Kas kopīgs spiegu kamerai ar trimarānu? Saruna ar vienu no Starptautiskās inovāciju izstādes “Minox” rīkotājiem Elmāru Baltiņu 0
Vija Beinerte, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Par to, kāpēc oktobris Latvijā ir izgudrotāju mēnesis, stāsta viens no Starptautiskās inovāciju izstādes “Minox” rīkotājiem Elmārs Baltiņš.
Kāpēc mēs tiekamies Rīgas Ekonomikas augstskolā, sauktā arī par Stokholmas skolu?
Tāpēc, ka Rīgas ekonomikas augstskola atbalsta tehniskās inovācijas un ir viena no biedrības “Connect Latvia” dibinātājiem. Šī ir ekonomikas augstskola, bet ekonomikas attīstības pamatā ir inovācijas, savukārt inovāciju pamatā ir izgudrojumiun tehniskie risinājumi, kas nepieciešami, lai šos izgudrojumus varētu ieviest ražošanā.
Sākuma stadijā izgudrojumi lielai sabiedrības daļai var šķist nepievilcīgi, jo ir neierasti un neparasti. Kaut kādas nenosakāmas krāsas zvirbuļi. Neteiksim – melnie vai baltie, teiksim – sarežģītie. Tāpēc mēs tos izliekam apskatei un apspriešanai izstādē, kur satiekas izgudrotāji, uzņēmēji, investori, mentori un eksperti.
Bet tikpat labi mēs ar jums varētu tikties arī Latvijas Universitātē vai Tehniskajā universitātē, jo arī šīs augstskolas atbalsta gan inovācijas, gan biedrību”Connect Latvia”.
Oktobra pēdējā nedēļas nogalē RTU Arhitektūras fakultātē Ķīpsalā notiks Starptautiskā Izgudrojumu un inovāciju izstāde, pēc skaita jau astotā. Kā radās šī ideja?
Latvijas izgudrotāju biedrība ir IFIA jeb Starptautiskās Izgudrotāju biedrību federācijas biedre. Labu laiku bijām braukājuši pa pasauli, apskatot citu IFIA biedru rīkotās izstādes Bangkokā, Vācijā, Ķīnā, Dienvidkorejā, Krievijā.
Izgudrojumu izstādēm ir senas tradīcijas. Viena no Eiropā populārākajām ir Ženēvas izgudrojumu izstāde, nākamgad tā notiks jau 48. reizi. Lielākai daļai izstāžu ir arī savi nosaukumi, piemēram, Polijā “IWIS”, Vācijā “iENA”, Krievijā “Arhimeds”.
Un tad kādu dienu arī mēs nolēmām, ka vajadzētu sarīkot savu izstādi, izvēloties tai trāpīgu nosaukumu. Bija vairāki varianti, līdz Miervaldis Rozenbergs, mūsu biedrības valdes loceklis, iedomājās par “Minox”. Mazā spiegu kamera ir slavens izgudrojums, jau kopš 30. gadiem zināms visā pasaulē.
Idejas autors Valters Caps līgumu par sava izgudrojuma tehnoloģisko izstrādi un rūpniecisko ražošanu noslēdza ar VEF direktoru Teodoru Vītolu 1936. gada 6. oktobrī.
Tāpēc arī izstādes parasti notika 6. oktobrī, tikai šogad ir neliela nobīde, taču tas nemaina lietas būtību. Svarīgs ir robežpunkts – brīdis, kad izgudrojums tiek komercializēts.
Noslēdzot līgumu, tiek parakstīta vienošanās starp izgudrotāju un ražotāju vai investoru. Īstenībā tāds ir arī mūsu izstādes mērķis – palīdzēt, lai izgudrojumi tiktu ieviesti ražošanā.
Kāds bija ceļš no idejas līdz īstenojumam? Ja runājam par izstādi.
Ideja nobrieda 2008. gadā, pirmā izstāde notika 2010. gadā. Sākumā izstādes rīkojām katru gadu, tagad – katru otru gadu. Taču kopš 2018. gada notiek reģionālās izstādes Cēsīs, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.
Tās koordinē pasaulē slavenais izgudrotājs Rimis Vaitkuss, ar kuru pirms tam apbraukājām Latviju, satikāmies ar partneriem un draugiem – reģionu augstskolu vadītājiem un izgudrotājiem. Rimis ir cilvēks – iedvesma. Reģionos ir ļoti daudz interesantu izgudrojumu, tagad tie ir ne tikai šķūnīšos, virtuvēs, garāžās un darbnīcās, bet arī izstāžu stendos.
Kas un kā var pieteikties dalībai?
