Kas jāzina, pārdodot mežu, lai nepaliktu tukšā 0
Gribam pārdot mežu. Mums ir cirsmas novērtējums (kailcirte). Kādas patlaban ir cenas priedei, eglei, bērzam, apsei par kubikmetru? Interesējāmies vairākās firmās, bet tās rēķina dažādi, cenas atšķiras 2–3 reizes. Vai ir likumīgi, ka firma atrēķina izdevumus par zāģēšanu un izvešanu? Kuram – pārdevējam vai pircējam – būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Cik varēsim nopelnīt pārdodot? IEVA AMATAS NOVADĀ
Vairāki pārdošanas veidi
– Cirsmas cenu ietekmē ne tikai koku sugu sastāvs. Daudz būtiskāks ir potenciāli iegūstamais koksnes sortiments – zāģbaļķi, finierkluči, papīrmalka, malka, taras kluči, kā arī sadalījums pēc diametra – tievie, vidējie, resnie. Piemēram, egles zāģbaļķu cena pašlaik ir aptuveni 70 eiro, bet egles papīrmalkai tā ir aptuveni 31 eiro par kubikmetru. Lai varētu aprēķināt vēlamo cenu, detalizēti jāzina visi rādītāji. Vēl piedāvāto cenu noteikti ietekmē cirsmas novietojums, attālums līdz ceļam, – skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Protams, meža īpašniekam pirms cirsmas pārdošanas jāiegūst iespējami plaša informācija par piedāvājumiem tirgū, tāpēc ieteicams aptaujāt vairākus pircējus, nevis paļauties tikai uz vienu vai diviem piedāvājumiem. Ja īpašnieks neorientējas kokmateriālu tirgū, cenas noteikti vajag salīdzināt, jo tās var atšķirties pat divas reizes. Protams, pircējs vienmēr ir ieinteresēts nopirkt par zemāku cenu, jo tas ir viņa bizness.
Pastāv arī citi cirsmu pārdošanas veidi, teiksim, meža cirsmu izsoļu portāli (piemēram, www.mezabirza.lv), kur cirsmu var pārdot vairāksolīšanā, vispirms nosakot sākumcenu. Dalībnieks, kurš izsolē nosola lielāku pirkuma summu, arī nopērk cirsmu. Šajā gadījumā īpašniekam nav iespēja izvēlēties pircēju, jo nav zināms, kurš nosolīs lielāko summu.
Vēl viens cirsmu pārdošanas veids – pārdot koksni ar meža īpašnieku kooperatīvu starpniecību. Latvijā patlaban aktīvi darbojas četri kooperatīvi. Izmantojot viņu pakalpojumus, pastāv lielāka pārliecība meža īpašniekam netikt apkrāptam, jo kooperatīvu īpašnieki paši ir meža saimnieki. Piegādājot koksni no vairāku īpašnieku mežiem, kooperatīvi var veidot lielāku koksnes apjomu un līdz ar to pretendēt uz labāku iepirkuma cenu.
– Meža īpašniekam jāatceras, ka ar cirsmas pārdošanu nekas nebeidzas, drīzāk pretēji: Latvijas apstākļos meža nociršana ir jauna meža sākums. Īpašniekam noteiktā laikā, respektīvi piecos gados, parasti ir jāveic meža atjaunošana. Privātajiem meža īpašniekiem vairāk jādomā par augstvērtīgu stādāmo materiālu, lai veidotu produktīvas mežaudzes nākotnē. Saskaņā ar pašreizējām cenām meža stādīšanai, kas ietver augsnes sagatavošanu, stādu iegādi un darbu, būtu jāatvēl 500–600 eiro par vienu hektāru atjaunojamās platības, – uzsver Arnis Muižnieks.
Nodokļa saistības
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme par ienākumiem no augoša meža vai tajā sagatavoto kokmateriālu pārdošanas ir 10%. Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” gadījumos, ja meža īpašnieks pārdod augošus kokus (cirsmu), no ienākumiem pirms nodokļos maksājamās summas atskaita 25%, bet, pārdodot jau sagatavotus sortimentus, atskaita 50%. Tas saistīts ar izdevumiem meža atjaunošanai, kopšanai un mežizstrādei visā meža audzēšanas ciklā.
Piemēram, ja meža īpašnieks vienojas ar pircēju, ka cena par cirsmu ir 10 000 eiro, valsts kasē maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli īpašnieks aprēķina šādi:
• 10 000 – 2500 = 7500 eiro;
• 10% no 7500 = 750 eiro.
Ja meža īpašnieks pats cirtis kokus un sagatavojis sortimentu, analoģiskas summas gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķins būs šāds:
• 10 000 – 5000 = 5000 eiro;
• 10% no 5000 = 500 eiro.
Ja cirsmu vai kokmateriālus pērk firma, meža īpašnieku kooperatīvs vai cits saimnieciskās darbības veicējs, nodokli ietur un valsts kasē iemaksā nevis meža īpašnieks, bet gan pircējs. Īpašnieks saņem pirkuma summu, no kuras jau ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
