Kas jāzina vēlētājiem. Atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem 0
2018. gada 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Tiesības piedalīties tajās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 18 gadu vecumu. Kopā ar Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāru RITVARU EGLĀJU atgādinām lasītājiem būtiskāko, kas jāzina vēlētājiem.
Pamatjautājumi
• Saeimas vēlēšanu kārtība noteikta Satversmē, Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī vairākos citos tiesību aktos.
• Saeimas vēlēšanu rīkošanā ir iesaistītas trīs līmeņu vēlēšanu komisijas: Centrālā vēlēšanu komisija, 119 republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas, kā arī vairāk nekā tūkstotis vēlēšanu iecirkņu komisiju Latvijā un ārvalstīs.
• Saeimas vēlēšanās drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Par dalību vēlētājam pasē izdara īpašu atzīmi – spiedogu.
• Vēlētājiem, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pases, no 24. septembra līdz 5. oktobrim jāizņem vēlētāja apliecība.
• Vēlēšanu dienā visi vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst. 7 līdz 20.
• Kur atrodas tuvākais vēlēšanu iecirknis, var uzzināt Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā: www.cvk.lv, zvanot Centrālajai vēlēšanu komisijai pa tālr. 67049999, kā arī savā pašvaldībā.
Kas ir vēlētāja apliecība?
“Tradicionāls personas dokuments tomēr ir pase,” precizē R. Eglājs. “Jāpārliecinās par tās derīguma termiņu. Ja ir tikai ID karte, bez maksas var saņemt vēlētāja apliecību. To var izdarīt tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā, kur saņēmāt ID karti, taču, piesakot līdz 24. septembrim, to var saņemt arī kādā citā nodaļā. Vēlētāja apliecības varēs saņemt no 24. septembra. Tiesa, 24. septembris ir pāvesta vizītes brīvdiena, tāpēc, iespējams, tieši šajā dienā PMLP nodaļas var būt slēgtas. Kad būsiet nobalsojuši, vēlētāja apliecība būs jāatstāj iecirknī.”
Saslimušie un citi izņēmumi
Vēlētāji, kuri nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, trīs dienas iepriekš dažas stundas dienā var izmantot iespēju nodot savu balsi par izvēlēto sarakstu glabāšanā. Šāda iespēja būs 3. oktobrī no plkst. 17 līdz 20; 4. oktobrī no plkst. 9 līdz 12; 5. oktobrī no plkst. 10 līdz 16.
Vēlēšanu iecirkņi, kur varēs nodot balsi glabāšanā, tiks izveidoti pašvaldībās, kur ir vismaz 7500 balsstiesīgo.
Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, un šo vēlētāju aprūpētāji var balsot savā atrašanās vietā. Balsošana vēlētāja atrašanās vietā (mājās, slimnīcā u.c.) jāpiesaka no 1. līdz 6. oktobrim plkst. 12 tuvākajā vēlēšanu iecirknī.
Vēlētājam vai viņa aprūpētājam jāuzraksta iesniegums (tas pieejams Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā: www.cvk.lv vai pats var uzrakstīt rokrakstā) un jānogādā iecirknī. Vēlēšanu dienā tad pie jums noteikti atbrauks. Bet, ja iesniegums iecirknī tiks nogādāts vēlēšanu dienā pēc plkst. 12, var gadīties, ka pie jums nepagūs atbraukt.
“Ja vēlētājs dzīvo Rīgā un ir saslimis, tad gan īpaši jāatgādina, ka par balsošanu mājās vai slimnīcā jāziņo tuvākajā vēlēšanu iecirknī, piemēram, ja viņš dzīvo Purvciemā, bet piesakās balsot Imantā, neviens no Imantas pie viņa nebrauks. Mazos lauku pagastos ir vienkāršāk, jo tur ir tikai viens iecirknis, taču tik un tā jāpārliecinās, vai tas ir īstais. Kāpēc cilvēks nevar vienkārši piezvanīt? Iecirkņos nav vienas, fiksētas vietas, kur pieejams telefons, piemēram, iecirknis var būt izveidots kādas mācību iestādes sporta zālē,” komentē R. Eglājs.
Ja vēlēšanu dienā jāstrādā, darba devēja pienākums ir atbrīvot darbinieku no darba uz laiku, lai viņš varētu nobalsot.
“Vēlēšanās katram pilsonim jābalso personīgi,” uzsver Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs. “Balsošanas brīdī vēlētājam jābūt klāt pašam. Nevar sūtīt kādu savu radinieku vai draugu nobalsot, arī ar pilnvaru ne. Ja cilvēks nevar nobalsot kāda sava fiziska trūkuma dēļ, piemēram, viņš nevar noturēt rokā pildspalvu, ir akls vai arī roka ļoti trīc, tad var izmantot kāda cita cilvēka palīdzību.”
Ceļotāji un ārzemēs dzīvojošie
Vēlētāji, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārpus Latvijas, var balsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs, noskaidrojot iecirkņa adresi jau laikus. Pieteikšanās balsošanai pa pastu šiem vēlētājiem gan jau ir noslēgusies.
“Ja cilvēks tieši vēlēšanu dienas rītā agri dodas ekskursijā, piemēram, uz Poliju, viņš var nobalsot vēl kaut kur pie robežas, piemēram, Elejā. Taču iecirknis var nebūt ceļa malā, tāpēc to iepriekš derētu noskaidrot un vienoties ar ekskursijas vadītāju. Ja nu sanāk Latvijas robežu šķērsot pirms pulksten 7, tad tomēr jārēķinās ar to, ka citās valstīs būs tikai atsevišķas vietas, kur nobalsot. Lietuvā, piemēram, tāda iespēja būs tikai Viļņā, bet Polijā – Varšavā. Šādā situācijā labāk no 3. līdz 5. oktobrim Latvijā nodot savu balsojumu glabāšanā,” skaidro komisijas sekretārs.
