Kas jāzina, ja saulē pavadi vairāk nekā 15 minūtes 0
Pēc ziemas tā vien alkstam saules un garas sauļošanās stundas vajadzības gadījumā attaisnojam ar trūkstošo D vitamīnu. Tiesa gan D vitamīns ādā veidojas atrodoties saulē pirmajās 15 līdz 20 minūtēs līdz iedeguma periodam – viss cits ir vien mūsdienu skaistuma elements, tādēļ svarīgi to iegūt droši.
Kur meklēt informāciju par ultravioleto starojumu, kā izvairīties no fotonovecošanās un kāpēc pērnā gada saules aizsargkrēms šovasar no saules nepasargās, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
“Zeltains, vienmērīgs iedegums, daudzuprāt, ir būtisks skaistuma elements, sevišķi vasarā. Taču, ja iedziļināmies, kas tad īsti ir iedegums, – tā ir ādas dabiskā aizsargreakcija pret ultravioleto starojumu (UV), kura ietekmē izstrādājas melanīns, pigments, kas rada kāroto brūno toni. Būtībā iedegums ir ādas šūnu bojājums.
Sauļošanās saprātīgās devās ir veselīga, jo veicina dabisku D vitamīna sintēzi organismā, taču pārmērīga ultravioletā starojuma iedarbība ar laiku rada neatgriezeniskas izmaiņas.
Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi sauļojoties izvēlēties piemērotus aizsarglīdzekļus un parūpēties par atbilstošu ādas kopšanu arī pārējā laikā,” uzsver Ieva Zvagule, aicinot arī mākoņainās dienās pārliecināties par UV starojumu, ko viegli uzzināt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapā.
Fotonovecošanās
Cilvēka āda ar laiku noveco, tas ir dabiski un notiek ar pilnīgi visiem. Taču ir iespējams sevi pasargāt no priekšlaicīgām novecošanās pazīmēm, kuras var izraisīt smēķēšana un neveselīgs dzīvesveids, bet visbiežāk – spēcīga ultravioletā starojuma iedarbība. Procesu, kurā priekšlaicīgu novecošanos izraisa saules gaisma, dēvē par fotonovecošanos.
“Ar laiku āda zaudē kolagēnu un elastīnu, kas piešķir tai apjomu un elastību, tāpēc āda atslābst un kļūst sausa, parādās grumbas un sīkas krunciņas. Saules ietekmē var rasties arī nevienmērīga ādas pigmentācija un t. s. lentigo solaris – nepietiekami rūpējoties par ādu, cerētā zeltainā iedeguma vietā varat iedzīvoties ne sevišķi estētiskos saules pigmentācijas plankumos. Īpaši pakļauta ultravioletā starojuma iedarbībai ir seja, rokas un dekoltē zona, kam īpaša aizsardzība un kopšana vajadzīga visu gadu, ne tikai vasarā,” skaidro farmaceite.
Sevišķa piesardzība, uzturoties saulē, jāievēro albīniem vai rudmatainiem cilvēkiem ar pienbaltu ādu,
kuri nekad neiegūs iedegumu, toties vienmēr apdegs saulē. Cilvēkiem ar gaišiem matiem un ādu veidosies tikai viegls iedegums, taču bieži iespējami saules apdegumi, tāpēc jārūpējas par spēcīgu aizsardzību. Tie, kas saulē nekad neapdeg un kam veidojas ļoti tumšs iedegums, var izvēlēties arī zemāku aizsardzību, taču sauļojoties tik un tā visiem ieteicams izvēlēties aizsarglīdzekļus ar vismaz SPF 20.
Pērnā gada aizsarglīdzekļi vairs nepasargā
Nereti vasaras sezonas laikā neiztērējam iegādāto saules aizsargkrēmu, noglabājam kosmētikas skapītī un līdz ar pavasari atsākam lietot. “Tomēr lielākajā daļā aizsarglīdzekļu saules aizsardzības faktors (SPF) un UV aizsardzība darbojas vidēji sešus mēnešus. Tās tomēr ir ķīmiskas vielas, kas ar laiku gaist, līdz ar to jāpārliecinās, cik sen atpakaļ iepakojums atvērts. Pagājušās vasaras aizsargājošie kosmētikas līdzekļi no kaitīgā starojuma vairs nepasargās,” skaidro Ieva Zvagule.
