Putnu gripa un Covid-19: kas jāņem vērā mājputnu saimniekiem un ūdeļu audzētājiem 0
Bioloģiskās drošības papildu prasības mājputnu turēšanai Latvijā bija spēkā no šā gada 7. februāra. Tās bija noteiktas, lai mazinātu putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem.
Viens no profilakses pasākumiem bija ierobežojumu perioda noteikšana savvaļas putnu migrācijas laikā.
Putnu saimniekiem bija aizliegts turēt mājputnus ārā, aizliegts izmantot ārā esošās ūdenstilpes, pie kurām var piekļūt savvaļas putni, un noteikti citi ierobežojumi.
Kā vēsta Zemkopības ministrija, pirms ierobežojumu atcelšanas ministrijas pārstāvji konsultējās ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ekspertiem par savvaļas ūdensputnu migrācijas intensitāti Latvijā un par putnu gripas izplatību Eiropas reģiona valstīs šā gada pavasarī ūdensputnu migrācijas laikā.
Tā kā Eiropā ziemojošo ūdensputnu – pīles, zosis, gulbji – lielākā daļa Latvijā ir atlidojusi vai caurceļojusi un nav jaunu slimības uzliesmojumu ūdensputnu migrācijas ceļā, pieņemts lēmums atcelt noteiktos papildu biodrošības pasākumus.
Putnu gripa ES dalībvalstīs, izņemot Latviju, šā gada pavasarī bija skārusi galvenokārt vistas, zosis, pīles, pērļu vistas un tītarus.
Epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka vīrusa iespējamais izcelsmes avots ir savvaļas putni.
Šajā sezonā novērota augstāka vides temperatūra un mazs sniega segas biezums, tāpēc daudzas savvaļas putnu populācijas nebija migrējušas uz pierastajiem apvidiem dienvidu virzienā, šķērsojot Vidusjūras baseinu.
Tādējādi Dienvideiropas valstis, kurās ir vērienīga mājputnu ražošana, bija pakļautas lielākam putnu gripas riskam.
Tagad mājputni varēs dzīvot brīvāk, turpretim ar ūdelēm ir pavisam citādi.
Jau aprīļa beigās PVD saņēma informāciju no Nīderlandes par divām ūdeļu fermām, kurās dzīvniekiem konstatēts SARS-CoV-2 vīruss.
Saslimušajiem dzīvniekiem tika novērotas gremošanas un respiratorās saslimšanas, vienlaikus pieaugot dzīvnieku mirstībai. Aizdomas par saslimšanu ar Covid-19 krita uz atsevišķiem abās ūdeļu fermās strādājošajiem.
Nīderlandes atbildīgās iestādes uzskata, ka ūdeļu inficēšanās notikusi no slimajiem cilvēkiem. Lai noskaidrotu ūdeļu saslimšanas apstākļus, Nīderlandē sākta epidemioloģiskā izmeklēšana.
Tuvākajā laikā tikšot sākti arī zinātniskie pētījumi abās ūdeļu fermās, lai iegūtu vairāk informācijas par šiem saslimšanas gadījumiem.
Tikmēr Latvijas PVD norāda, ka Latvijā ir astoņas ūdeļu audzētavas.
Dienests aicina tās sekot līdzi dzīvnieku veselības stāvoklim un nekavējoties informēt veterinārārstu un PVD, ja dzīvniekiem novērotas gremošanas vai respiratorās saslimšanas, kā arī ja novērojama paaugstināta dzīvnieku mirstība.
Tāpat PVD aicina pārliecināties, ka novietnēs nodarbinātie ir veseli un bez šim vīrusam raksturīgajiem simptomiem.
Tikmēr Latvijas Veterinārārstu biedrība aicinājusi dzīvnieku īpašniekus nemaldināt veterinārārstus un atklāti informēt klīnikas par gadījumiem, ja viņi bijuši kontaktā ar Covid-19 slimnieku.
Tas ļautu izvairīties no iespējamās saslimšanas riska un pasargātu sabiedrību kopumā.
