Kas jāzina, ja mājas pagrabā grib turēt grāmatas? Atbild eksperts 0
Gribu būvēt jaunu māju. Kā labāk saglabāt bibliotēku, ja to plānots izvietot pagrabā, – kādai temperatūrai, gaisa mitrumam un citiem rādītājiem jābūt? Kā to vieglāk var atrisināt? KRISTĪNE BEVERĪNAS NOVADĀ
Grāmatu lielākais ienaidnieks ir mitrums.
Tieši mājas pagrabā mitruma līmenis parasti ir visaugstākais.
Ministru kabineta noteikumos Bibliotēku materiālā un tehniskā pamata normatīvi atrodama informācija par optimālajiem mikroklimata apstākļiem bibliotēku krātuvēs – telpās, kur grāmatas tiek uzglabātas ilgstoši. Tur norādīts, ka šajās telpās gaisa temperatūrai jābūt no 18 līdz 20 grādiem, savukārt gaisa mitrumam no 45 līdz 55 procentiem, kas ir salīdzinoši neliels. Vidējais gaisa mitrums Latvijā ārpus telpām ir 81 procents.
Būvējot māju, jāraugās, lai ļoti rūpīgi tiktu izveidota hidroizolācija zem visas mājas, arī pamatu ārpusē, lai mitrumam nebūtu iespējas iekļūt iekšpusē. Betons lieliski vada kapilāro mitrumu, un no tā var pasargāties, tikai uzklājot hidroizolāciju no ārpuses.
Kad ēka uzbūvēta, bibliotēkai paredzētā telpa jānodrošina ar labu ventilāciju.
Taču grāmatu glabāšanai nepieciešams salīdzinoši sauss gaiss, tāpēc vēlams izmantot ierīces, kas telpā uztur ne tikai nepieciešamo temperatūru, bet arī mitruma līmeni.
Visticamāk, būs vajadzīgs gaisa sausinātājs, kas piemērots telpas platībai, un tam jābūt iespējai noteikt zemāko gaisa mitruma robežu, par kuru vairāk ierīce gaisu nesausina, respektīvi, 45 procentiem. Arī pārāk sauss gaiss grāmatām var kaitēt. Vēlams, lai ierīcei būtu arī gaisa filtrs. Šāda ierīce telpai līdz 20 m2 platībai var maksāt 250–300 eiro. Jārēķinās arī ar elektroenerģijas patēriņu.
Augstākos ēkas stāvos ir vieglāk nodrošināt optimālo gaisa mitruma un temperatūras līmeni, tāpēc vajadzētu izsvērt bibliotēkas izvietošanas lietderību pagrabā.
KONSULTĒJIS BŪVFIRMAS KMT Projekts valdes loceklis MĀRIS STIPRAIS
