Māra Libeka: Kas par nejēdzībām kaunēsies tautas priekšā? 23
Starptautiskajā izstādē “Expo Milano 2015” nebūs Latvijas paviljona, jo, kā šonedēļ valdības sēdē secināja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, projekts ir neveiksmīgi vadīts, kā arī pārāk dārgs, un tie, kas pie tā vainīgi, atbildēs. Premjerministre Laimdota Straujuma gan centās vēl valdības sēdes laikā izmisīgi meklēt kādus risinājumus – varbūt to projektu spējot īstenot Zemkopības ministrija, varbūt Latvijas institūts, bet varbūt Satiksmes ministrija? “Kaut kā izskatās tas viss ļoti nevarīgi,” vaidēja Straujuma. Kad viņa pavaicāja, kādu ietekmi negatīvais lēmums atstās uz valsts tēlu, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs sāka baidīt ministrus, ka nepiedalīšanās varot sabojāt Latvijas attiecības ar Itāliju, jo, lūk, tieši patlaban NATO Baltijas gaisa telpas patruļu vada Itālija.
Latvijas tēlam dots zināms sagandējums, tiek grauta valsts reputācija, kauns un negods Latvijai, ka nepiedalīsies tik prestižā notikumā… Vai manu vai!… turpinājās valdības pārstāvju žēlabas, kas katram interesentam bija redzamas sēdes tiešraidē.
Tad sekoja otra daļa – mums Itālijai būs jāatvainojas, bet, Straujumas vārdiem runājot, kurš šo misiju izpildīs – premjers vai kāds cits? Sak, vai vedīs kordziedātājus ar kompensējošām dziesmām vai brauks ar Latvijas lauku labumiem pie paša Itālijas prezidenta? Bet ko īsti teiks – vai to, ka Latvijā valsts pārvalde nespēj tikt galā ar lieliem projektiem? Vai varbūt veselības ministra rosināto, ka mūsu valstī mātes un jaundzimušie mirst vairāk nekā citās Eiropas valstīs un tie vairāk nekā trīs miljoni eiro, ko atņemsim “Expo”, būtu īsti vietā un laikā Latvijas veselības aprūpes sistēmai?
Šķiet, līdz šim Latvijas valdības sēdē nebija redzēta tāda publiska kaunēšanās, vaimanāšana par to, kā mums ārzemju izstādei neizdevās iztērēt Latvijas nodokļu maksātāju miljonus. Vai kaut reizi kāda lēmuma pieņemšanas laikā esam redzējuši mūsu valdības šādu izmisumu: “Bet ko par to teiks Latvijas tauta? Kā mēs, valdība, izskatīsimies tās acīs? Kurš atvainosies tautai?” Kurš atvainosies tiem tūkstošiem, kas vairāk nekā divdesmit gados, kopš Latvija atguvusi neatkarību, pametuši valsti, jo nav spējuši šeit atrast darbu izdzīvošanai? Tiem daudzajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas augsto pacientu līdzmaksājumu dēļ nespēj apmeklēt ārstus un cieš no hroniskām slimībām? Kurš pateiks: “Man ir kauns…” par nejēdzībām ar elektrības tirgu, ar gāzes balonu maiņu? (Tikai kādam lidmašīnā Rīga–Brisele vai Rīga–Milāna regulāri lidojošam Latvijas ierēdnim tas šķiet sīkums.) Ja ņemam svaigākos notikumus, tad nevienam politiķim nav ienācis prātā atvainoties tiem Raunas sociālā aprūpes centra sirmgalvjiem, kurus politiķi mūža nogalē ar visām saknēm vēlas izraut no ierastās dzīvesvietas, lai pārvietotu urbanizētā vidē. Tur jau nedzīvo Andriano Čelentano, bet gan pašmāju Jānis, Anna un Emīlija!
Starp citu, sekojot līdzi Latvijas nesagatavotībai eksponēties Milānā, būtu vērts izlasīt pirmskara Latvijas laikrakstos lasīto par 1937. gada grandiozo starptautisko mākslas un rūpniecības izstādi Parīzē, kurā piedalījās 52 valstis. “Latvijas nodaļa Baltijas valstu paviljonā ar savu atturību atstāj ļoti jauku un atturīgu iespaidu. Lai gan telpas samērā ir ļoti mazas, tad toties arī eksponātu skaits nav liels. Labi apgaismotās nelielās vitrīnās priekšmeti izstādīti ar labu gaumi. Parīzes izstādē Latvija rīkojusies pēc principa izcelt katru atsevišķu priekšmetu un tai ziņā mūsu nodaļas dekorators sasniedzis ļoti laimīgus rezultātus. (..) Turklāt jāņem vērā, ka Baltijas valstu paviljons izstādē novietots diezgan neizdevīgā, paslēptā veidā. Caur to neplūst lielas ļaužu masas,” tā raksta laikraksts “Rīts”.
“Expo” izstādes sagatavošanas process Latvijā ir komercializējies līdz bezjēdzībai, tāpēc varbūt nenāktu par skādi Baltijas valstīm veidot vienu paviljonu, kā tas bijis agrāk. Tad Latvijai nebūtu laika un vēlēšanās lēkt augstāk par savu pēcpusi, jo būtu jārēķinās ar kaimiņvalstīm. Vai arī atteikties no piedalīšanās vispār un tērēt miljonus pašu mājās. Un tad arī varētu kaunēties tikai pašu mājās…
