Kas kaiš tomātu un gurķu stādiņiem? Dzeltē, birst ziedi, neaug tik labi… 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
Tomāti, gurķi un citi stādi no palodzēm un tirgus plačiem strauji pārceļas uz siltumnīcām, un tūliņ sākas pirmās bēdas – kaut kas dzeltē, neaug tik labi, kā gribētos, birst ziedi. Nevar saprast, kad mēslot un vai vispār iestādīts pareizi. Lūk, dažu biežāko problēmu apkopojums. Konsultē agronome un dārzkope Rita Staško.
Apdedzina saulē
Tomātiem uz lapām parādās balti plankumi, vēlāk kļūst sausi, līdzīgi papīram.
Šādi plankumi parādās gan tomātiem, gan gurķiem un citiem stādiem, kurus no ēnainākas vietas iznes siltumnīcā spilgtā saules gaismā, piemēram, ja augi tikko nocelti no palodzes istabā vai nopirkti tirgū un paturēti telpās. Arī tirgū nopirktie augi var būt vārgi, jo audzēti saspiesti, arī tiem bijis pamaz gaismas.
Pareizi būtu visus stādus pēc iestādīšanas (siltumnīcā vai uz lauka) pirmajās dienās noēnojumam piesegt ar agrotīklu. Tas uz lauka pasargās arī no vēja, kamēr augs aprod ar jaunajiem apstākļiem. Ja diena apmākusies, segumu siltumnīcā noņem. Ja saule atkal uzspīd, liek atpakaļ. Kad augs redzami saņēmies un sācis augt, piesegumu siltumnīcā noņem, bet uz lauka var atstāt.
Ja tomēr gadījušies apdegumi, tā nav liela nelaime. Augs mazliet kavēsies attīstībā, kamēr tiks galā ar stresu, taču tad saņemsies un augs normāli.
Pārāk nabadzīga augsne
Apakšējās lapas dzeltē, stādi pabāli un aug lēnām.
Agronome saimnieko tikai ar bioloģiskajām metodēm un savās siltumnīcās augu barībai izmanto dažādas vircas un kūstmēslus.
Stādot siltumnīcā, augsni lāpstas dziļumā atmet un platajā vagā ieber kūtsmēslu sāni – aptuveni ķerru uz 1,5 m2 dobes. Mēslošanai izmanto pilnīgi svaigus govju mēslus, nevis satrūdējušos, kā dažādās pamācībās ieteikts. Satrūdējušu mēslu un komposta lielākais trūkums – ar tiem siltumnīcā var ienest maijvaboļu kāpurus, kas aprīs augu saknes. Turklāt svaigiem mēsliem ir augiem tīkama īpašība – tie silst. Tas sevišķi noderīgi, ja laiks pieturas vēss.
Virs kūtsmēsliem ber neitralizētu vai speciāli tomātu un gurķu stādīšanai sagatavotu kūdras substrātu, kurā stāda augus. Praksē pierādījies – nav nekas traks, ja saknes pieskaras svaigajiem kūtsmēsliem. Gurķu un tomātu barības vielu iznese no augsnes ražas laikā ir tik liela, ka no kūtsmēsliem rudenī nekas nepaliks pāri.
Arī zema temperatūra var būt iemesls, kāpēc augs nespēj uzņemt barības vielas un stāv uz vietas.
Iespējams, ir pārāk karsts
Siltumnīcā ir slikta ventilācija un ir karsts.
Ja siltumnīcā gaisa temperatūra pārsniedz 30 °C, tomātiem nobirst ziedi un ražas nebūs. Arī gurķi bēdīgi nolaiž lapas.
Karstā laikā jātur vaļā gan durvis, gan lūkas. Ja ar to nav gana, karsto gaisu no telpas vislabāk izdzīt ar ventilatoru. Efektīvākie ir siltumnīcām paredzētie, taču der arī ventilatori, ar kuriem cilvēki paši dzesējas karstā laikā.
Dažkārt iesaka liet vagās aukstu ūdeni, lai telpā kļūtu vēsāks. Tas varētu temperatūru pazemināt uz brīdi, taču tad sākas jauna ķibele – ūdens iztvaikojot noslēgtajā telpā rada paaugstinātu mitrumu, kondensātu, kas tomātiem sevišķi kaitīgs. Gurķiem gan tas patiktu. Taču, ja siltumnīcā aug gurķi un tomāti vienkopus, jāiztop tomātiem.
Stikla un plēves siltumnīcas pret saules stariem mēdz nokaļķot.
Nedrīkst kaļķot polikarbonāta siltumnīcas, jo tā var neglābjami sabojāt segumu.
