Iespēja nopirkt arī katram darbiniekam 5
Pirms monētu izdošanas tiekot apzināti arī iespējamie tirgotāji – ārvalstu un vietējie, un atsevišķas valsts un privātās iestādes par to, kāda būtu viņu interese par šādu monētu. Ar dažām iestādēm banka laikus slēdz līgumus par noteiktu monētu iegādi. Numismātikas produktu tirgotāji tās var iegādāties par vairumtirdzniecības cenām, ja iegādājas 10 un vairāk produktu. Pirms monētu izdošanas LB aptaujā arī savus darbiniekus, cik no viņiem vēlēsies iegādāties konkrētu monētu. Katrs darbinieks var nopirkt vienu konkrētā dizaina kolekcijas monētu par tieši tādu pašu cenu kā ikviens interesents, taču tikai daļa darbinieku izmantojot šo iespēju. Tas tiekot darīts tālab, lai neveidotu papildu rindas.
LB savulaik ieviesusi monētu iepriekšrezervēšanas sistēmu internetā, ar iespēju to pēcāk iegādāties konkrētā laikā, taču cilvēki sociālajos tīklos pauž neapmierinātību par tās tehnisko risinājumu, turklāt monētas tur izķerot pārdesmit sekunžu laikā. Bankas pārstāvis J. Blūms atzīst, ka monētu rezervēšanas sistēma nav ideāla, taču LB aktīvi strādājot pie interneta platformas attīstības, un šogad paredzēts, ka monētas būs iespējams arī nopirkt attālināti. Tiesa, to, cik ātrā laikā šādi tiek izpirktas pieejamās monētas, esot vien pašu pircēju ziņā. “Tāpat kā ar Dziesmu un deju svētku biļetēm – ar to jārēķinās, ka visi nedabūs, paspēs tikai ātrākie,” skaidro Blūms.
Starp retu un pieejamu
Monētu krājējs Edgars no Sējas novada vēstulē “LA” pauž neizpratni par to, ka jau tā ierobežoto tirāžu īpašās monētas ārpus kārtas var nopirkt bankas darbinieki, iestādes un uzņēmēji, tādējādi radot augsni pārpircējiem un spekulantiem.
LB valdes loceklis J. Blūms paskaidro: “Mums jāatrod balanss starp to, lai kolekcijas monēta būtu interesanta, reta un vērtīga, un to, lai tā vairumam gribētāju būtu pieejama. Tās nav pārtikas preces, ko pieražo tik, cik pieprasa.” Tirāža 4000 – 5000 apjomā kolekcionāru un plašākas sabiedrības intereses turot zināmā līdzsvarā. Turklāt visa numismātika balstoties uz ierobežotām tirāžām. Līdzko tirāža lielāka – interese mazinās.
Latvijā izdoto kolekcijas monētu tirāžas svārstās no 3000 līdz 7000. Atsevišķos izņēmuma gadījumos tiek izkalti līdz pat 10 000 īpašo monētu eksemplāri, bet visbiežākais metiens esot 5000. Piemiņas monētām šis skaitlis variē no 250 000 pirmajām īpašā dizaina viena lata monētām (stārķis, skudra) līdz miljona tirāžai lielākajai daļai pēdējo īpašā dizaina vienlatnieku un divu eiro piemiņas monētām.
Pilnu jubilejas latu kolekciju tirgo par 11 000 eiro
Sludinājumu portālā “ss.lv” atrodu vairākus tirgoņus, kas pārdod plašas monētu kolekcijas par prāvām summām. Sazvanu Andri (uzvārdu atsakās izpaust), kurš piedāvā iegādāties pilnu Latvijas Bankas izlaisto latu jubilejas monētu kolekciju – kopumā 98 starptautiski sertificētas monētas par 11 000 eiro. Andris stāsta, ka ir monētu kolekcionārs, rūpīgi to krājis daudzu gadu garumā, pērkot gan bankā, gan no pārpircējiem. Lai gan kolekciju pārdot esot nedaudz žēl, taču finansiālu apsvērumu dēļ gatavs no tās šķirties. Nododot uzpirkšanas un tirdzniecības vietā, par šo kolekciju varētu saņemt 6000 eiro, taču Andris pamato, kāpēc prasa 11 000 eiro. Visas kolekcijas monētas sūtījis uz ASV, kur tās īpaša kompānija ievieto starptautiski sertificētos futrāļos. Andris piebilst, ka, vienkārši paņemot rokās kolekcijas monētu, tās vērtība krītas. Visa latu kolekcijas sertificēšana izmaksājusi ap 3000 eiro. Tā kā pārdota tiek visa kolekcija kopā, nevis atsevišķas monētas, interese no iespējamiem pircējiem esot niecīga. Vairāk zvanot tādi, kas cenšas pierunāt notirgot kādu monētu atsevišķi. Tagad Andris turpina vākt arī eiro monētas. Viņam nav iebildumu pret to, ka kolekcijas monētu tirāžas ir mazākas par pieprasījumu, jo uz to turas visa numismātika. Taču viņam nepatīk mākslīgā ažiotāža, ko LB rada, sākotnēji tirdzniecībā laižot tikai pusi tirāžas. “Visi stāv rindā, sūdzas, ka nevar nopirkt, bet pēc dažiem mēnešiem sāk tirgot otro daļu, kad daudzi jau pārpirkuši monētas ar uzcenojumu,” skaidro Andris.
LB paskaidro, ka pirms iepirkuma izsludināšanas par monētu kalšanu jāzina tās maksimālā tirāža. Nereti banka uzreiz visu metienu neizkaļot, lai redzētu, vai pēc monētām būs pieprasījums. Ja ir – piekaļ klāt atlikušo daļu. Kad maksimālā tirāža tiek izziņota, tā vairs nav maināma, jo tādējādi tiktu maldināti pircēji, kas monētu jau iegādājušies, – tirāža esot viens no monētas vērtības rādītājiem. Mazāk drīkstot izkalt, bet vairāk gan ne.
