Kas jāņem vērā, pārvietojoties pa meža autoceļiem 1
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldībā ir vairāk nekā 12 tūkstoši kilometru meža ceļu ar šķembu, dolomīta vai grants segumu, pa kuriem brīvi drīkst pārvietoties ikviens – gan autobraucējs, velosipēdists, gan kājāmgājējs. Tomēr mežu autoceļu izmantošanā ir stingri noteikumi, kuri jāņem vērā katram, – tos skaidro LVM meža autoceļu eksperts Ivars Caune.
Meža autoceļi LVM apsaimniekotajā teritorijā ir brīvi pieejami visiem autovadītājiem, izņemot gadījumus, ja uz šiem ceļiem ir uzstādīti vārti. Ivars Caune skaidro, ka pa šādiem ceļiem pārvietoties kājām var, bet ar autotransportu noteiktos laikos tajos iebraukt nedrīkst. “Šie ceļi vai nu atrodas tuvu aizsargājamām teritorijām, kur atrodas terminētie liegumi, kā, piemēram, melnā stārķa mikroliegums, vai buferzona, lai netraucētu putnu ligzdošanu, vai kāda cita aizsargājamā teritorija. Pa pārējiem ceļiem, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus, var droši pārvietoties,” saka eksperts.
Braucot ar divriteņiem vai ceļojot kājām, jāņem vērā, ka meža ceļos pēc klātnes kopšanas darbiem, kas ir planēšana vai profilēšana, pārvietošanās ar velosipēdu varētu būt nedaudz apgrūtināta, jo akmentiņi uz grants ceļu klājuma mēdz būt samērā lieli, līdz pat četru līdz sešu centimetru lielumam, un tāpēc jābūt uzmanīgiem.
Ko vēsta informatīvās zīmes
Ivars Caune norāda, ka, iebraucot meža masīvā, ko apsaimnieko LVM, uz ceļiem ir izvietotas informatīvās zīmes, kuras norāda, ka autovadītājs iebraucis meža infrastruktūrā un brīdina, ka smagais autotransports drīkst pārvietoties ar 30 km/h, bet vieglajam autotransportam ieteicamais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Tas gan nenozīmē, ka pa jebkuru meža ceļu ieteicams traukties ar šādu ātrumu, jāseko līdzi arī ceļu tehniskajam stāvoklim. LVM mežu ceļi ir grantēti un sausā laikā tie put, tādēļ automašīnām, braucot citai aiz citas, jāievēro lielāka distance. Tāpat jāņem vērā, ka meža autoceļi var būt arī samērā līkumaini.
“Informatīvās zīmes vēsta, ka autovadītājs iebrauc komersanta ceļā, kurš ir brīvi pieejams jebkuram lietotājam, bet reizēm var nākties pagaidīt, ja notiek kādi saimnieciskie darbi. Piemēram, kokvedējs uzkrauj kravu vai no zaru kaudzēm tiek šķeldota enerģētiskā šķelda un attiecīgais transports stāv uz ceļa,” skaidro Ivars Caune.
Informatīvās zīmes arī brīdina, ka var būt ceļa sašaurinājumi, ceļš var būt ar bīstamām nomalēm, to var šķērsot meža dzīvnieki. Tāpat šīs zīmes informē, ka nedrīkst mest mežā atkritumus un ir iespējama video novērošana.
“Kabatiņas” nav tas pats, kas nobrauktuves
Meža autoceļi ir vienas brauktuves ceļi, kur aptuveni pēc katriem 400 metriem izbūvētas 50 metru garas izmainīšanās vietas jeb “kabatiņas”, kur vieglā automašīna vai tukšā kravas mašīna var nobraukt no ceļa brauktuves, lai palaistu garām kokvedēju vai citu transportu ar kravu. Šāds smagais transports nekad no ceļa brauktuves nenobrauc, jo tas ir bīstami, tādēļ redzot, ka priekšā ir kokvedējs ar pilnu kravu, vieglās automašīnas vadītājam jau laikus jāiebrauc “kabatiņā”. Savukārt, ja ir vēlme izstaigāties pa mežu, automašīnu iespējams novietot speciāli šim nolūkam ik pēc 300 – 400 metriem izbūvētās 10 līdz 15 metrus garās un samērā platās nobrauktuvēs, “kabatiņas” šim nolūkam nav paredzētas. Ir svarīgi saprast, ka “kabatiņas” ne vienam vien autovadītājam – centīgam ogotājam vai sēņotājam – var šķist ideāla apstāšanās vieta, taču tā rezultātā kokvedējs nevar izbraukt savu maršrutu, jo vienkārši nav iespējams izmainīties ar pretimbraucošo auto. Tādos gadījumos smagā automašīna apstājas un izmanto skaņas signālu, saucot ārā no mežā to ogotāju vai sēņotāju.
Priekšroka ir meža darbu veicējiem
Lai arī meža ceļi galvenokārt domāti mežsaimniecisko darbu nodrošināšanai, kā piemēram koksnes vešanai no mežu masīviem vai, piemēram, uguns dzēšanai vai stādu pievešanai, tomēr atsevišķos gadījumos vēsturiski izveidojies, ka tie kalpo arī kā apdzīvotu vietu savienojošie ceļi. Arī šajos gadījumos, pārvietojoties pa LVM meža autoceļiem, vienmēr jāpatur prātā, ka priekšroka ir tiem, kuri uz ceļa strādā. Meža autoceļi tiek primāri būvēti saimnieciskās darbības nepieciešamībai, nevis autovadītāju ērtībai vai divu apdzīvotu vietu savienošanai, tādēļ arī mēdz būt tā, ka meža autoceļš šķietami nekur neved. “Mēs plānojam meža autoceļus, lai varētu apsaimniekot meža masīvus un veikt mežsaimnieciskos darbus, piemēram, augsnes sagatavošanu, jaunaudžu kopšanu, mežizstrādes darbus, zemes dzīļu, kā piemēram smilts, grants un kūdras pārvadāšanu u.c, kā arī rekreācijas pakalpojumus gan medībām, gan kādu apskates vietu apskatei. Jaunie meža ceļi tiek projektēti vietās, kur tie nepieciešami tieši mežu apsaimniekošanai un apsardzībai – ugunsgrēku dzēšanai vai operatīvai ierobežošanai. Meža ceļi nodrošina meža vērtības pieaugumu, jo vietās, kur mežam šādas piekļuves nav, tā apsaimniekošana un kopšana ir krietni dārgāka un sarežģītāka.”
Nemēslo mežā un esi ļoti uzmanīgs ar uguni!
Atrodoties mežā, ikvienam jāievēro stingri uzvedības noteikumi. Pirmais no tiem – nemēslo mežā! Visu, ko esam paņēmuši līdzi, savācam un izmetam atkritumu konteineros. Jāatceras, ka šobrīd mežā sācies ugunsbīstamais periods, kad no neuzmanīgi zemē nomesta izsmēķa vai sērkociņa viegli var izcelties postoša ugunsnelaime. Tāpēc par smēķēšanu mežā vai ugunskura kurināšanu, izņemot tam īpaši paredzētās atpūtas vietās, ir jāaizmirst – šādas darbības ir aizliegtas.
