Kas jāzina par ķermeņa apgleznošanu, pirms ļauties tai 0
Sejas apgleznošana bērnam ļauj iejusties dažādos multfilmu varoņu, pasaku tēlos. Tā ir kā maģija – pāris otiņas vēzienu, un bērns pārtop par Zirnekļcilvēku, Dzelzsvīru, pirātu, monstru, dinozauru, taureni, tīģeri, kaķi vai princesi. Skatiens spogulī, un bērna fantāzijas lidojums var sākties… Taču cik droša ir šāda pārvērtība?
Ko vajadzētu zināt par ķermeņa apgleznošanu – vēršos pie diplomētas speciālistes, organizācijas World Bodypainting Association biedres, daudzu Body art festivālu laureātes un Eiropas līmeņa meistarklašu vadītājas Svetlanas Kozlovas.
Ķermeņa apgleznošana bijusi iecienīta jau tūkstošiem gadu tālā senatnē, kad cilvēki greznoja savu augumu ar košiem zīmējumiem. Izdaiļošanai materiālus ieguva no krāsainiem māliem, oglēm, lapu un augļu sulām, caurumojot savu ķermeni, lai maģiski piesaistītu veiksmi, atšķirtos no citiem, izrādītu savas jūtas…
Arheologi izrakumos ir atraduši akmens laikmeta lūpu zīmuļus, kociņus acu krāsošanai, adatas tetovēšanai. Tas liecina, ka ķermeņa apgleznošana sākusies un attīstījusies daudzu gadsimtu laikā līdz pat mūsdienām.
Joprojām tā ir cieņā Āfrikā, Dienvidamerikā, Austrālijā, Āzijā. Katrā laikā tai bijusi cita nozīme, starptautiski atpazīstama ar angļu vārdiem bodypainting vai body art. Mūsdienīgā izpratnē šīs mākslas pirmsākums rodams 1933. gadā starptautiskajā izstādē ASV, Čikāgā. Toreiz apgleznotā kailā modele izraisīja skatītājos apbrīnu, pat šoku. Body art kļuva arvien populārāks, to iecienīja arī subkultūras, piemēram, hipiji.
Radās arī īpašs gleznošanas veids, kad, krāsām noklāti, kaili cilvēki gūlās uz balta papīra, tā veidojot gleznojumu. Ķermeņa apgleznošanu izmanto ne vien mākslā, bet arī izklaides industrijā: dažādās prezentācijās, festivālos, reklāmas pasākumos, arī ballītēs.
Drošība pirmajā vietā
Svetlana Kozlova akcentē, ka sejas apgleznošana – tas ir mākslas darbs, ne kurš katrs to spēj. Turklāt veselības drošības labad sevi apgleznot var ļaut tikai diplomētam speciālistam, kurš ieguvis atbilstīgu izglītību (vizāžists, grima mākslinieks, nevis animācijas zīmētājs).
Nozarē dažkārt strādā arī tie, kam nav speciālas izglītības, taču viņi ir nokārtojuši kvalifikācijas eks-āmenu Latvijas Amatniecības kamerā, un tas ir ļoti stingrs. Turklāt šādas jomas speciālistam nepieciešams arī civilās apdrošināšanas dokuments, kas apliecina, ka ir atbildīgs – klientam nenodarīs pāri veselībai. Diemžēl sastopami gadījumi, kad ķermeņa apgleznošanu piedāvā dažādas firmas, atsevišķi cilvēki bez atbilstīgām zināšanām.
Zīmējumiem izmanto profesionālas, antialerģiskas ķermenim paredzētas krāsas un materiālus, kas Eiropas Savienībā marķēti ar CE (pieļaujami ES, atbilst tās standartiem). ASV var iegādāties drošas krāsas, kas marķētas ar apzīmējumu FDA (The Food and Drug Administration).
Apgleznošanas materiāli tiek iedalīti vairākās grupās – atbilstīgi noteiktiem body art veidiem.
