Kas jāzina sezonas strādniekiem, kādi dokumenti jānoformē, ko paredz Darba likums 0
Vasarai tuvojoties, arvien aktuālāki kļūs jautājumi, kas saistīti ar sezonas darbu. Šādus darbus uz noteiktu laiku regulē Darba likums un Ministru kabineta Noteikumi par sezonas rakstura darbiem.
Man piedāvā darbu vasaras sezonā lauku saimniecībā. Kas man jāzina un kādi dokumenti jānoformē? MĀRA GULBENES NOVADĀ
Jāslēdz darba līgums
Lai darba attiecības būtu likumīgas, darba devējam un darbiniekam jānoslēdz rakstveida darba līgums. Darba līgumu slēdz pirms darba uzsākšanas un to sagatavo divos eksemplāros – vienu darbiniekam, otru darba devējam. Darba devējam ir pienākums paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par pieņemto darbinieku.
Sezonas darba veikšanai slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku. Šādā darba līgumā norāda beigu termiņu (datumu) vai arī apstākļus, kas apliecina konkrētā darba pabeigšanu, piemēram, ražas novākšanu.
Darba likumā ir noteikts, kādas ziņas jānorāda darba līgumā: personas dati par darbinieku un dati par darba devēju, darba attiecību sākuma datums un paredzamais ilgums, darbavieta, kā arī darbinieka arods atbilstīgi Profesiju klasifikatoram. Turklāt jānorāda samaksas apjoms un izmaksas laiks, nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, kā arī citas ziņas, ko līdzēji uzskata par svarīgām, piemēram, darba normas.
Noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudes laiku, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai. Turklāt arī pašam darbiniekam izvēlētais jaunais darbs var sagādāt vilšanos. Tāpēc pārbaudes laikā gan darba devējam, gan darbiniekam ir tiesības uzteikt darbu trīs dienas iepriekš. Vēl pirms darba līguma slēgšanas darba devējs var pieprasīt, lai darbinieks veic veselības pārbaudi, kurā tiek noteikta pretendenta piemērotība paredzēto pienākumu veikšanai (piemēram, smags fizisks darbs, strādāšana piespiedu pozās, ar ķimikālijām un citi apstākļi).
SVARĪGI
Uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, ir attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.
UZZIŅA
• Izbeidzot darba attiecības, darba devējam pēdējā darbadienā jāizmaksā darbiniekam visas naudas summas, kas viņam pienākas (alga, piemaksas, ja tādas ir, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu).
• Ja ir darba līgums uz noteiktu laiku, atlaišanas pabalsts, izbeidzoties līguma termiņam, nepienākas.
Prasības un iespējas
Ikvienam darbiniekam ir tiesības strādāt drošā un veselībai nekaitīgā darba vidē. Darba devējam ir pienākums rūpēties par drošiem darba apstākļiem, apmācīt, kā pareizi izpildāmi uzticētie pienākumi, izsniegt individuālos aizsardzības līdzekļus, piemēram, cimdus. Darba devējam arī jārūpējas par drošības prasību ievērošanu darbā ar tehniku un citu aprīkojumu un jārīkojas atbildīgi, ja noticis nelaimes gadījums darbā.
Ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, tad darbinieks par to jāinformē rakstveidā. Darba līgumā jāieraksta, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
Darba tiesiskās attiecības pēc līguma, kas noslēgts uz noteiktu laiku, beidzas ar dienu, kad beidzas darba līguma termiņš.
Kas viņiem pienākas
Vai, strādājot sezonas darbu, man var likt strādāt visu nedēļu garas darba stundas bez brīvdienām? Vai man pienākas arī atvaļinājums? Kā es varu zināt, vai darba devējs maksā par mani nodokļus? GATIS TUKUMA NOVADĀ
Darbiniekam un darba devējam savstarpēji pieņemami un likumdošanai atbilstīgi darba nosacījumi jāietver darba līgumā. Darba likums nosaka – nav spēkā darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
Cik ilgi jāstrādā?
Arī nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku nosaka darba līgumā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Darbiniekam var būt piecu vai sešu dienu darba nedēļa. Ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un darbs sestdienā jābeidz agrāk nekā citās dienās. Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena.
Ja nav iespējams ievērot normālā darba laika nosacījumus, darba devējam ir tiesības noteikt summēto darba laiku, taču tā, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu konkrētajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Darba devējam ir pienākums par summēto darba laiku rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt ar darba grafiku.
Summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas.
Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.
Ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam jānodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.
Atvaļinājums vai atlīdzība
Darba likums nosaka, ka ikvienam darbiniekam (arī sezonas darbiniekam) ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Ja darbinieks strādā nepilnu gadu, atvaļinājums tiks aprēķināts proporcionāli nostrādātajam laikam. Visticamāk, sezonas laikā atvaļinājumu darbiniekam nav iespējams piešķirt. Tādā gadījumā, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darbiniekam jāsaņem atlīdzība naudā par neizmantoto atvaļinājumu.
UZZIŅA
• Par to, vai darba devējs godprātīgi maksā nodokļus, var pārliecināties portālā: www.latvija.lv (sadaļā Nauda un nodokļi, izvēloties situācijas aprakstu Kur uzzināt, vai darba devējs par mani maksā nodokļus?).
SVARĪGI
Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās.
