Kas labāk: tīra latviešu valoda vai neveikla iztapšana bābeliskajai Eiropai? 14
Pieņemts, ka inteliģentam cilvēkam nevajadzētu atzīties, ka viņš klausās šlāgerus, skatās seriālus un “Eirovīzijas” konkursus. Atzīšos, ka nekaunos – Latvijas gaitām “Eirovīzijā” sekoju, kopš mēs tur piedalāmies. Vienmēr arī balsoju par dziesmu vai izpildītāju, kuru gribētu redzēt kā Latvijas pārstāvi uz lielā konkursa skatuves. Jo ar “Eirovīziju” tāpat kā ar Saeimas un pašvaldību vēlēšanām: ja neesi piedalījies, tev nav tiesību ne pelt, ne zākāt.
Nu redzēti jau divi no trim šā gada “Supernovas” pusfināliem. Diemžēl līdzās nacionālpatriotiskajam priekam vismaz iluzori līdzdarboties Latvijas pārstāvja atlasē kņudina tikpat patriotiska sāpe. Izrādās – mūsu valoda “Eirovīzijai” nav gana laba. Dubultsāpīgi, ka to nav pasludinājis kāds no tiem tur Eiropā, bet gan paši latvieši. Ar katru gadu mazāk mūziķu, kas, startējot vietējā atlasē, izvēlas dziedāt dzimtajā valodā. Bijuši gadi, kad nav neviena. Sak, ja dziedāsim angliski, Eiropa mūs labāk sapratīs un līdzēs bruģēt ceļu uz panākumiem. Taču arī angļu valoda Latvijai nav palīdzējusi daudz kritizētajā, tomēr nozīmīgajā dziesmu konkursā. Turpretī ik pa laikam laurus plūc dziesmas tieši dzimtajā valodā, par spīti tam, ka lielākā daļa Eiropas nesaprot ne vārda. Nav grūti iedomāties nācijas lepnumu šādās reizēs – tā nudien ir laimes asaru vērta uzvara!
Protams, ir apsveicami zināt svešvalodas, bet, vērojot šovu, brīžiem caur smiekliem, brīžiem caur asarām nāk prātā citāts no filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”: “Samācās visādas valodas, bet savu dzimto valodu nevar iemācīties!” Kā nesmaidīt, ja pat nacionālajā atlasē no šova vadītāju mutes dzirdam anglisko “back stage” latviskā “aizkulises” vietā? Kā nesmaidīt, ja Justs, intervējot mūziķus, ik reizi (bez izņēmuma!) sāk pagātnes formā: “Man jums bija jautājums” vai “Gribēju pajautāt”. Tātad jautājuma vairs nav, pajautāt vairs negrib, bet nez kāpēc tomēr jautā. Kā neraudāt, ja pat reklāmas pauzes šova laikā sola, ka ir izstrādāts kredīta piedāvājums “tieši priekš tevis”. Njā, Eiropa tiešām mūs nesaprastu…
Bet katram savs. Droši vien tikpat neciešami “Supernovas” žūrijas priekšsēdētājam DJ Rudd “sit pa ausīm” mūsu mūziķu akcents, mēģinot dziedāt angliski. Tas ir viņa jājamzirdziņš jau otro gadu, par ko iesmaida gan dalībnieki, gan šova vadītāji, gan kolēģi žūrijā. Tikmēr latviešu skatītājs var tikai brīnīties: vai gan tas nav pašsaprotami, ka latvietim ir akcents, runājot vai dziedot citā valodā? Turklāt “Eirovīzijā” ir uzvarējuši izpildītāji, kuru akcents ir tik briesmīgs, ka dziedājumā ar grūtībām var saklausīt angļu valodu. Tad ir vai nav valoda noteicošais faktors cīņā par uzvaru? Un kas labāks: tīra un nedeformēta dzimtā valoda vai neveikla iztapšana bābeliskajai Eiropai?
Un te pēkšņi – precedents! Šā gada “Supernovas” otrajā pusfinālā TV skatītājiem līdz šim nezināma Madara nāk un dzied… latviski! Droši un pārliecinoši! Uzrunājoši un aizkustinoši! Publikas ovācijas ir neviltotas, Madara tiek finālā, bet no žūrijas un vadītāju mutēm veļas tādas pērles, kas nav sliktākas par “Limuzīna” folkloru un ko droši var vākt “Supernovas” citātu krātuvē. Lūk, mirdzošākās! Justs: “Latviešu valoda – kaut kas netipisks, pārdrošs lēmums!” DJ Rudd: “Par valodu man nav ko tevi kritizēt, varu tikai paslavēt par drosmi startēt latviski. Līdzjutēji varēs slēgt derības, vēlēšu veiksmi.” Ralfs Eilands: “Par spīti tam, ka esmu teicis, manuprāt, “Eirovīzijā” latviski nav jādzied, tu varētu būt šovakar mana favorīte. Tikai – lai iznestu dziesmu ārzemniekiem, tekstam jābūt sejā.” Jānis Lūsēns: “Latviešu valoda ir īsti vietā un – galu galā – par ko mums kaunēties?” Uz ko pati Madara atbild: “Vai ne? Es arī esmu par latviešu valodu un par Latviju. Dziesmas vēstījums pie manis atnāca dabiski, un tas notika latviešu valodā. Mums ir jālepojas ar savu valodu – tā ir daļa no manis un manas esības.”
Latvijai šogad aprit 100 gadu, un arī šis vēstījums, izmantojot “Eirovīzijas” iespējas, būtu jānodod visai Eiropai. Kā gan vislabāk to izdarīt, ja ne latviešu valodā?
