Kas jāzina par podu krizantēmas audzēšanu 1
“Lūdzu, pastāstiet, kā pareizi izaudzēt un galotņot podu krizantēmas!” Tatjana
Rudenī dārzā valda krizantēmas, kuras ar savu lielo ziedu dažādību gan krāsu, gan formas ziņā iepriecina puķu mīļotājus līdz pat novembra beigām.
Latvijā audzē Multiflora grupas (daudzziedu) un citu šķirņu podu krizantēmas (ar parastiem vienkāršiem un pildītiem ziediem).
Jaunstādus puķkopji pasūta decembrī, janvārī (līdz 10. martam) un saņem tos, sākot ar aprīļa beigām līdz jūlija vidum. Apsakņotie spraudeņi ir apmēram 5 cm gari, pa 128 vienā paletē.
– Atkarībā no šķirnes tos stāda 17 – 21 cm diametra podos, tas ir, agrīno šķirņu stādus liek mazākos, bet vēlo – lielākos traukos. Ja veido dažādu krāsu sajaukumu, kopā stādot triju šķirņu stādus, izmanto 23 – 25 cm izmēra podus, – stāsta zemnieku saimniecības “Bites” īpašniece, firmas “S&G” tirdzniecības menedžere Agita Bite.
Aprūpes nianses
Lai iegūtu kompaktākus krūmiņus un sekmētu zarošanos, augus kādu nedēļu pēc stādīšanas var galotņot, atstājot 4 – 5 lapas. To var arī nedarīt, un ļaut augt brīvi, jo, nogriežot galotnes, krizantēmām par divām nedēļām aizkavējas ziedēšana.
Kad jaunie augi ir attīstījušies un tiem izveidojusies sakņu sistēma, veic profilaktisko apstrādi pret balto rūsu (parasti jūnija sākumā). Nedrīkst miglot ātrāk, pirms jaunstādi nav kārtīgi iesakņojušies. Tomēr nevajag arī gaidīt, kad parādīsies bīstamās slimības pazīmes, jo rūsa izplatās diezgan ātri.
Krizantēmām baltās rūsas ierobežošanai Latvijā ir reģistrēts kandits (izmanto 0,1 % darba šķidrumu; atļauts lietot vienu reizi, lai gan, piemēram, Vācijā puķkopji šo preparātu izmanto vairākkārt – profilaktiski smidzina ik pēc 10 dienām) un topāzs 100 (deva 0,5 – 1 l/ha; apsmidzina slimības agrīnā attīstības stadijā; drīkst lietot 4 reizes sezonā; intervāls starp apstrādēm – 14 dienas). Jāatceras, ka kandits ir 2. reģistrācijas klases preparāts, un to atļauts iegādāties un izmantot audzētājiem, kuriem ir apliecība par augu aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanu.
Krizantēmas ir jutīgas pret dienas garumu, jo ir īsās dienas augi, tāpēc tās jāēno, lai sāktu ziedēt septembrī, mākslīgi saīsinot dienas garumu līdz 12 stundām (sāk desmitajā dienā pēc iepodošanas un turpina tik ilgi, līdz attīstās ziedpumpuri).
Tumšošanai var izmantot melno agrotīklu, melnbalto plēvi vai speciālu Vācijā ražotu materiālu – tas ir elpojošs, gatavots no plēves, aiztur gaismu līdz 99 %, firmā “Onava” to varēs iegādāties nākamgad. Jāņem vērā, ka ēnošana nepieciešama tikai podu krizantēmām ar vidēji lieliem ziediem, piemēram, ‘Auburn’ (vienkārši oranži ziedi), ‘Breeze Cardinal’ (vienkārši tumši sarkani ziedi). Multifloras grupas krizantēmas nav tik jutīgas pret dienas garumu, tāpēc tās var uzziedināt bez tumšošanas.
Lai izveidotu zemus, kuplus un bagātīgi ziedošus krūmus, krizantēmas ar vidēji lieliem ziediem noteikti jāapstrādā ar speciāliem līdzekļiem, kas mazina augšanas sparu. Tiesa, Latvijā krizantēmām nav reģistrēts neviens augu augšanas regulators. Vācijā audzētājiem gan podu krizantēmas – ‘Kashmir’ (balti, pildīti ziedi), ‘Kingston’ (vienkārši rozā ziedi), ‘Hollywood’ un citas – atļauts apstrādāt, piemēram, ar 0,2 % alar 1 – 6 reizes sezonā ik pēc pusotras nedēļas (atkarībā no šķirnes un augšanas apstākļiem). Multifloras grupas krizantēmas izaug kompaktas arī bez auguma ierobežotājiem. Tām ir dažādi augumi – atkarībā no šķirnes, sākot no 30 cm līdz pat 1 m apaļām bumbām. Lielajiem krūmiem, kas plešas līdz 1 m diametrā, laikus (kad izauguši par 2/3) jāuzliek tīkli, lai augi neizgāžas. Šim nolūkam arī var izmantot SIA “Onava” piedāvātos balstus par 25 santīmiem gabalā (iepakojumā 100 tīkli, izmērs 95 x 95 cm).
