Kas jāņem vērā “Rucavas baltā sviesta” kulšanā; uzzini arī recepti 0
Mājražotājiem, kuri vēlas reģistrēties “Rucavas baltā sviesta” ražošanai, jāņem vērā daži nupat veikti specifiski grozījumi, lai šis sviests atbilstu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta statusam, portāls laukos.lv uzzināja Pārtikas un veterinārajā dienestā.
Grozījumi bija nepieciešami, jo Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta atbildīgie dienesti saistībā ar “Rucavas baltā sviesta” reģistrēšanas procedūru veica pārbaudi, pēc kuras ražotāju grupa veikusi attiecīgus grozījumus iesniegtajā dokumentācijā.Ar pieteikuma precizēto redakciju var iepazīties PVD mājaslapas sadaļā Pārtikas uzraudzība, Lauksaimniecības un pārtikas produktu norāžu reģistrācija.
Tajā norādīts, ka „Rucavas baltais sviests” ir sviests, kura gatavošanas procesā netiek atdalītas piena sūkalas. Ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu. Produkta garša – viegli skābena, gaisīga, ar svaigi kulta sviesta garšu un aromātu. Smarža – tīra, raksturīga piena taukiem bez svešas smaržas un garšas. Krāsa – no baltas līdz dzeltenai. Konsistence – mīksta, putota, bet tauku saturs 39–41%.
Šī sviesta izejvielas ir labi atdzesēts biezs krējums (tauku saturs vismaz 35–40%), rūgušpiens, sāls. Krējums tiek iegūts mājas apstākļos mašinējot lauku pienu( tauku saturs vismaz 5%), rūgušpiens tiek iegūts mājas apstākļos no izmašinētā lauku piena (tauku saturs vismaz 5%) iegūto vājpienu raudzējot istabas temperatūrā ( 18 – 24oC ).
“Rucavas baltais sviests” ES Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes reģistram tika pieteikts 2016.gada martā.Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido senās vēsturiskās tradīcijas, pagatavošanas metodes un reputācija konkrētajā apgabalā – šo sviestu mājsaimniecībās gatavo jau kopš 20.gadsimta sākuma, receptes ir nodotas no paaudzes paaudzē un arī patlaban gandrīz katrā rucaviešu mājā tiek gatavots “Rucavas baltais sviests”. Rucavā ik gadu tiek pulcināti “Rucavas baltā sviesta” darināšanas meistari, rīkotas meistarklases un semināri. “Rucavas baltais sviests” kopā ar vārītiem kartupeļiem vai lauku rupjmaizi ir ēdienkartē piedāvājumā tūristiem tradicionālās kultūras programmā.
Kā ziņots, ES Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti 720 produkti, no tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir apmēram 600 produkti, tostarp Latvijas pelēkie zirņi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – vairāk nekā 60 produkti, kuru vidū arī sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize, Jāņu siers un Carnikavas nēģi. Uz ES preču zīmi var pretendēt tikai tādi pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai.. Līdz šim preču zīme Eiropā piešķirta virknei produktu, no kuriem Latvijā zināmākie ir Itālijas svaigais siers “Mozzarella” un “Pizza Napoletana”, Spānijā ražotais īpašos apstākļos žāvētais šķiņķis “Jamon Serrano”, kā arī Beļģijas augļu alus “Kriek”. Preču zīmi EK piešķīrusi arī Lietuvas tradicionālajam ēdienam skilandim – cūkas kuņģī pildītai kapātai gaļai.
“Rucavas baltā sviesta” recepte
Lai pagatavotu 1 kg sviesta, vajadzīgs 1 kg krējuma.
Bļodā liek divas koka karotes labi atdzesēta, pāris dienas ledusskapī pastāvējuša bieza lauku krējuma (tauku procents vismaz 35–40%). Krējumu kuļ, līdz sāk parādīties pirmās sūkalas. Tad bļodu liek uz plīts vai karsta ūdens peldē, nedaudz pasilda, līdz krējums sāk kust. Sildīšanas laikā krējums nepārtraukti jāmaisa un to nedrīkst pilnībā izkausēt. Krējums sparīgi jāmaisa, līdz izveidojas mīksta, plastiska, nedaudz spīdīga un viendabīga masa. Visa maisīšana jāveic ar roku! Kad masa kļuvusi tāda, kā iepriekš aprakstīts, ir jāpievieno vēl pāris karošu krējuma. Masu atkal nedaudz silda un maisa, līdz tā ir viendabīga un spīdīga – tāda pati kā pirmajā reizē. Tā sildot un maisot turpināt pakāpeniski pievienot krējumu, līdz izlietots viss sviestam paredzētais daudzums. Beigās pievieno svaigu rūgušpienu (apmēram 2–3 zupas smeļamās karotes jeb 1,5–2 glāzes uz 1 kg krējuma) – tas piešķir sviestam interesantu, viegli skābenu garšu un uzlabo konsistenci. Rūpīgi samaisīt. Pievienot sāli pēc garšas (0,5 ēdamkarotes uz kilogramu sviesta). Sviestu var lietot uzreiz (ziest uz maizes vai ēst ar vārītiem kartupeļiem).
Žurnālā “Darba zemnieks” teiks, ka agrāk balto sviestu gatavoja nelielās devās, dažu dienu patēriņam, jo, ilgāku laiku uzglabāts, tas zaudē savu labo garšu un var sākt bojāties (Darba zemnieks, Nr. 2, 1941). Tradicionāli balto sviestu ēda tūdaļ pēc sakulšanas kopā ar vārītiem kartupeļiem vai lika uz rupjmaizes. Tirgus vajadzībām sviests tiek safasēts un ietīts folijā. Sviestu var glabāt ledusskapī pāris dienu, tomēr tad tā struktūra un kvalitātes īpašības nedaudz mainās.
