par savu vai tuvinieku nāvi, prāts izspēlē visdažādākos negatīvos scenārijus.
