Ne biznesa, bet kultūrvēstures projekts 5
LB pārstāvji vairākkārt uzsver, ka bankas uzdevums neesot ar monētu izdošanu pelnīt, bet gan nosegt ar to saistītos izdevumus. J. Blūms uzskata, ka numismāti uz monētām vairāk raugās kā uz biznesa projektu, Latvijas Banka – kā uz kultūrvēsturisko vērtību. “Arī monētu cenas banka nosaka nevis pēc biznesa kritērijiem, bet pēc tā, cik izmaksājusi to izveide,” saka Blūms. Visbiežāk monētu izdošanas bilance esot ar plusa zīmi. Izdevumus monētu izdošanā veido dārgmetāls, kalšana, dizaina izstrāde, mārketings.
Kolekcijas monētu reklamēšanai LB pamatā izmanto sociālos tīklus, kā arī tiešo mārketingu, un paralēli sadarbojas ar medijiem. Pērn informēšanas pasākumiem par monētām LB tērējusi virs 50 000 eiro, un bankā uzskata, ka šie līdzekļi pilnībā atgūti.
“5 – 7 monētas gadā nav daudz”
Lai gan kolekcijas monētas skaitās likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā, tomēr LB pārstāvji atzīst, ka ir maz ticams, ka tās reāli nonāk apgrozībā, jo ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas, un galvenokārt uzskatāmas par suvenīru jeb mākslas darbu. Turklāt to nominālvērtība vienmēr atšķiras no patiesās vērtības. Jautāti, kālab tad vispār tās jāatzīst par naudu, bankas pārstāvji norāda, ka LB var izdot tikai maksāšanas līdzekļus, ar medaļu izdošanu varot nodarboties privāti uzņēmumi. Tā esot vispārpieņemta prakse daudzviet pasaulē, ka centrālā banka vai naudas spiestuve izdod kolekcijas monētas.
LB galvenais dizaina un mākslas eksperts Laimonis Šēnbergs noraida apgalvojumu, ka banka izdotu daudz kolekcijas monētu: “Ņemot vērā sabiedrības interesi, kāda ir par šīm monētām, 5 – 7 monētas gadā nav daudz. Citās valstīs aktivitāte ir līdzīga un pat lielāka.” Taisnība – piemēram, kaimiņos Lietuvā centrālā banka arīdzan ļoti aktīvi izlaiž kolekcijas monētas, bet Polijā gadā tās izdod pat vairākus desmitus. Tomēr ir valstis, kuras to dara ļoti rezervēti. Igaunija pēdējos gados izdod 1 – 2 īpašās monētas gadā, arī Dānija ļoti reti, bet Zviedrija pēdējo piemiņas monētu izdevusi vien 2010. gadā. Dažviet ar to nodarbojas monētu kaltuves, nevis valsts banka.
Galavārds pieder bankas valdei
Par īpašo naudaszīmju tapšanu un tirāžām lemj LB Monētu dizaina komisija, kuru veido LB darbinieki, mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki, bet galavārds pieder LB valdei. Patlaban šajā komisijā darbojas Imants Lancmanis, Jānis Stradiņš, Sandra Krastiņa, Ramona Umblija, Kristaps Ģelzis un četri LB pārstāvji. Spriežot par mākslinieciskajiem sižetiem, komisija cenšas prognozēt, cik liels pieprasījums varētu būt konkrētas tēmas monētai. “Ja monēta veltīta kādam latviskam dižgaram, sižetam, tātad paredzam, ka pieprasījums būs pārsvarā lokāls. Ja uz monētas ir starptautiski zināms personāžs vai sižetiskā līnija, tirāža tiek noteikta lielāka, paredzot arī lielāku ārvalstu kolekcionāru interesi,” skaidro J. Blūms. Gadu gaitā komisijai izveidojusies zināma intuīcija, nosakot, kuras monētas varētu būt pieprasītākas. Piemēram, monētas, uz kurām attēlots krūšutēls, esot mazāk pieprasītas. Tomēr ne vienmēr pieprasījumu izdodas prognozēt. Piemēram, par 1991. gada barikāžu piemiņas monētu, kas tika izdota tās 15. gadskārtā, nebija cerētās intereses un tās pārdošanas cikls ieilga.
Ar idejām par iespējamajām monētu tēmām LB varot vērsties gan privātpersonas, gan organizācijas. Tā tas arī notiek – gadā LB saņemot vairākus desmitus ideju, kuras vērtē Monētu dizaina komisijā. Realizēti vairāki iestāžu priekšlikumi. Galvenais kritērijs – monētu sižetam jābūt saistītam ar Latvijas kultūru, vēsturi, nacionālajiem simboliem, norisēm, nozīmīgiem cilvēkiem vai notikumiem. Pēc pašu organizāciju ierosinājuma, piemēram, izdota Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Universitātei, Latvijas dzelzceļam, Latvijas ugunsdzēsējiem veltīta monēta.
Pērn pēc Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ierosinājuma tika izdota piecu eiro sudraba kolekcijas monēta “Nacionālais uzņēmējs”. Tā tika izlaista 3000 eksemplāru, turklāt puse no tām uzreiz nonāca LTRK rīcībā, kas izsauca lielu kolekcionāru un sabiedrības neapmierinātību. LB skaidro, ka piekritusi izdot monētu, nosakot tai minimālo tirāžu – 3000 monētu, un turklāt prasījusi garantēt, ka monētu pēc tās laišanas klajā izpirks, jo nevēlējās atbalstīt ideju, kas var radīt zaudējumus.
