Kas liegts Ventspilij, atļauts Liepājai 2
Ventspils novada apvienošana ar Ventspils pilsētu novadam būs nāves spriedums, uzskata Ventspils novada deputāts, bijušais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Viņaprāt, tas negatīvi ietekmēs arī pilsētas attīstību.
Taču ne viņa, ne citu abu pašvaldību pārstāvju argumenti nebija pietiekami, lai mainītu Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputātu viedokli, – komisijas vairākums nobalsoja par Ventspils pilsētas apvienošanu ar novadu. Liepāja, Rēzekne un Daugavpils varēs saglabāt republikas pilsētas statusu, bet Ventspilij tas pēc reformas būs liegts. Tiesa, par pašvaldību robežām vēl lems Saeima.
Iespējams, līdzīgs liktenis sagaida arī Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, kur tāpat kā Ventspils novadā pie varas ir Zaļo un zemnieku savienība.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) komisijas sēdē pieļāva: “Reformas mērķis, iespējams, ir vājināt Aivara Lemberga pozīcijas, un tāpēc tiek izmantots Ventspils novads, kura iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem.”
Arī Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) vērsās pie koalīcijas deputātiem, lai noskaidrotu, vai “Ventspils un Jelgavas izņemšana no lielo pilsētu saraksta nav politiskā atriebība”.
Viņa bija dzirdējusi, ka Liepāja savu statusu saglabājusi tikai tāpēc, ka tāds bijis “KPV LV” ultimāts.
Uz to neviens todien skaidri neatbildēja, bet nākamajā dienā partijas kongresā “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēža vietnieks Ēriks Pucens lepojās: “”KPV LV” panāca, ka Liepāja paliek atsevišķi.”
Valainis mudina apstāties
Ilzes Indriksones (NA) priekšlikumu saglabāt lielās pilsētas statusu Ventspilij neatbalstīja pat viņas partijas biedrs Jānis Dombrava, kurš gan balsojumā tāpat kā Andris Kazinovskis (JKP) atturējās, bet tas neietekmēja rezultātu.
Pirms lēmuma pieņemšanas Viktors Valainis (ZZS) sacīja: “Var jau skriet ar galvu sienā, bet vienā brīdī vajadzētu apstāties. Un šis ir tas brīdis, kad vajadzētu apstāties.” Viņš jau esot brīdinājis kolēģus no citām partijām – ja līdzīgi komisija izrīkosies arī ar Jelgavu un Jelgavas novadu, tad, visticamāk, vietējie lauksaimnieki nobloķēs šoseju no Rīgas uz Jelgavu.
Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Artis Stucka ir analizējis Satversmes tiesas spriedumus pēc iepriekšējās pašvaldību reformas un secinājis, ka, skatot pašvaldību prasību pieteikumus, ir vērtēti ne tikai Saeimas komisiju sēžu protokoli, lai pārliecinātos, ka ar vietējām kopienām ir notikušas konsultācijas. Satversmes tiesa analizējusi arī to, vai “likums nav saistīts ar individuāliem un subjektīviem apsvērumiem”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis sēdē skaidroja, ka VARAM piedāvāja visas lielās pilsētas, izņemot Rīgu un Jūrmalu, apvienot ar novadiem, taču koalīcija paredzēja trīs izņēmumus un valdība tos atbalstīja.
Pilsēta pārbalsos laukus
Pēc apvienošanas jaunajā pašvaldībā būs nedaudz vairāk kā 45 000 iedzīvotāju, no kuriem tikai nepilni 11 000 dzīvo novadā.
Tas nozīmē, ka jaunajā domē pilsēta varēs nodrošināt vairākumu un nerēķināties ar lauku deputātu viedokli. To uzsvēra arī Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”).
Uz vaicāto, kāpēc pret visām lielajām pilsētām nav vienādas attieksmes, ministra padomnieks M. Lasmanis atbildēja, ka Ventspils novadā neesot attīstības centra un tā dome atrodas Ventspilī.
“Nav pamata uzturēt divas administratīvās ēkas vienā pašvaldībā,” sacīja M. Lasmanis.
Taču vietējie līderi viņam norādīja, ka arī Daugavpils novada un Rēzeknes novada domes atrodas pilsētas teritorijā. Rēzeknē arī esot mazāk iedzīvotāju nekā Ventspilī.
M. Lasmani nepārliecināja arī iebildumi par pilsētas deputātu iespējām pārbalsot domniekus no laukiem. “Latvijā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Ievēlēti tiek gudrākie runātāji, neskatoties, no kuras vietas viņi nāk. Visiem deputātiem ir jārūpējas par teritoriju kopumā,” skaidroja VARAM pārstāvis.
Viņš solīja izmaiņas Pašvaldību likumā, kas nodrošinās iedzīvotāju iesaisti pašvaldības darbā ar līdzdalības budžetu, kas nozīmē, ka katrai teritorijai būs iespēja izmantot nelielu daļu finansējuma pēc saviem ieskatiem.
Platības ziņā Ventspils novads ir viens no lielākajiem, bet iedzīvotāju blīvums ir neliels. Ventspils pilsēta ir lielākais darba devējs novada iedzīvotājiem, tāpēc pamatota būtu vienotas saimnieciskās vienības izveidošana, skaidroja VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. No novada priekšsēža A. Mucenieka teiktā varēja secināt, ka 72% pašvaldības teritorijas ir meži un purvi.
Taču Ventspils ir industriāla ostas pilsēta, bet novadā cilvēki galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību.
Ventspils mēra vietnieks J. Vītoliņš norādīja, ka, zaudējot republikas pilsētas statusu, Ventspils vairs nevarēs konkurēt ar citām ostas pilsētām Baltijas jūras reģionā, tai arī vairs nebūs iespējams pretendēt uz tiem ES fondu līdzekļiem, kas pieejami tikai lielajām pilsētām.
Kad Liepājas pašvaldība vērsās pie Saeimas deputātiem ar līdzīgiem argumentiem, tās viedoklis tika respektēts. Atšķirība ir tikai tā, ka ap Liepāju izvietotajos novados dzīvo trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā Ventspils novadā.