Lielākās valstīs var būt arī vairāki vēlēšanu iecirkņi. To atrašanās vietu iepriekš vajadzētu precizēt. ASV, piemēram, tāda būs 21 vieta, Apvienotajā Karalistē – 19, Vācijā – 9. Tātad, ja Latvijas pilsoņi atrodas ārzemēs un vēlas piedalīties šajās vēlēšanās, tas ir iespējams.
PADOMI
• Noskaidrojiet, kur balsot.
• Paņemiet līdzi pasi vai ID karti un vēlētāja apliecību. Pirms tam pārbaudiet šo dokumentu derīguma termiņu.
• Ja jums nepieciešamas brilles, neaizmirstiet tās paņemt līdzi.
• Balsot Saeimas vēlēšanās varat jebkurā iecirknī – tas nav obligāti jādara savā pašvaldībā.
• No 16 vēlēšanu zīmēm izvēlieties tikai vienu (pārliecinieties, ka vēlēšanu zīmes nav salipušas kopā, jo, ja aploksnē ieliksiet, piemēram, divas vai visu komplektu, tad nebūsiet nobalsojis ne par vienu sarakstu).
SVARĪGI
• Uz vēlēšanu zīmēm var būt tikai divu veidu atzīmes:
– var likt plusu rombiņā pie kandidāta uzvārda, kurš jums īpaši patīk (tām tiešām jābūt divām līnijām, kas krustojas, nevis ķeksītim vai ar aplīti apvilktam rombam);
– var svītrot vārdu un uzvārdu, kas jums netīk (nevis vilkt rombiņā mīnusu vai šo uzvārdu pasvītrot). Ievēlēšanas kārtību veido plusu un mīnusu starpība, tāpēc katra vēlētāja izvēle ir svarīga.
• Ja vēlaties nobalsot tikai par vienu partiju, bet neviens no saraksta kandidātiem jums nešķiet simpātisks, tad nevelciet visiem uzvārdiem krustu pāri, bet izsvītrojiet katru atsevišķi.
Vēl daži lasītāju jautājumi
Praktiskā Latvieša lasītāji vēlas noskaidrot atbildes arī uz dažiem diskutabliem jautājumiem.
Vai Saeimas vēlēšanu likums nebūtu jāmaina? Vēlētāji gribētu balsot par konkrētiem cilvēkiem, nevis partiju sarakstiem. Vai tas ir iespējams?
Šāds jautājums laiku pa laikam parādās Saeimas apspriešanā, arī tagadējā Saeimā par to ir runāts, taču deputātu vairākums šādu iespēju vienmēr noraidījis. Tehniski to iespējams īstenot, un savulaik šāda kārtība pastāvēja, taču, ja tagad būtu ārēji grozāmi saraksti, rezultāti nebūtu zināmi tajā pašā naktī, un skaitīšana krietni vien ievilktos. Ārēji grozāmi saraksti veicina arī politisko sadrumstalotību. Šāda sistēma varbūt iederētos pašvaldību vēlēšanās, taču arī par to tad jābalso Saeimai.
Vai Latvijā nav pārāk daudz deputātu?
Igaunijā, starp citu, iedzīvotāju skaits mazāks, bet tur ir 101 deputāts. Eksistē formula – cik deputātu noteiktam iedzīvotāju un vēlētāju skaitam būtu vēlami. Latvijā šis skaits patlaban būtu 145 deputāti.
Kas notiek, ja uz vēlēšanām ierodas ļoti maz vēlētāju, uzskatot, ka nav vērts balsot – tāpat jau nekas nemainīsies.
Piedalīties vēlēšanās Latvijā ir tiesības, nevis pienākums. Tātad obligāti uz vēlēšanām nav jāiet. Nav noteikts arī konkrēts vēlētāju skaits, kam jāpiedalās vēlēšanās, lai tās uzskatītu par notikušām. Taču, ja neiesim uz vēlēšanām, Saeimas sastāvu noteiks tie, kuri savas tiesības izmanto. Ja cilvēks nebalso, tad iznāk, ka viņš akceptē to vēlēšanu rezultātu, par ko nobalsojuši citi. Reizēm pat viena balss ir izšķirīga.
Vai vēlēšanu dienā vēl drīkst aģitēt? Ko darīt, ja vēlētāju kāds cenšas iespaidot vai nopirkt viņa balsi?
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgst no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. No 30. dienas pirms vēlēšanu dienas aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijā. Savukārt vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta radio, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai pašvaldībai pieder vairāk nekā 50% akciju. Internetā, izņemot partiju un partiju apvienību mājaslapas, dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā aizliegts izvietot maksas priekšvēlēšanu aģitāciju. Priekšvēlēšanu aģitāciju balsošanas laikā aizliegts izvietot arī vēlēšanu iecirkņos un 50 metrus no ieejas iecirknī.
Ja kāds grib ietekmēt jūsu balsojumu, par to jāziņo policijai. Krimināllikumā par šādu pārkāpumu paredzēts sods – brīvības atņemšana līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudassods līdz 60 minimālajām mēnešalgām.
Tautas vēlēts prezidents. Vai tas ir iespējams?
Tehniski tas ir iespējams, bet arī šī vispirms ir politiska izšķiršanās. Centrālā vēlēšanu komisija to nenosaka. Ja kādreiz par šādu priekšlikumu būs savākti 10% vēlētāju parakstu, tie jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā, un par to varētu lemt Saeimā un tautas nobalsošanā.