Ikviens, kam ir inovatīva ideja. Veidlapa atrodama izstādes mājas lapā. Ir tādi, kas paši piesakās, dažus uzrunājam mēs, vēl dažus – augstskolu vadītāji. Dalībnieku spektrs ir ļoti plašs – gan skolēni un studenti, gan zinātnieki un inženieri, gan visdažādāko profesiju pārstāvji. Ja Rimis būtu šeit, viņš noteikti pajautāju: Vija, un kad jūs nāksiet ar savu izgudrojumu?
Galvenais ir tas, ka izstādē var satikties un veidot kontaktus. Uz mājražotāju tirdziņu jau neiesi ar saviem inovatīvajiem risinājumiem, bet te var to parādīt citiem, kopā apspriest un izvērtēt.
Nesen sarunājos ar Baltijā pirmā 3D printeru izstrādes un ražošanas uzņēmuma “MassPortal” dibinātāju un līdzīpašnieku Kristoferu Celmu. Savulaik viņš līdzīgā izstādē iepazinies ar cilvēku, kas forumos bija izpētījis 3D printeru uzbūvi un uztaisījis vienu tādu savā virtuvē. Turpat izstādē saticies ar vēl citu izgudrotāju un kādu entuziastu, kas mācējis piesaistīt investoru. Un nu jau viņiem ir kopīgs uzņēmums un ražošana.
Tāds jau arī ir viens no šo izstāžu mērķiem – savest kopā idejas un cilvēkus. Iedrošināt izgudrotājus, ieinteresēt tehniskajā jaunradē skolēnus un studentus, īstenībā – sabiedrību kopumā. Tāpēc mūs atbalsta gan augstskolas, gan arī Latvijas Zinātņu akadēmija.
Vai izgudrojumi, kas apskatāmi izstādēs, vēlāk ir redzami arī veikalu plauktos?
Kā nu kurš, izgudrojumiem ir dažādi likteņi. Dizaina preces ir vieglāk ieraudzīt. Bet ir arī tādi izgudrojumi, ko plauktā ieraudzīt nevar, jo tas ir tehnoloģisks risinājums, kas iestrādāts tajā vai citā produktā. Jau pieminētais Miervaldis Rozenbergs nesen apkopoja statistiku. Apmēram 20 līdz 30 procentuizstādēs eksponēto izgudrojumu tiek ieviesti ražošanā.
Brīnišķīgs ir Jāņa Ošleja stāsts. Savulaik ES piešķirto naudu viņš nevis izmaksāja algās, bet ieguldīja izpētē. Tagad “Primeksa” betons ir izturīgāks un sīkstāks nekā parastais. Turklāt globālie CO₂ izmeši, kas rodas betona ražošanā, ir samazinājušies par 40 procentiem. Jo izrādās, ka betons kā būvmateriāls rada septiņus procentus CO₂ izmešu – tas ir vairāk, nekā atmosfērā izmet visas pasaules lidmašīnas, kad tās lido. Rīkojoties gudri, Jānis ir izveidojis ilgstamu ienākumu avotu gan savam, gan kopīgam visas valsts labumam.
Jānis Ošlejs ir unikāls, viņš domā globālās kategorijās. Tādu kā viņš Latvijā nav daudz. Jāņa stāstu zinu ļoti labi, jo tie vīri, ar kuriem viņš sadarbojas Tehniskajā universitātē, ir vieni no mūsu izstādes rīkotājiem.
Jā, stāsti ir dažādi. Pārtikas nozarē ir vienkāršāk. Piemēram, izgudrotāji Jelgavā vairs negrib nākt uz izstādēm, jo viņiem jau tā darbu pilnas rokas.
Bet pārtikas produktu ražošana un ar to saistītie izgudrojumi neprasa īpaši lielas investīcijas. Grūtāk ir tad, ja grib, piemēram, jaunu sūkni. Tur prototipa izveidei vien vajag vairākus desmitus tūkstošu. Bet uzņēmēju, kas dzīvo ar skatu nākotnē, tādu kā Ošlejs un Normunds Bergs, Latvijā nav daudz.
Mainīt potenciālo investorudomāšanu nav tik viegli. Un mums jau arī nav tādas pieredzes – izveidot un attīstīt tehnoloģiju uzņēmumu, pārdot un tad veidot nākamo. Tur vajag īpašu domāšanu. Un vērienu.
Vai izglītības sistēma veicina šādu domāšanu – gan tehnisko, gan tālredzīgo? Piemēram, tā sauktā kompetenču izglītība tagad paredz, ka zēniem vairs nemācīs strādāt ar koku un metālu, zēniem mācīs tamborēt un izšūt.
To jau ir kritizējis Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Krasņikovs. Katrā ziņā tas ir dīvaini.
Somijā, kur zēniem jau vairākus gadus koka un metāla apstrādes vietā liek tamborēt, ir par 50 procentiem pieaudzis skolu pametušo jauniešu skaits. Rūpniecības konfederācija un uzņēmēji brīdina, ka jaunā izglītības reformaapdraud Somijas eksportu un ekonomikas izaugsmi.
