Satikties ar saviem taukiem 0
Turpinu apzināt sava ķermeņa plusus un mīnusus – dodos veikt bioimpedances mērījumu.
Šo ierīci dēvē par ķermeņa uzbūves analizatoru, tā palīdz uzzināt muskuļu, tauku, šķidruma daudzumu un to proporcijas. Mērot atkārtoti, var saprast, kā šīs attiecības mainās, ja citāds kļūst dzīvesveids vai veselības stāvoklis.
Bioimpedances metodes pamatā ir princips, ka dažādiem organisma audiem (taukiem, muskuļiem u.c.) ir atšķirīga impedance (pretestība). Izmantojot sprieguma avotu, kas caur ķermeni laiž dažādas frekvences strāvu, var noteikt dažādu veidu audu kopējo daudzumu, kā arī novērtēt to īpatsvaru noteiktās ķermeņa daļās.
Pēc šāda principa darbojas atšķirīgu līmeņu ierīces. Vienkāršus svarus var izmantot mājās, to precizitāte ir mazāka, jo mēra tikai apakšējo ķermeņa daļu. Sporta klubos bieži izmanto ierīces, kur elektrodi ieslēpti gan iekārtas pamatnē (uz tās nostājas kailām pēdām), gan rokturos. Medicīnas iestādēm nepieciešamas komplicētākas ierīces, kur pacients atrodas guļus (lai vienmērīgāk sadalītos ūdens daudzums un rezultāts būtu precīzāks). Elektrodus pievieno plaukstu un pēdu augšpusē, kur plānāka un homogēnāka āda.
Sporta pētījumos liek lietā arī citas iekārtas, piemēram, veic kaliptometriju – izmēra tauku krokas vairākās ķermeņa vietās, iegūtos skaitļus ievada tabulās un pēc formulām aprēķina tauku procentu. Šis mērījums jāveic pieredzējušam speciālistam, citādi mēdz rasties kļūdas.
Izmēģinu gan vienkāršāko, gan komplicētāko bioimpedances iekārtu, lai salīdzinātu iznākumu.
Kad piesakos vizītē Capital Clinica Rīga, saņemu dietoloģes Lailas Meijas norādījumu neēst četras stundas pirms izmeklējuma. Vispirms tieku nomērīta un nosvērta, tad jāguļas uz kušetes. Pēdām jābūt kailām, arī delnām atsegtām, jo tām pievieno elektrodus, šādi skenējot visu ķermeni.
“Svarīgi ir mērījumu ikreiz veikt līdzīgā situācijā. Vislabāk no rīta, kamēr organisms ir nosacītā mierā. Fizikālos rādītājus ietekmē slodze, svīšana, tātad nevajadzētu to darīt pēc sportošanas. Ja izmanto ierīci, kur jānostājas ar kājām, atšķirības var rasties, pat ja nākamo mērījumu veic pēc pedikīra procedūras, jo āda kļuvusi plānāka,” skaidro Laila Meija.
Priecīga par muskuļiem
Iegūtos rezultātus analizējam kopā ar dakteri. Man ir palielināts ķermeņa masas indekss jeb ĶMI, bet to jau zināju. Ir 37% taukaudu – vairāk, nekā drīkstētu būt. Tomēr tauku proporcija ķermeņa svarā, izrādās, nav tik prāva, kā daktere sākumā domāja (un arī es ar šausmām!). Tas tāpēc, ka diezgan labs ir muskuļu masas rādītājs – 40%. Arī ūdens ķermenī ir pietiekami – 45,8%.
Atzīšos, pirms bioimpedances mērījuma bažījos, jo zināju, ka man ir liekais svars. Tāpēc priecēja, ka muskuļu pietiek.
“Veselības rādītāji ir visai labi, tikai vairāk jākustas. Biežāk un regulārāk jāveic tas, ko jau mēdzat darīt, – nūjot, dejot, peldēt. Vajadzētu arī muskuļus nostiprinošus vingrojumus, piemēram, apmeklēt pilates. Tas palīdz nostiprināt iekšējos muskuļus, kas ir ļoti svarīgi pēc 50 gadu vecuma. Un vēl jāpiekoriģē ēdienreizes, izvēloties veselīgāku režīmu un ēdienu izvēli,” iesaka dietoloģe.Veicu vēl vienu bioimpedances mērījumu citā medicīnas iestādē, izmantojot iekārtu, kur jāstāv uz pēdām. Saņemtie rezultāti atšķiras vien niansēs: par kripatu lielāks ir tauku svars, arī kopējais svars atšķiras. Jāteic gan, ka otrajā eksperimenta reizē pirms mērījuma neatturējos no ēšanas.
