Kas Latvijā mainīsies no 1. janvāra? Izmaiņas likumos, kas skars daudzus iedzīvotājus 2024.gadā 127
1. janvārī stājas spēkā virkne likumu grozījumi, kas skars daudzus iedzīvotājus. Galvenās izmaiņas ir šādas:
Minimālās algas paaugstināšana līdz 700 eiro
No nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro.
Pašreiz Ministru kabineta “Noteikumi minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro.
Taču pērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.
CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022.gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019.gadā līdz 13,0% 2021.gadā, savukārt, privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts.
2023.gada 2.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Uz vienu gadu nosaka 12% PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, uz vienu gadu nosakot samazinātās 12% likmes piemērošanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Sākotnēji valdības virzītajā likumprojektā no 2024.gada 1.janvāra likme bija paredzēta 21%.
12% PVN likmes noteikšanai nepieciešamie kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā tiks rasti, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, kā arī atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto trīs miljonu eiro subsīdiju.
Valdība iepriekš noteikusi, ka Zemkopības ministrijai (ZM) līdz 2024.gada 1.septembrim jāsagatavo izvērtējums par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem.
Būs dārgāks alkohols un cigaretes
Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, kas nosaka no 2024.gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.
No 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 g smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.
Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri (“Salt”) cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.
Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.
Starpproduktu (vermuti) virs 15% cena varētu pieaugt par 0,22 eiro, alus ar alkohola saturu 5,2% cena varētu pieaugt par 0,05 eiro, alkoholisko kokteiļu ar alkohola saturu 5,2% cena varētu pieaugt par 0,09 eiro.
Savukārt par bezalkoholiskajiem dzērieniem par vienu litru ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem cena varētu pieaugt par 0,04 eiro.
No 2024.gada 1.marta triju gadu periodā pakāpeniski tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, cigāriem un cigarillām, smēķējamai tabakai (smalki sagrieztā tabaka, cita smēķējamā tabaka), tabakas lapām, karsējamai tabakai, e-šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem, lai padarītu tos mazāk pieejamus sabiedrībai, kā arī mazinātu mazumtirdzniecības cenu atšķirības starp savstarpēji aizvietojamiem produktiem. Savukārt akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana minētiem produktiem 2025.gadā un 2026.gadā notiks no 1.janvāra.
Nodoklis atbilstoši likuma nosacījumiem tiks aprēķināts summējot likumā minēto, reiz no 2024.gada 1.marta aprēķinātais nodoklis nedrīkstēs būt mazāks kā 156,3 eiro par 1000 cigaretēm, no 2025.gada 1.janvāra, aprēķinātais nodoklis nedrīkstēs būt mazāks kā 171,9 eiro par 1000 cigaretēm. No 2026.gada 1.janvāra nodokļa minimālais līmenis būs 189,1 eiro par 1000 cigaretēm.
Cigāriem un cigarillām akcīzes nodokļa likme katru gadu tiks celta vidēji par 23,8%, lai tuvinātu akcīzes nodokļa likmi par vienu gramu tabakas akcīzes nodokļa likmei cigaretēm un karsējamai tabakai. Līdz ar to sasniedzot 2026.gadā akcīzes nodokļa likmi 240 eiro par 1000 gabaliem, akcīzes nodokļa likmei par vienu gramu tabakas veidojot aptuveni 0,08 eiro.
Karsējamai tabakai akcīzes nodokļa likme tiks celta, lai 2026.gadā tā sasniegtu 304 eiro par 1000 gramiem.
E-šķidrumam un e-šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām akcīzes nodokļa likmi cels katru gadu vidēji par 21%, lai 2026.gadā akcīzes nodokļa likme sasniegtu 0,35 eiro par mililitru šķidruma.
Tabakas aizstājējproduktiem akcīzes nodokļa likme Latvijā 2026.gadā sasniegs 167 eiro par 1000 gramiem produkta.
Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem notiks 2024.gada 1.martā, 2025.gada 1.martā un 2026.gada 1.martā.
Akcīzes nodokļa likme alum no pašreizējiem 8,2 eiro par katru absolūtā spirta tilpuma procenta par 100 litriem tiks palielināta līdz deviņiem eiro 2024.gadā, 9,8 eiro 2025.gadā un 10,8 eiro 2026.gadā.
Minimālais akcīzes nodoklis alum par 100 litriem tiks celts no pašreizējiem 15,2 eiro līdz 16,7 eiro 2024.gadā, 18,1 eiro 2025.gadā un 20 eiro 2026.gadā.
Akcīzes nodokli vīnam tiks celts no pašreizējiem 111 eiro par 100 litriem līdz 122 eiro 2024.gadā, 134 eiro 2025.gadā un 148 eiro 2026.gadā. Šāds pats akcīzes nodokļa likmes kāpums noteikts arī raudzētajiem dzērieniem virs absolūtā spirta tilpuma 6%.
Savukārt raudzētajiem dzērieniem līdz absolūtā spirta tilpuma 6% akcīzes nodokļa likmi cels no pašreizējiem 64 eiro par 100 litriem līdz 70 eiro 2024.gadā, 77 eiro 2025.gadā un 85 eiro 2026.gadā.
