Kas ķeras palu laikā 0
Vieni vēl sēž uz ledus, citiem rokā pludiņmakšķeres, dažs jau iet jūrā pēc butēm – tik atšķirīga ir makšķerēšana palu laikā.
Alūksnes ezerā ledus braši turas pretī siltajiem saules stariem, tas pacēlies virs ūdens, un tagad vīriem zivgribīšiem staigāšana pa ledu esot labu labā. Un ledus esot vēl vismaz septiņdesmit astoņdesmit centimetru biezs. Svaigo ūdeni sajutuši, mormišku braši ņem plicēni svarā ap 200 – 400 gramiem, gadoties arī pa kādam kilogramīgam bonusniekam. Spraunu motilīti nesmādē raudu armija, veiksmīgākie vietu zinātāji mānot siļķes lieluma sarkanaces. Asariem punči pilni ar ikriem, bet pirmsnārsta periodā uzkosties gribas, lielākais svītrainis trāpījies 1450 gramu vērtē.
Liepājas un Ventspils pusē jūrā labi ķeras butes. Piecdesmit zivis četrās piecās stundās varot saķert kā nieku. Kurzemes puses palu ūdeņu pilnajās upēs atstraumēs uz pludiņmakšķeres āķa uzsprausto motiļu pušķīti braši ņem raudas. Ventā pie Kuldīgas no ledus brīvajā posmā pirms nedēļas izspiningoti pirmie laši un taimiņi. Tagad gan sakarā ar straujo siltumu un lietu sakustējies ledus visā upē un ūdens līmenis cēlies teju septiņas reizes. Upe veļas brūna kā kafija, nesot zāles, ledus gabalus un visādu drazu, – jānogaida.
Neaizmirstiet, ka pavasara ledus īpaši bīstams ir upēs, kur to no augšas kausē siltie saules stari un lietus, bet no apakšas grauž straume. Esiet piesardzīgi, jūs gaida mājās!