Augi tiek badināti
Nevar izlemt, kad sākt mēslot iestādītos augus. Nereti tos nemēslo nemaz, jo nevēlas lietot minerālmēslus.
Ieteicams augus nemēslot agrāk par divām nedēļām pēc iestādīšanas. Taču turpmāk gan to dara regulāri.
Agronome minerālmēslus nelieto gan pārliecības, gan lielo izmaksu dēļ. Tos pilnībā aizvieto virca no putnu mēsliem. Dārzkope savā dārzā lieto paipalu mēslus. Ņem pusspaini mēslu, pielej ūdeni. Var noraudzēt vai lietot tāpat izšķīdinātus. Proporcija 1:20 (0,5 l vircas uz 10 litriem ūdens). Putnu mēsli ir sārmaini un mazāk vairo nevēlamo augsnes skābumu. Ja nepatīk gatavot vircas, uz augsnes var izbārstīt speciālās putnu mēslu granulas, kas lēnām izšķīdīs.
Gurķus mēslo vismaz divas reizes nedēļā. Vislabāk gurķiem patīk, ja tos nelaista ar tīru ūdeni, bet ikreiz pievieno nedaudz barības vielu.
Barību augiem dod, lejot uz saknēm. Caur lapām var dot līdzekli CalMax, kas gatavots no jūraszālēm.
Vasaras otrajā pusē augiem, sevišķi tomātiem, sāk trūkt kalcija. Tad to var dot šķidrā formā vai pakaisīt uz augsnes dārza krītu (tas neapdedzina saknes).
Pieļauj kondensātu
Nevar saprast, kad un vai atstāt siltumnīcas durvis pa nakti vaļā.
Tomātu mājā viens no ļaunākajiem ienaidniekiem ir kondensāts. Tas rosina slimību attīstību. Ja plēves mājas ir ciet, bet uzspīd saule, telpā strauji veidojas mitrums. Ja durvis neatver pietiekami agri no rīta un ieejot saimnieks aplīst kā ar lietu, šādu apstākļu dēļ var zaudēt visu tomātu ražu, sevišķi vasaras vidū.
Tomātiem māju never ciet, kad gaisa temperatūra naktīs ir 12–13 grādu. Gurķi ir lielāki siltummīļi, tiem durvis labāk aizvērt. Atvērtas var palikt, ja naktis ir tropiskas, ap 20 grādu. Taču, ja tomāti un gurķi aug vienā mājā, durvju vēršanā noteicošās ir tomātu vajadzības.
Labs variants – pa nakti atstāt vaļā jumta lūkas vai augšējos vēdlodziņus, ja tādi ir. Kondensāts neveidosies, taču telpā būs aizvējš un siltāks nekā ārā.
Iestādīti nepareizi
Tomāti jau kādu laiku sastādīti, tomēr īpaši neaug. Varbūt vajadzēja stādīt slīpi? Taču tad raža esot vēlāka.
Agronome savā saimniecībā tomātus stāda tikai slīpi – gulda ap 15 cm dziļāk, nekā tie auguši. Dažas dienas pēc iestādīšanas tie paši pacels galotnes taisni. Saknes izveidosies uz visas zemē ieguldītās stumbra daļas.
Ja tomātu iestāda tikai tik dziļi, cik tas audzis, sakņu kamols arī paliks mazs un nespēs apgādāt augu ar vajadzīgajām barības vielām. To nereti var novērot, kad rudenī, tīrot siltumnīcu, izrauj tomātu stādu, un ierauga, ka sakņu kamolam pat saglabājusies podiņa forma.
Papildu labums slīpajai stādīšanai – pirmais ķekars būs zemāk, tuvāk augsnei. Tas īpaši svarīgi nelielās siltumnīcās, kur zemi griesti. Jo zemāk sāksies ķekari, jo vairāk vietas būs tomātam augšanai.
Ja šķiet, ka tomāts dobē pārāk izstīdzējis vai bāls un neaug, to var izcelt un pārstādīt slīpi.
Padoms!
Ko iesākt ar skudrām, kas apsēdušas siltumnīcu?
Skudras lielu nelaimi nevar nodarīt, ja tām neļauj dzīvot netraucēti. Vietas, kur tās koncentrējas, izveidojušas ligzdas, regulāri izrušina un salej ar ūdeni. Skudras neaizies bojā, taču, kamēr meklēs jaunu mītni, nebojās augus. Ja tā rīkojas pietiekami bieži, tās aiziet uz vietu, kur tām uzmācas retāk. Skudras ir tīrīgas, tām arī nepatīk vircūdeņi.
