Kas jāzina par čuguna restītēm kurtuvei 0
Lai kā attīstītos tehnoloģijas, apkures ierīces, kurās izmanto cieto kurināmo – malku, ogles, kokskaidu briketes, joprojām ir vienas no plašāk lietotajām. Arī to uzbūve būtiski nav mainījusies: kurtuve, dūmvads, durtiņas un restītes, kas atdala kurtuvi no pelnu krātuves.
Šai metāla detaļai jāiztur ievērojama slodze – ļoti augsta temperatūra no kurtuves puses un auksta gaisa pieplūde no otras, pelnu krātuves puses. Metālā rodas ievērojami iekšējie spriegumi.
Restītes arī kalpo kā pamats kurināmajam, līdz ar to lielākās apkures ierīcēs tām jāspēj izturēt arī ievērojamu svaru. Vienlaikus cauri restītēm jāizbirst pelniem, kas rodas kurināmā sadegšanas procesā, jābūt pietiekamai gaisa plūsmai.
Lai restītes kalpotu pēc iespējas ilgāk, būtiska ir ne tikai to konstrukcija, bet arī materiāls, no kā restītes izgatavotas.
Tieši šā iemesla dēļ tajās apkures ierīcēs, kuras izgatavo amatnieki, lieto rūpnieciski ražotas kurtuves restītes. Visbiežāk tās tiek izgatavotas no augstvērtīga čuguna, skaidro krāšņu un kamīnu meistars Guntars no Vidzemes.
Restīšu veidi
Visizplatītākais restīšu veids ir monolītas metāla plāksnes ar atverēm. To montāža ir vienkārša – restītes atliek vien ievietot tām paredzētajā vietā. Ražotāji piedāvā ļoti dažādu izmēru restītes, kas piemērotas vairumam apkures ierīču. Cena – sākot no 5 eiro par 260 x 210 mm lielām restītēm, kas domātas malkas apkures krāsnīm.
Iespējams iegādāties arī atsevišķus čuguna spraišļus un tos vienā restīšu konstrukcijā apvienot pašā apkures ierīcē. Parasti šos spraišļus izvēlas gadījumos, kad kurtuvei ir sarežģīta ģeometriskā forma un dažādu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot jau gatavas lielākas čuguna konstrukcijas.
Taču restītes var būt izgatavotas ne tikai kā noteikta izmēra plāksne ar atverēm. Kamīnos reizēm lieto restītes, kas izveidotas groza formā.
Tādas gan būs jāpasūta pie kalēja, un to cena pārsniegs 100 eiro.
Savulaik tās plaši izmantoja atklātajos kamīnos, lai nodrošinātos pret degošu pagaļu un kvēlojošu ogļu izkrišanu. Vienlaikus šāds čuguna grozs nodrošina labu gaisa piekļuvi kurināmajam.
Patlaban šādu restīšu veidu izvēlas retāk, jo pārsvarā lietojam slēgta tipa kamīnus, kuriem ir lielas rūdīta stikla durvis, kas vienlaikus ļauj vērot liesmas un neuztraukties, ka no kurtuves var izkrist kurināmais vai kvēlojošas ogles. Tomēr arī šādā kamīnā čuguna restīšu grozs var kalpot kā dekoratīvs elements.
Atsevišķos apkures ierīču modeļos, īpaši tajos, kuros paredzēta lēna kurināmā sadegšana, restītes var kalpot kā gaisa padeves regulēšanas ierīce. Konstrukcija sastāv no restīšu pāra, kas ar sviru kustināmas viena attiecībā pret otru.
Līdz ar to iespējams samazināt atstarpes starp spraišļiem un mainīt gaisa padeves daudzumu. Vienlaikus restīšu kustināšana irdina pelnus, un tie ātrāk izbirst no kurtuves. Tomēr šādas ierīces izmantošanai jābūt paredzētai krāsns konstrukcijā, un arī to cena ir daudz augstāka nekā tradicionālajām restītēm.