Starpproduktiem ar absolūto spirta tilpumu līdz 15% akcīzes nodokli cels no pašreizējiem 111 eiro par 1000 litriem līdz 122 eiro 2024.gadā, 134 eiro 2025.gadā un 148 eiro 2026.gadā.
Savukārt starpproduktiem ar absolūto spirta tilpumu no 15% līdz 22% akcīzes nodokli cels no pašreizējiem 185 eiro par 1000 litriem līdz 203 eiro 2024.gadā, 222 eiro 2025.gadā un 244 eiro 2026.gadā.
Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodoklis no 2024.gada 1.marta būs 1862 eiro, no 2025.gada 1.marta 1955 eiro un no 2026.gada 1.marta 2053 eiro.
Bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem paredzēts celt no 7,4 eiro uz deviņiem eiro par 100 litriem. Šī norma stāsies spēkā no stājas spēkā no 2024.gada 1.martā.
Autoratlīdzību saņēmējiem nākamgad būs līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība
Pieņemtie grozījumi likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” autoratlīdzību saņēmējiem paredz iespēju līdz 2024.gada 31.decembrim nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam.
Līdz šim likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir ietverts ierobežojums, kas liedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Tas nozīmē, ka persona, kura saņem darba algu un vienlaikus vēlas samaksāt nodokļus par autoratlīdzību kā MUN maksātājs, zaudē tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tiek plānots veikt izmaiņas, lai šo nepilnību labotu, taču patlaban nav skaidrības, kā minētās izmaiņas darbosies praksē.
Ja autoratlīdzības saņēmējiem vairs nebūs iespējas nomaksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem, tie autoratlīdzību saņēmēji, kuri saņem darba algu un vienlaikus vēlēsies reģistrēties kā MUN maksātāji, nonāks tiesiski neskaidrā situācijā, jo patlaban nav zināms, kā iepriekš minētās izmaiņas attiecībā uz MUN maksātājiem darbosies praksē.
Lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju atalgojumu par savu radošo darbu saņem neregulāri un ierobežotā apmērā, līdztekus pamata ienākumiem, ko gūst citur – bieži vien darba tiesiskajās attiecībās. Šādām personām, KM ieskatā, vispiemērotākais risinājums būtu reģistrēties kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un nodokļu nomaksai izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Tomēr līdzšinējā prakse apliecina, ka divu mikrouzņēmuma nodokļu likmju – 25% un 40% – piemērošana saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošanu autoratlīdzību saņēmējiem apgrūtina.
Iespēju nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam 2022.gadā izmantoja aptuveni 32 000 autoratlīdzību saņēmēju. Aptuveni 1,2% jeb no tiem jeb 388 personas izmantoja divas nodokļa likmes – 25% un 40%. No 2024.gada 1.janvāra tiks piemērota tikai viena nodokļa likme – 25%.
Atsevišķās jomās būtiski palielinās dabas resursu nodokļa likmi
Ar nākamo gadu atsevišķās jomās Latvijā būtiski palielinās dabas resursu nodokļa likme. Nodoklis būs jāmaksā par plastmasu saturošiem izstrādājumiem, piemēram, mitrajām salvetēm un baloniem.
Likums paredz pakāpeniski no 95 uz 130 eiro par tonnu paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem.
No 2024.gada likme plānota 110 eiro par tonnu, 2025.gadā – 120 eiro par tonnu, bet 2026.gadā – 130 eiro par tonnu. Līdz ar to trīs gadu laikā dabas resursu nodokļa likme par sadzīves atkritumiem tiks paaugstināta par nepilniem 37%.
Tiks paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes arī par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Šo likmi no 100 eiro par tonnu plānots paaugstināt līdz 115 eiro par tonnu nākamgad, 125 eiro par tonnu 2025.gadā un 135 eiro par tonnu 2026.gadā.
Nodoklis tiks piemērots tekstilizstrādājumiem, lai samazinātu atkritumu poligonos nodoto tekstilmateriālu apjomu, kā arī pārstrādājamam un nepārstrādājamam iepakojumam, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts. Tekstilizstrādājumiem nodoklis tiks piemērots no 2024.gada 1.jūlija.
Nodoklis no 2025.gada 1.janvāra tiks piemērots baloniem un mitrajām salvetēm. Noteikts nodoklis 12,2 eiro par vienu kilogramu mitro salvešu.
Ar grozījumiem plānots divas reizes palielināt dabas resursu nodokli par Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem. Kā skaidrots likuma anotācijā, dabas resursu nodokļa likme par vienu transportlīdzekli, kuru pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, pašlaik ir 55 eiro.
Nolietoto transportlīdzekļu jomā konstatēts, ka tieši pārstrādei un reģenerācijai pieaug nolietoto transportlīdzekļu atkritumu daudzums, ko veido melnie un krāsainie metāli, kā arī pieaug plastmasas atkritumu un elektronisko atkritumu īpatsvars. Ņemot to vērā, nodokļa likmi transportlīdzekļiem paaugstinās divas reizes uz 110 eiro.
Tāpat plānots noteikt jaunus dabas resursu nodokļa objektus, par kuriem būs jāmaksā šis nodoklis. Tā būs ogļūdeņražu ieguve, tekstilizstrādājumi, plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts.
Vienota nodokļa 25% apmērā ieviešana mikrouzņēmumiem
Paredzēts turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Pasākums ietverts vienotā paketē ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz vienotas likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā.