Protams. Tās ir savstarpēji saistītas lietas. Cilvēkam ir jāprot strādāt ar rokām. Gan meitenei, gan zēnam. Ir tāds izgudrotājs Vilnis Kazāks, viņš atnāk uz izstādi, noliek pilnus galdus ar risinājumiem un saka: cilvēks atšķiras no dzīvnieka ar to, ka viņš darina lietas un izgatavo instrumentus. Dzīvnieki instrumentus neizgatavo.
Vilnis ir uzkonstruējis ierīci, ar kuru var zāģēt pat bērns, drošā veidā, neievainojot pirkstus. Tas nozīmē, ka pat mazs bērns var iemācīties taisīt, piemēram, kastītes.
Viļņa moto: ja es to varu uztaisīt pats, kāpēc pirkt veikalā?
Kad viņa sievasmāte kļuva neredzīga, viņš dzīvokli sakārtoja tā, ka sievasmāte varēja brīvi pārvietoties – bija, kur pieturēties, bija orientieri. Vilnim ir kolosāli izgudrojumi. Un viņš labprāt strādā arī ar bērniem.
Ja skolā vairs nemācīs rasēšanu, kas notiks?
Notiks tas, ka vairs nepratīs izdarīt paši. Meklēs gatavu. Īstenībā, tas jau tagad tā notiek. Un arī ar zinātniekiem. Es strādāju gan ar tādiem, kas nāk no ielas, gan ar tādiem, kas darbojas pētnieciskajos institūtos.
Tiem, kas no ielas, ir jātaisa paraugi, reāli. Bet tiem, kas institūtos, bieži vien pietrūkst nepieciešamo iemaņu. Jo viņi ir raduši strādāt ar papīriem – ar pieteikumiem un atskaitēm. Uzrakstīt projektu māk, bet uztaisīt prototipu – gan ne.
Kā saka Jānis Ošlejs: tās ir divas atšķirīgas lietas – skaisti rakstīt vai spēcīgi ražot. Tāpēc milzum daudz naudas tiek izšķiests projektos, kas nesniedz atdevi. Bet, atgriežoties pie “Minox”: vai ir bijuši gadījumi, kad izstādē satiekas ideja un nauda? Un notiek klikšķis.
Ir. Un tas man ir lielākais gandarījums. Viens no kādreizējiem izstādes dalībniekiem tagad ir mūsu sponsors. Saka: man tik labi tā lieta aizgāja, ka tagad prieks palīdzēt citiem, atbalstīt tos, kam arī kaut kas varētu salikties un labi aiziet.
Ja runājam par gaisotni un attieksmi, gribu pieminēt vēl kādu projektu. Sadarbībā ar profesoru Alanu Barelu un Kembridžas Englija Raskina universitāti ir tapis “Riga – Cambridge Venture Camp”. Katru gadu ar 20 jauniešiem – topošajiem inovāciju attīstītājiem un uzņēmējiem – mēs braucam uz Kembridžu, kur pavadām intensīvu mācību un domu apmaiņas nedēļu.
To vada augstākās raudzes profesionāļi, turklāt dara to brīvprātīgi. Kad reiz pajautāju, kā tas nākas, kāda ir viņu motivācija, viens no lektoriem atbildēja: sākot savu biznesu, nezināju gandrīz neko, biju zaļš iesācējs, taču man bija izcili mentori, kas iedrošināja un palīdzēju. Tagad es atdodu citiem iesācējiemto, ko pats savulaik saņēmu. Angliski tas skan: Pay it forward.
To labo, kas darīts tev, atdari kādam citam.
Tieši tā! Un vēl kāds slavens Kembridžas profesors ir teicis: katram doktorantam ir jāiesaistās kādā jaunā uzņēmumā. Viņi ne tikai mācās teoriju, viņi to pārbauda praksē – dibina uzņēmumus, rukā melnu muti. Protams, tur ir cita investīciju kultūra. Tur investors saprot, ka ieguldīto naudu var nākties arī pazaudēt. Jo ne jau katra ideja izrādās auglīga.
Bet pie mums pat ģeniālām idejām grūti atrast finansējumu. Latvijā ir izgudrotājs Aldis Eglājs. Unikāls. Viņa lielākais izgudrojums ir “Trimarāns ar zemūdens spārniem”, tam pasaulē nav analoga, nākotnes jahta. Bet nav investora. Lai gan risinājumi ir fantastiski.