Ko tad īsti nozīmē tik bieži uz saules kosmētikas līdzekļiem lasāmie burti SPF? Ar tiem apzīmē saules aizsardzības faktoru (Sun Protection Factor), kas norāda konkrētā līdzekļa aizsardzības līmeni pret ādas apdegumiem. SPF 6 vai 10 nozīmē zemu aizsardzību, SPF 15, 20 vai 25 ir vidējas aizsardzības līdzekļi, SPF 30 vai 50 – spēcīga aizsardzība, bet SPF 50+ – ļoti spēcīga aizsardzība. Tomēr būtu maldīgi domāt, ka SPF 30 aizsargā ādu divreiz spēcīgāk nekā SPF 15. “SPF 15 aiztur aptuveni 93% ultravioletā starojuma, SPF 30 – 97%, savukārt SPF 50 aiztur 98% starojuma. Marķējumā norādītais skaitlis norāda, cik ilgi drīkstat uzturēties saulē, lai neapdegtu.
Pieņemot, ka bez aizsarglīdzekļiem saules apdegumus var iegūt 15 minūtēs, ar SPF 15 šis laiks ir 15 reižu ilgāks – aptuveni 3,5 stundas,” saka farmaceite.
Aizsargkrēmi saules starus lielākoties izkliedē un atstaro. Jaunākās paaudzes ķīmiskie līdzekļi tos absorbē, pārvēršot siltumā, tomēr bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu labāk izvēlēties pārbaudītas vērtības. “Katrā ziņā visprātīgāk būtu iegādāties aizsargkrēmu no aptiekā nopērkamā kosmētikas klāsta, jo tā ir dermatoloģiski testēta un hipoalerģiska, turklāt farmaceits varēs konsultēt šaubu gadījumos,” norāda Ieva Zvagule un piebilst – jo gaišāka āda, jo lielāks SPF skaitlis jāizvēlas. Sākot sauļošanos, jālieto krēms ar SPF 50; iesauļotai ādai SPF skaitlis var būt 25–30. Ikdienā būtu jālieto krēmi vai fluīdi ar SPF 10 vai 15.
Kosmētika ar pievienoto vērtību
Ultravioletā starojuma intensitāte ir spēcīgāka pavasarī un vasarā, kā arī dienas vidū, kad saule ir visaugstāk debesīs. Starojuma intensitāti ietekmē arī ozona slānis atmosfērā un mākoņu daudzums, taču būtu maldīgi uzskatīt, ka mākoņainā laikā ādai nav vajadzīga aizsardzība, atgādina Ieva Zvagule. Saules aizsardzības līdzekļus būtu ieteicams iekļaut ikdienas ādas kopšanā. “Vasarai lieliski piemēroti būs mitrinoši un kopjoši produkti, kuru sastāvā ir hialuronskābe, kas intensīvi mitrina ādu, palielina tās apjomu un palīdz izlīdzināt pat dziļas grumbas. Speciālos sauļošanās fluīdus, kam ir viegla konsistence un kas nav taukaini, var izmantot arī kā grima bāzi. Savukārt ikdienas lietošanai vasarā ieteicams izmantot arī dekoratīvo kosmētiku, kuras sastāvā ir SPF aizsardzība. Šajā segmentā pieejami gan tonālie krēmi, BB krēmi, gan pūderi,” teic farmaceite.
Pirmā palīdzība, ja pārspīlēts ar saules peldēm
Ja gadījiet tomēr apdegt saulē, atvieglojuma sajūtu sniegs vēsa duša vai vanna, taču nekādā gadījumā nevajadzētu ādu rīvēt ar ledu, jo tas papildus var radīt apsaldējumu, brīdina Ieva Zvagule. Tāpat nevajadzētu izmantot līdzekļus, kas satur spirtu, lai lieki nekairinātu ādu, abrazīvus līdzekļus, kas var ādu mehāniski traumēt, kā arī eļļu, krējumu vai citus treknus produktus, kas aizsprosto poras un traucē ādai pašai regulēt temperatūru. Labāk izvēlēties B5 vitamīnu vai dekspantenolu saturošas putas, emulsijas vai krēmus. Ja saules apdegumi skāruši lielāko daļu ķermeņa, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu.
Lai izvairītos no saules apdegumiem, ieteicams:
– atturēties no sauļošanās laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00;
– noteikti lietot sauļošanās krēmu ar vismaz SPF 20;
– ja plānojat uzturēties saulē ilgāk nekā 20 minūtes vai tikai sākat sauļošanās sezonu, jāizvēlas aizsarglīdzeklis ar SPF 30, ļoti gaišai ādai – SPF 50;
– ja veiktas dermatoloģiskas vai kosmētiskas procedūras, jālieto aizsarglīdzekļi ar SPF 50;
– aizsarglīdzekļi jāuzklāj vismaz 15–20 minūtes pirms došanās saulē, lai tie paspētu iedarboties;
– sauļošanās krēms atkārtoti jāuzklāj ik pēc 2–4 stundām un noteikti pēc peldēšanās;
– āda no ultravioletā starojuma jāsargā arī mākoņainā laikā.