Uz bērnu sejām nedrīkst zīmēt ar rakstāmpiederumiem vai pieaugušajiem domāto dekoratīvo kosmētiku, jo mazuļu āda ir ļoti jutīga. Nekādā ziņā apgleznošanai nedrīkst izmantot eļļas, guašas, akrila, akvareļa krāsas, flomāsterus un citas, kas nav paredzētas ķermeņa gleznošanai, jo tās var nodarīt arī kaitējumu, kas visbiežāk izpaužas ar alerģisku ādas reakciju.
Uz sejas zīmēt ir grūtāk nekā uz papīra, jo āda ir elastīga, virsma ir apaļa (neievingrinātai rokai grūti novilkt taisnas līnijas, turklāt cilvēks ik pa brīdim pakustas). Krāsu no ādas noņem vakarā pirms gulētiešanas – to nomazgā ar ūdeni un bērnu ziepēm.
Mirdzošie spīdumi
Ķermeņa izdaiļošanā arvien iecienītāki ir arī spīdumi: sejai, acu ēnām, lūpām, kaklam, rokām. Cik tie ir droši uz bērnu sejas? “Internetā bieži redzamas fotogrāfijas, kur meitenēm seju vai dekoltē zonu rotā spīdumi.
Tie ir tā dēvētie festivāla gliteri. Izmantot var tikai speciālos kosmētiskos – ķermenim pieļaujamos gliterus gelu veidā,” skaidro Svetlana Kozlova. Uz iepakojuma jāpievērš uzmanība informācijai, kam tie paredzēti (ir tādi, ko nedrīkst lietot pie acīm vai visai sejai). Nekādā gadījumā nedrīkst uz sejas bērt sausos spīdumus, jo tā var savainot acis.
Kā atšķirt dabiskas hennas tetovējumu no mākslīga
Šādi zīmējumi ir modē, jo tie ir alternatīvi tetovējumiem, labi izskatās un kalpo kā skaists aksesuārs, īpaši vasarā, kad atkailinātas rokas, mugura, kājas. Mēdz uzskatīt, ka hennai piemīt dziedinošas un ezoteriskas īpašības – ar individuāli piemeklētiem simbolu zīmējumiem iespējams slāpēt negatīvo un piesaistīt labvēlīgo enerģiju.
Īsta henna ir dabisks krāsu materiāls no augu lapām, zīmējumam izmanto dabiskas hennas pastu, nevis mākslīgo, kuras sastāvā ir ķīmiskas krāsvielas. Pērkot jāpārliecinās par līdzekļa sertifikātu, lai hennā nebūtu piemaisījumu, īpaši jāuzmanās, lai nenopirktu tā dēvēto melno hennu, kas var izraisīt alerģiju vai apdegumus. Ar šādu hennu mēdz zīmēt Ēģiptes, Turcijas, Spānijas, Itālijas, Krievijas, Grieķijas pludmalēs.
Jābūt vērīgiem – pēdējā laikā naturālo hennu konusos nereti iepilda krāsas no celtniecības veikaliem, nosaucot produktu par krāsu hennu. Kā izvairīties no kaktu produkcijas?
Neiegādājieties internetā, veikalā varat lūgt sertifikātu, iztaujāt pārdevēju. Ja vēlaties zīmējumu, piemēram, pie meistara pludmalē, jautājiet, cik ilgi henna turēsies uz ādas. Ja atbildēs, ka 4–6 stundas, tad ir darīšana ar naturālo hennu (tā turas 4–8 stundas). Ja īsāku laiku, tātad tai ir piemaisījumi. Jautājiet arī, kādā krāsā būs zīmējums. Ja teiks, ka melns, balts, sarkans, zaļš… piedāvājumu atsakiet, jo naturālas hennas zīmējumam jābūt brūnā tonī, gandrīz oranžam līdz tumši brūnam.
Iecienītākās ķermeņa apgleznošanas tehnikas
• aqua grims
• pagaidu tetovējumi
• hennas tetovējumi
• fluoriscentais grims
• visa ķermeņa apgleznošana