Audzēšanas nosacījumi
Augšanas laikā šīm krāšņi ziedošajām puķēm vajadzīgs mitrums, siltums un barības vielas. Pēc iestādīšanas substrāts podā jāuztur mitrs – krizantēmas vēlas vienmērīgu un mērenu mitrumu. Augus nedrīkst aprasināt, jo krizantēmas tad cieš no miltrasas. Arī pārlaistīšana vai iekaltēšana bojā izskatu un bremzē augšanu – sākas lapu dzeltēšana, parādās slimības. Visērtākā ir pilienveida laistīšanas sistēma, kad ūdens pa caurulītēm aizplūst līdz katram podam un augs saņem tik daudz mitruma, cik tā sakņu kamolam ir nepieciešams. Izmantojot šo metodi, tā pievada arī mēslojumu. Barības vielas ieteicams pievienot ik laistīšanas reizē, jo podā šaurībā, nelielā substrāta daudzumā augi prasa vairāk un jutīgi reaģē uz nepietiekamām devām. Tiklīdz ieriešas ziedpumpuri, piebarošanu pakāpeniski samazina, tomēr arī ziedēšanas laikā turpina mēslot. Augiem dod ūdenī šķīstošo pilnmēslojumu, piemēram, Ferticare NPK 14-11-25 (vēlamā sāļu koncentrācijaiEC podā 0,6 – 0,8 mS).
Lai krizantēmas veidotu skaistu, sazarotu ceru, podi laikus jāizretina (blakus esošo augu lapas nedrīkst saskarties).
Ja augi izvietoti pārāk cieši, tie saaug kopā, neveido apaļu bumbu, cieš ziedu kvalitāte. Turklāt pārāk blīvi sastādītās krizantēmas vieglāk inficējas ar slimībām (īstā miltrasa, baltā rūsa), tās var arī apdraudēt kaitēkļi (laputis, tripši).
Puķkopjiem izdevīgāk audzēt krizantēmas ar dažādu ziedēšanas laiku, lai pagarinātu podaugu realizācijas periodu. Atkarībā no temperatūras agrās šķirnes sāk ziedēt jūlija vidū, augustā, pie mums populāras ir ‘Elfie’ (bagātīgi zied ar baltiem ziediem), ‘Sofie’, ‘Angela’. No vidējām Multifloras grupas šķirnēm pazīstamākās ir ‘Ursula’ un ‘Gigi’. Vēlās šķirnes, piemēram, ‘Inez’, ‘Annabelle’, ‘Cheryl’ parasti uzziedina līdz 18. novembrim un vēlāk, līdz pat mēneša beigām. Šīs krizantēmas ir jutīgas pret rudens salnām, īslaicīgi tās spēj izturēt temperatūras pazemināšanos līdz 0 °C. Tāpēc vēsā, lietainā laikā siltumnīcas ir nedaudz jākurina, nodrošinot pastiprinātu gaisa cirkulāciju.
Košie krizantēmu podi labi der namdurvju vai lodžiju un balkonu rotāšanai, jo zied vismaz pāris mēnešu. Regulāri laistot (vislabāk liet no apakšas – uz paliktņa) un mēslojot, pazarītēs izplaukst arī daudzie pumpuriņi. Siltākās dienās augus var turēt ārā, bet, ja tuvojas sals, podus ienes telpās. Krizantēmas var arī pārziemināt. Pēc noziedēšanas tās noliek pagrabā vai vēsā verandā, pavasarī iznes siltumā un gaismā. Jaunos dzinumus saīsina, lai veidojas kupls krūms. Nolauztās galotnītes var apsakņot.
Slimības un kaitēkļi
Podu krizantēmas ir uzņēmīgas pret dažādām slimībām, tās iecienījuši arī dažādi kaitēkļi. Bīstamākā slimība ir sēņu izraisītā baltā rūsa. Parādās rudenī, kad ir labvēlīgi apstākļi tās attīstībai – pietiekams mitrums (arī ūdens pilieniņi uz krizantēmu lapām) un piemērota temperatūra. Inficēšanās notiek ar bazīdiju sporām, kuras izplatās pa gaisu. Slimības pazīmes – uz lapām parādās sīki, dzeltenīgi plankumiņi. Pakāpeniski tie palielinās, kļūst gaiši brūni, bet lapu apakšpusē veidojas rozīgas, vēlāk baltas pustulas.
– Krizantēmu balto rūsu ir grūti apkarot, jo parazīts dzīvo saimniekaugā. Izmantojot fungicīdus, micēliju izdodas noturēt augā, tomēr it bieži pirms ziedēšanas uz lapām sāk parādīties pustulas. Ja konstatētas pirmās rūsas pazīmes, ieteicams slimos augus pēc iespējas ātrāk sadedzināt, – iesaka fitopatoloģe Māra Kilēvica.
Lai nepieļautu slimības izplatīšanos, būtiski ir ievērot audzēšanas priekšnoteikumus, kā arī pirkt jaunstādus tikai no profesionāliem audzētājiem. Ja gadījušies slimi stādi, profilaktiskā apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem vairs nelīdz.
Krizantēmas ir jāuzmana no tīklērcēm, siltumnīcu baltblusiņām, laputīm, kā arī tripšiem. Tīklērces sūc lapu apakšpusē; strauji savairojoties, var nodarīt lielus kaitējumus. Pieaugušās baltblusiņas galvenokārt barojas uz jaunajām lapām. Laputis uz augu jaunajām daļām izveido veselas kolonijas; izsūcot šūnsulu, kaitēkļi stipri novājina puķes un jo sevišķi mazina ziedu dekorativitāti. Tripšu kāpuru un pieaugušo īpatņu radīto bojājumu dēļ krizantēmu lapas deformējas. No insekticīdiem pret kaitēkļu invāziju var izmantot actaru, deci. Var lietot arī bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, verticilīns (pret baltblusiņu apsmidzina kaitēkļa parādīšanās sākumā 3 – 4 reizes sezonā), mirikals (pret baltblusiņu, tīklērcēm, tripšiem apstrādi veic, kaitēkļiem parādoties, lieto 2 reizes ar divu nedēļu intervālu).