Alda brālis Vilnis Eglājs, bija daudzkorpusa jahtu konstruktors, katamarānu būves aizsācējs Latvijā. Tehniskajā universitātē ir auditorija, kas nosaukta Viļņa Eglāja vārdā. 1977. gadā viņš izstrādāja principāli jaunu, oriģinālu optimālās projektēšanas metodi, kas balstās uz eksperimentu plānošanas teorijas. Viņa eksperimentu plānošanas princips tagad pasaulē ir zināms kā Latīņu hiperkuba plānošana – “Latin Hypercube Sampling”.
Viņa teorija un izgudrojumi deva iespēju Latvijā izgatavotajam katamarānam “Centaurus I” Ķīšezerā sasniegt 27 mezglu ātrumu, pārspējot oficiālo pasaules rekordu A klasē. Pēc šā sasnieguma Latvijas jahtu ražotājus aicināja piedalīties lielākajās jahtu izstādēs un viņi sāka jahtu eksportu.
Latvijas nacionālā bagātība ir gudri cilvēki, izgudrotāji. Un es vēlos, lai viņi tiktu savesti kopā ar gudriem investoriem, kas domā par rītdienu un nebaidās riskēt.
Uzziņa
• Elmārs Baltiņš, izgudrotājs
• Biedrības “Connect Latvia” pārstāvis,
• Latvijas Izgudrotāju biedrības valdes loceklis.
Daži piemēri iedvesmai:
• Tētis redz, ka jaunākā meitiņa, izkrāsojot bilžu grāmatu, dara to agrāk nekur neredzētā veidā. Tētis kopā ar meitu piedāvā šo jauno paņēmienu izstādei.
• Students, klausoties lekciju par kādu problēmu, pēkšņi iedomājas šāsproblēmas pilnīgi jaunu risinājumu. Eurēka!
• Mazdēls spēlējas ar vectēva garāžā atrastu rīku, kam pats ir pievienojis kādu detaļu tā, ka ir radies pilnīgi jauna pielietojuma instruments. Vectēvs kopā ar mazdēlu piedalās izgudrojumu izstādē, kur vectēvs kā līdzautors un mazdēls kā autors demonstrē šo instrumentu.
Vai esi jau pieteicis savu izgudrojumu? Vēl vari pagūt!
Uzziņa:
• Fotoaparāta “Minox” izgudrotājs Valters Caps dzimis 1905. gada 4. septembrī Rīgā. Autodidakts, vājas veselības dēļ skolu apmeklējis maz.
• 1921. gadā ar ģimeni pārcēlies uz Tallinu, kur strādājis mākslas foto darbnīcā pie Valtera Lemberga.
• Jau 1922. gadā sācis domāt par plaukstā paņemama fotoaparāta izveidi. 1932. gadā kopā ar Rihardu Jirgenu izveidojis uzņēmumu, kurā Caps iegulda idejas, bet Jirgens – naudu. Četru gadu laikā tapis prototips “Ur-Minox”, kura izveidei Caps piesaistījis optiķi Karlu Indusu un mehāniķi Hansu Epneru.
• Lai gan prototips bija unikāls smalkmehānikas darbs, tas neguva ražotāju atsaucību. Līdz Valsts elektrotehniskās fabrikas pārstāvji Tallinā noorganizēja Capatikšanos ar VEF direktoru Teodoru Vītolu. Vītols nolēma riskēt un 1936. gada 6. oktobrī tika parakstīts līgums.
• Pārcēlies uz Rīgu, Capskopā ar latviešu konstruktoriem un inženieriem sāka tehnoloģisko izstrādi “Minox” fotoaparātu rūpnieciskajai ražošanai.
• Pirmais VEF ražotais “Minox” fotoaparāts nāca klajā 1938. gadā. Tā ražošana turpinājās arī padomju okupācijas laikā un pārtrūka, sākoties vācu okupācijai. Līdz 1943. gadam tika izgatavoti aptuveni 17 500 “Minox” fotoaparātu.
• Valters Caps 1941. gada martā devās uz Vāciju, kur līdz 1945. gadam strādāja firmas AEG Mikroskopijas nodaļā. Pēc Otrā pasaules kara atjaunoja sadarbību ar Jirgenu, 1945. gadā abi nodibināja firmu “MinoxGmbH”, atsākot kara laikā pārtraukto “Minox” fotoaparātu ražošanu.
• Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Caps vairākkārt ir viesojies Latvijā. Miris 2003. gadā 97 gadu vecumā Šveicē.
• Capa radītais “Minox” bija pilnīgi jauna veida fotoaparāts, kas atšķīrās ar mazo izmēru un attēlu augsto kvalitāti, tāpēc to bija iecienījuši gan slepenie aģenti,gan fotogrāfi.
• Valtera Capa radītā “Minox” fotoaparāta konstrukcija balstījās uz vairākiem inovatīviem inženiertehniskiem risinājumiem, par kuriem kopumā tika saņemti 66 patenti 18 valstīs.