Ūdens sildāmajās apkures ierīcēs var būt ierīkotas arī dzesējamas restes. Šajā gadījumā tās izgatavo no karstumizturīgām caurulēm, kurās cirkulē siltumnesējs. Šāda sistēma ne tikai nodrošina noteiktus degšanas apstākļus, bet arī ierīcei rada papildu siltuma atdeves iespējas, un kurināmais tiek izmantots efektīvāk.
Visbiežāk šādā sistēmā tiek izmantotas kvadrātveida caurules, kuras izvieto 15–20 mm attālumā vienu no otras un kuras savstarpēji tiek pastiprinātas ar metāla tapiņām, lai nodrošinātu nepieciešamo konstrukcijas stingrību.
Kā izvēlēties?
Dodoties iegādāties jaunas restītes nolietoto vietā (lai cik kvalitatīvs būtu materiāls, čuguna restītes ar laiku tomēr izdeg un deformējas), jāzina ne tikai vēlamais izmērs. Apkures ierīcē izmantojot ogles, jāņem vērā, ka uz restītēm augsta temperatūra un lielāka mehāniskā slodze (kurināmā svars) iedarbojas ilgāk un intensīvāk, tāpēc nepieciešamas masīvākas un izturīgākas restītes nekā malkai domātās.
Malkas apkures ierīcēm domātajām restītēm kopējais attālums starp paralēlajiem spriešļiem ir ne mazāks kā 40% no kopējā restīšu garuma. Mazākas atstarpes ne tikai kavē gaisa plūsmu, bet arī pelnu iztīrīšanu.
Savukārt, ja atstarpes būs par lielu, pastāv risks, ka pelnu savākšanas kamerā kritīs ne tikai pelni, bet nesadedzis kurināmais. Sekas – nelietderīgs kurināmā patēriņš. Turklāt kvēlojošas ogles pelnu slānī var saglabāties ļoti ilgi, izdalot veselībai kaitīgas gāzes (oglekļa monoksīdu jeb tvana gāzi). Izberot pelnus, pastāv risks, ka kvēlojošie kurināmā gabali var uzliesmot, tiem nonākot vidē ar pietiekamu skābekļa daudzumu.
Iespējams iegādāties arī tērauda restītes, taču to kalpošanas laiks ir ievērojami īsāks. Karstuma dēļ tērauds ļoti ātri zaudē savas īpašības un deformējas. Tās derēs vien ierīcēm, kuras iekurina ļoti reti, piemēram, dārza griliem.
Lai restītes nepieviltu pašā nepiemērotākajā brīdī, vēlams izvēlēties atzītu ražotāju izstrādājumus. Par kvalitāti liecina gan restīšu augstāka cena, gan svars – čuguna restītes nekad nebūs vieglas.
Ierīkošana
“Sākotnēji restītes tiek uzstādītas jau apkures ierīces (krāsns, plīts, kamīna) būvniecības laikā. Ja restītes sabojātas ekspluatācijas laikā, jāsaprot, kāpēc tas noticis: metāls savu laiku nokalpojis, izmantots restītēm nepiemērots kurināmais vai otrādi.
Iespējams, jāizmanto cits restīšu veids. Ligzdai, kurā uzstāda restītes, jābūt mazliet lielākai nekā pašām restītēm. Metāls sakarstot izplešas, un tam jāparedz vieta. Savukārt ķieģeļi, no kā izbūvēta kurtuve, sakarstot izplešas citās attiecībās nekā metāls.
Spraugas starp ķieģeļiem un restītēm aizpilda ar sausām smiltīm. Reizēm tajā tiek ievietota karstumizturīga aukla. Restīšu virsmai jāatrodas zemāk par apkures ierīces durtiņām – tā tiek novērsta ogļu vai degošu pagaļu izkrišana, durtiņas atverot. Nedrīkst arī sajaukt, kura puse restītēm ir augša, kura apakša. Spraišļiem visbiežāk ir trapecveida forma. To asākajai daļai jābūt vērstai pret pelnu krātuvi,” skaidro Guntars.
