“Kas, kad un vai vispār man kāds paziņos, ka uz Latviju izšauti 100 šahedi,” vaicā Sandis Riekstiņš 125
Runājot par īpašām apziņošanas sistēmām kara un uzbrukuma situācijā Latvijā, “katram ir jābūt gatavam! Tas ir ļoti skaisti pateikts, daudz par to tiek runāts dažādos medijos no valdības puses, un mēs to arī saprotam, nevajag atgādināt,” šādi savu viedokli par aktuālo problēmu TV24 raidījumā “Preses klubs” iesāk Sandis Riekstiņš, Latvijas Sporta asociācijas valdes loceklis.
Bet viņam ir retorisks jautājums: “Kas tieši ir izdarīts?”
Tīri praktisks piemērs – krievi palaiž 100 Shahed raķetes uz Latviju; jautājums ir: “Es to vispār uzzināšu? Kā es to uzzināšu? Kad es to uzzināšu un kas man ir jādara? Kurš var atbildēt? Neviens!”
Jā, visi lasa internetu, redz virsrakstus – jā, tiek runātas pareizas lietas, bet cik tas viss mums ir nopietni, ja Latvijā zemnieks paziņo par to, ka ieraudzījis Latvijā nokritušu Krievijas dronu, vai tas ir nopietni, jautā Riekstiņš. “Kā es varu kaut kam sagatavoties tam, es nezinu!”
🤬 Shahed hit a multi-story building: 3 people died in the Kyiv region as a result of a Russian UAV attack.
💔 Russian drone killed a man and a married couple. pic.twitter.com/ak2o9HVm8s
— The Ukrainian Review (@UkrReview) January 24, 2025
In the early hours of January 16, in the village of Mykhailivska-Rubezhivka, Kyiv’s Bucha district, a Russian Shahed drone (originally Iranian-made) was shot down. The debris from the drone caused significant damage on the ground.#Ukraine #UkraineRussiaWar pic.twitter.com/tpqXZlbIZ1
— Collective Memory (@Collective_memo) January 17, 2025
SM saistībā ar dronu incidentu Rīgas lidostā identificējusi vairākus rīcības virzienus operatīvo pasākumu uzlabošanai
Satiksmes ministrija (SM) saistībā ar pagājušajā nedēļā nelikumīgi pilotētajiem droniem Rīgas lidostas teritorijā ir identificējusi vairākus rīcības virzienus operatīvo pasākumu uzlabošanai, lai uzlabotu Civilās aviācijas aģentūras (CAA) un citu iesaistīto pušu spējas reaģēt uz dronu incidentiem un stiprinātu aizsardzību pret šādiem notikumiem, aģentūrai LETA sacīja SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.
Viņš minēja, ka Rīgas lidostā drīzumā noslēgsies iepirkums par dronu detektēšanas sistēmu iegādi, kas ļaus uzlabot spējas reāllaikā identificēt un sekot nesankcionētiem dronu lidojumiem un reaģēt uz nelikumīgām darbībām.
Tāpat, stājoties spēkā grozījumiem likumā “Par policiju”, SM aicinās Iekšlietu ministriju stiprināt Rīgas lidostā esošo policijas iecirkni un nodrošināt nekavējošas reaģēšanas spējas un pretdarbības līdzekļu pieejamību.
Kokars norādīja, ka ātrākai reaģēšanai uz šādiem incidentiem tiks pārskatītas arī esošās tiesību normas un uzlabotas sadarbības procedūras starp iesaistītajām pusēm. Savukārt, lai apgrūtinātu iespēju veikt nesankcionētas rīcības, SM aicinās tiesībsargājošām iestādēm organizēt regulāru patrulēšanu lidostas apkārtnē.
Jautāts vai SM saskata CAA atbildību dronu incidentā, Kokars norādīja, ka starp valsts institūcijām patlaban ir izveidojies konstruktīvs sadarbības modelis, kas ļauj produktīvi risināt un apspriest bezpilota gaisa kuģu jomas problēmjautājumus, dalīties pieredzē un veidot starpresoru rīcības pasākumus.
Tomēr viņš atzina, ka notikušais incidents Rīgas lidostā liecina par nepieciešamību uzlabot praktisko sagatavotību un investēt tehnoloģijās, kuras ir spējīgas pretdarboties nelikumīgām darbībām.
Viņš, atsaucoties uz starptautisko praksi, skaidroja, ka lidostās arvien vairāk tiek izmantotas pretdronu detektēšanas tehnoloģijas, lai atklātu, izsekotu un mazinātu nesankcionētu dronu lidojumu draudus. Tomēr CAA un lidostām parasti nav juridisku pilnvaru veikt tiešus pasākumus dronu pārtveršanai vai iznīcināšanai. Likumu izpildi un darbības, lai neitralizētu dronus, galvenokārt nodrošina tiesībaizsardzības vai militārās aģentūras saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu.
Tādējādi viņš atzīmēja, ka patlaban Saeimā tiek virzīti grozījumi likumā “Par policiju”, kas nodrošinās policijas tiesības notvert, nosēdināt vai iznīcināt tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā tiek izmantota, pārkāpjot normatīvu prasības, vai arī ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas noteikti attieksies arī uz Rīgas lidostas teritoriju un tās apkārtni.
Jau vēstīts, ka CAA saistībā ar 2025.gada 13.janvārī notikušajiem dronu lidojumiem Rīgas lidostas teritorijā vērsās Valsts policijā un Valsts drošības dienestā, lūdzot civilās aviācijas nozarei radīto apdraudējumu izmeklēt kriminālprocesa ietvaros.
Valsts policija paziņojusi, ka tā izmeklēs kriminālprocesu par nelikumīgi pilotētajiem droniem Rīgas lidostas teritorijā. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma pantiem par gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par kaitniecību.
Latvijas gaisa telpā 13.janvārī īstermiņa ierobežojumi tika noteikti trīs reizes. Visi bija saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidosta teritorijā. Lidojumos tika izmantoti vairāki droni. Pēc CAA skaidrotā, aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.
CAA rīcībā esošā informācija liecina, ka bezpilota lidaparātu lidojumi, iespējams, ir veikti apzināti ar mērķi apdraudēt civilās aviācijas lidaparātu lidojumu drošumu vai apzinātu Latvijas civilās aviācijas nozares darbības traucēšanu.
