Kas kvalificēsies Tokijai? 0
Elites sportistu aprindās arvien biežāk dzird daudzinām vārdu savienojumu “kvalificēties Tokijai”. Saprotams, jo līdz nākamajām olimpiskajām spēlēm atlicis mazāk nekā gads – Japānas galvaspilsētā tās nākamvasar atklās 24. jūlijā. Tomēr tas ir pārāk ilgs laiks, lai jau tagad nosauktu Latvijas olimpiešu delegācijas sastāvu – cik tajā būs atlētu un kādos sporta veidos viņi startēs Tokijā.
Atgriešanās IOC
Pārskatot 107 gadus, kas pagājuši kopš pirmo latviešu piedalīšanās vasaras olimpiskajās spēlēs, atrodam, ka visos vēstures laikmetos cara Krievijas, PSRS un Latvijas brīvvalsts delegācijās vismaz viens mūsu olimpietis startējis 25 sporta veidos. Taču atskaites punktam izvēlēsimies tikai jaunos laikus pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā. Jau nepilnu mēnesi vēlāk Starptautiskā olimpiskā komiteja (IOC) savā sastāvā oficiāli atjaunoja visas trīs padomju varas laikā nelikumīgi no tās izslēgtās Baltijas valstu nacionālās olimpiskās komitejas un ielūdza to sportistus nākamajā gadā ar saviem karogiem piedalīties ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā (Francija) un vasaras – Barselonā (Spānija). Cita starpā, tas bija pēdējais gads, kurā tika rīkota gan Baltā olimpiāde, gan vasaras spēles, pēc tam tās notiek ar divu gadu nobīdi.
Nācās darboties slapjām mugurām, lai piecos mēnešos sagatavotos Albērvilai un desmit – Barselonai. Rūpju netrūka arī spēļu rīkotājiem, kuri jau laikus bija visu saplānojuši, bet tagad viņiem nācās lauzīt galvu, kā šajos plānos iedabūt arī baltiešus. Barselonā izdomāja nedaudz paplašināt atlētu ciematu, un tajā vieta atradās 34 Latvijas sportistiem. Sporta veidu izvēli uzticēja pašiem.
Latvijas Olimpiskās komitejas speciālisti pēc smagām diskusijām ar nacionālo sporta federāciju vadītājiem un treneriem paziņoja, ka mūsu valsts Barselonā būs pārstāvēta 14 sporta veidos – vieglatlētikā (septiņi olimpieši), treka un šosejas riteņbraukšanā (pieci), akadēmiskajā airēšanā un modernajā pieccīņā (pa trim), burāšanā, džudo, kanoe airēšanā, svarcelšanā, šaušanā un tenisā (pa diviem), brīvajā cīņā, boksā, peldēšanā un ūdensslalomā (pa vienam). Trāpīts bija diezgan precīzi, jo no Barselonas ar sudraba medaļām atgriezās kanoe airētājs Ivans Klementjevs un šāvējs Afanasijs Kuzmins, bet šosejas ritņbraukšanā bronzu negaidīti izcīnīja Dainis Ozols.
Pirmais zelts
Turpmākajās sešās vasaras olimpiskajās spēlēs mūsu delegācijā no šiem sporta veidiem vairāk vai mazāk stabili palika 11, bet klāt nāca seši. Treka riteņbraukšanu nomainīja BMX, Latvijas sportisti startēja arī vingrošanā, pludmales volejbolā, grieķu-romiešu cīņā, dāmu basketbolā un galda tenisā. Pirmie trīs izrādījās paši auglīgākie. Igors Vihrovs vingrošanas brīvajās kustībās kļuva par pirmo olimpisko čempionu Latvijas neatkarības laikos (2000), Māris Štrombergs BMX riteņbraukšanā – par pirmo divkārtējo čempionu (2008, 2012), smilšu volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš – par olimpiskās bronzas laureātiem (2012). Savukārt atvadas no akadēmiskās airēšanas bija dramatiskas – Andrim Reinholdam par dopinga lietošanu piesprieda mūža diskvalifikāciju (2000).
Pati lielākā delegācija Latvijai bija 1996. gada spēlēs Atlantā – 47 olimpieši 13 sporta veidos. Vismazāk latviešu startēja Atēnās (2004) un Riodežaneiro (2016) – pa 32 attiecīgi desmit un 13 sporta veidos.
Pagaidām tikai trīs
Starptautiskās olimpiskās komitejas oficiālo ielūgumu piedalīties Tokijas spēlēs LOK saņēma pirms 30 dienām. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, LOK prezidents Aldons Vrubļevskis un delegācijas vadītājs Žoržs Tikmers sacīja, ka tajās, visticamāk, piedalīsies 30 līdz 40 mūsu atlēti apmēram 15 sporta veidos, lai gan pašlaik olimpisko kandidātu lokā viņu ir ievērojami vairāk – 87. 11 kandidātiem jau ir olimpisko spēļu pieredze.
Pati pirmā Tokijai kvalificējās vesera metēja Laura Igaune, 10. maijā ASV sasniedzot 73,56 m. Nedēļu vēlāk kvalifikācijas normu pieveica šķēpmetēja Līna Mūze (64,87 m) un vēl pēc nedēļas – Laura Ikauniece septiņcīņā (6476 punkti). Cerības startēt Tokijā lolo vēl apmēram desmit vieglatlēti, kuriem līdz nākamā gada 29. jūnijam iespējams kvalificēties vai nu atbilstoši rezultātam, vai vietai starptautiskajā rangā.
Jau šogad iespēja iegūt olimpiskās tiesības bija vēl vairākos sporta veidos, piemēram, pludmales volejbolā, modernajā pieccīņā, smaiļošanā un kanoe, izcīnot augstu vietu pasaules vai Eiropas čempionātā. Latvieši to nespēja, tādēļ būs vēl krietni jātrenējas. Kvalificēšanās sistēma un termiņi dažādos sporta veidos ir ļoti atšķirīgi, bet pēdējā laikā punktus olimpiskajam reitingam sevišķi cītīgi krāj pludmales volejbola kungi un dāmas, šosejas riteņbraucēji un svarcēlāji. Kandidāti ir arī basketbolā 3 x 3, tenisā, brīvajā cīņā, svarcelšanā, tekvondo, džudo, šaušanā, BMX riteņbraukšanā, peldēšanā, smaiļošanā un kanoe, kā arī vēl dažos sporta veidos.
