Kas kļūs par īpašnieku Pēterbaznīcai? 0
Pēc vairāk nekā pusotra gada ilgām diskusijām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien lēma izskatīšanai pirmajā lasījumā nodot likumprojektu par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām.
Lai arī komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (V) sēdes sākumā atgādināja, ka iepriekš visas iesaistītās puses jau uzklausītas, arī šoreiz diskusija ilga aptuveni stundu, tikai sēdes beigās saprotot un izšķiroties, kam baznīcas īpašumtiesības būtu nododamas.
Sākot sēdi, deputāti vērtēja ieceri Pēterbaznīcu nodot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Vācu Svētā Pētera draudzes īpašumā.
Sākot diskusiju, deputāte Laimdota Straujuma (V) uzsvēra, ka galīgais lēmums par īpašuma tiesībām būtu jāpieņem 13.Saeimai, vienlaikus gan atzīstot, ka esošais Saeimas sasaukums nedrīkst atstāt savu darbu nepadarītu.
“Baznīcai ir jāpaliek baznīcai. Protams, Rīgas dome ir Pēterbaznīcā ieguldījusi savus līdzekļus, bet finansējumu iegulda arī valsts. Manuprāt, būtu ļoti pareizi, ja mēs pieņemtu likumu pirmajā lasījumā un tad tiktu vērtēta gan vienošanās, gan pārējie jautājumi,” sacīja Straujuma.
Arī deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) aicināja “beidzot pieņemt lēmumu un baznīcu šajā garīgās krīzes laikā atdot baznīcai”.
Parlamentāriete Inese Aizstrauta (ZZS), padziļināti iepazīstoties ar pieejamajiem dokumentiem, atgādināja par Pēterbaznīcas vēsturi, uzsverot, ka Pēterbaznīca nebūtu jānodod konkrētai reliģiskai organizācijai, to atstājot sabiedrībai. Aizstrauta pauda pārliecību, ka baznīca nespēs uzturēt tik lielu ēku kā Pēterbaznīca, kam par piemēru kalpojot Doma baznīca.
Deputāts Arvīds Pltapers sacīja, ka pastāv iespēja pazaudēt salīdzinoši lētu koncertvietu baznīcā, jo Pēterbaznīcā ir noteiktas lielas īres maksas.
Juridiskie līkloči
Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone deputātiem vaicāja, vai šodien par katru cenu jānovirza likumprojekts, “ieliekot kāju durvju spraugā”, vai nepieciešams izstrādāt likumprojektu, kas būtu juridiski korekts un rādītu nepārprotamu likumdevēju gribu. Vilsone uzsvēra, ka katrs no variantiem rada sekas. Izvēloties vienu no šiem variantiem, ir konsekvences.
“Šodien apspriežam likumprojektu, kurā rakstīts, ka Svētā Pētera baznīca kļūs par LELB Vācu Svētā Pētera draudzes īpašumu. [Tas nozīmē, ka] īpašums tiks atdots subjektam, kura nav,” skaidroja Vilsone, atgādinot, ka neskatoties uz savstarpējo vienošanos starp baznīcām, tā vēl nav noformēta juridiski un nav saņemts Uzņēmumu reģistra atzinums.
“Mēs nezinām, ko reģistrēs, vai reģistrēs, kāds būs reģistrācijas rezultāts. Patlaban ir Vācu draudze, bet nav LELB sastāvā esošas vācu draudzes,” skaidroja Vilsone.
Viņa tāpat pauda, ka Latvijas likumdošanas praksē, nododot īpašumā kādai konkrētai personai valsts īpašumu, tiek veidots īpašs likums, tajā paredzot konsekvences un pienākumus. Tādēļ Pēterbaznīcas gadījumā arī jānosaka konsekvences, kas izrietēs no likumdevēja gribas un tiks uzliktas īpašniekam. Vilsone akcentēja, ka likumdevējam pilnīgi noteikti jau pirmajā lasījumā ir jāpasaka, kas notiek, kad subjekts, kam nodots īpašums, izbeidz savu pastāvēšanu.
“Likumprojekts atkal paredz Latvijas likumdošanā nebijušu gadījumu, proti, baznīca nonāktu nevis atpakaļ valsts īpašumā, bet pārietu citai draudzei,” skaidroja Vilsone, uzsverot, ka, viņasprāt, tie ir pietiekami būtiski argumenti, lai izskatīšanai pirmajā lasījumā nevirzītu likumprojektu par Pēterbaznīcas nodošanu LELB Vācu draudzes īpašumā.
“Jūs saprotat, ka šīs sarunas bijušas tik ilgu laiku,” sacīja Straujuma, taujājot Vilsones padomu, kā šajā situācijā rīkoties, lai nepazustu komisijas paveiktais darbs.
Pēterbaznīcu nodot LELB, nevis pagaidām neeksistējošai LELB Vācu draudzei?
Vilsone, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāve rosināja atgriezties pie iepriekš komisijā noraidītā priekšlikuma, kas paredzēta Pēterbaznīcu nodot LELB, nevis pagaidām neeksistējošai LELB Vācu draudzei. Šāds solis noteiktu, ka, būtu iespējams veikt likuma teksta grozījumus, saņemot attiecību Uzņēmuma reģistra atbildi, savukārt līdz tam laikam atliktu “ticēt vienošanai starp LELB un Vācu draudzi”.
“Tas ir negaidīts pavērsiens,” situāciju vērtēja komisijas vadītājs. Atgādinājis deputātiem par iepriekš noraidītā priekšlikuma saturu, Adamovičs aicināja lemt par Pēterbaznīcas nodošanu LELB, kas bija sākotnējais Tieslietu ministrijas priekšlikums, ko vēl 2017.gada sākumā apstiprināja Ministru kabinets.
LELB pārstāvis atzīmēja, ka LELB nesaskata problēmu tajā, ka Pēterbaznīca tiks nodota LELB, nevis LELB Vācu draudzei, jo starp abām pusēm ir noslēgta vienošanās. Vācu draudzes pārstāvis, sakot, ka kopā ar LELB ir vienisprātis par Pēterbaznīcas nākotni, gan lūdza likumprojekta anotācijā iekļaut punktu par Vācu draudzes tiesībām.
Deputāte Lolita Čigāne aicināja atcerēties, ka šajā stāstā jāņem vērā arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas intereses.
Neskatoties uz juceklīgo diskusiju, komisija tomēr vienojās balsot par Pēterbaznīcas nodošanu LELB īpašumā, likumprojektu virzot izskatīšanai pirmajā lasījumā jau šajā ceturtdienā – pēdējā 12.Saeimas plenārsēdē.
Paredzēts, ka likumprojekta teksts vēl tiks pilnveidots starp lasījumiem, neizlēdzot iespēju par īpašumtiesību noteikšanu nevis LELB, bet LELB Vācu draudzei, ja tiks saņemt attiecīgais Uzņēmuma reģistra lēmums.
