Padoms zemniekam. Kas jāņem vērā, kaļķojot un mēslojot augsni 0
Plānveidīgai, racionālai un vidi saudzējošai augkopības un dārzkopības attīstībai ir labi jāpārzina ražošanas galvenā resursa – augsnes un zemes – specifika un īpašības, kas var ievērojami atšķirties pat vienas saimniecības laukos. Augsnes auglību un zemes produktivitāti nosaka dabiski apstākļi, ko mainīt praktiski nav iespējams, piemēram, reljefs, augsnes granulometriskais sastāvs u. c. Tiem ir jāpiemērojas, un tie ir jārespektē, izvēloties atbilstošas saimniekošanas metodes. Savukārt augsnes apstākļi un īpašības, ko saimniekošanas gaitā ir iespējams mainīt, ir periodiski jākontrolē un jāveic darbības, lai tie pēc iespējas labāk atbilstu audzējamo kultūraugu vajadzībām.
Kā notiek augsnes agroķīmiskā izpēte
Augsnes agroķīmiskās īpašības lielā mērā nosaka konkrētās augsnes auglību, bet tās mainās atkarībā no saimniekošanas metodēm un lietotajiem materiāliem. Tāpēc jau izsenis tiek uzsvērts – lai racionāli saimniekotu, ir nepieciešams periodiski kontrolēt šīs īpašības katrā saimniecības laukā, kurā ir atšķirīgi augsnes apstākļi, kas tiek dažādi apsaimniekoti un mēsloti vai arī kuros citādi var rasties agroķīmisko īpašību diferenciācija.
Agroķīmiskajā izpētē iegūtie rezultāti ir nepieciešami, lai: prastu izvērtēt augsnes piemērotību noteikta kultūrauga audzēšanai; noteiktu augsnes kaļķošanas vajadzību; laikus plānotu citus nepieciešamos augsnes ielabošanas pasākumus; plānotu agronomiski un ekonomiski racionālu un ekoloģiski drošu mēslošanas līdzekļu lietošanu.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot augšņu agroķīmisko izpēti, ņem vērā konkrēto situāciju saimniecībā (lauku nogabalu lielums un izvietojums, augšņu dažādība, reljefs, sējumu un stādījumu struktūra utt.). Klients var izvēlēties, vai pēc izpētes vēlēsies saņemt tikai datus par agroķīmisko īpašību pamatrādītājiem (organiskās vielas daudzuma, augsnes reakcijas, augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija daudzuma) analīžu rezultātus un to novērtējumu vai arī vēl papildus informāciju un novērtējumu par citiem augsnes rādītājiem, piemēram, kādu no sekundārajiem augu barības elementiem (kalcijs, magnijs, sērs) vai mikroelementiem (varš, mangāns, cinks, bors).
Augšņu agroķīmiskā izpēte ir pasākumu komplekss, sākot ar izpētes lauku darbu projektu sagatavošanu, paraugu ievākšanu un sagatavošanu analīzēm, to analizēšanu akreditētā laboratorijā un beidzot ar augšņu agroķīmiskās izpētes karšu sagatavošanu un iegūto rezultātu skaidrojumu. VAAD sniegto pakalpojumu saraksts, kā arī cenrādis ir ievietots dienesta mājaslapā www.vaad.gov.lv. Klientam ir iespējams saņemt arī konsultāciju par izvēlētā pakalpojuma lietderību konkrētai situācijai. Augsnes paraugus var ievākt arī klients pats un iesniegt laboratorijā analizēšanai. Lai analīžu rezultāti būtu objektīvi un izmantojami turpmākajā darbā, lauksaimniekam ir jābūt zināšanām par reprezentatīvu augsnes paraugu ņemšanu. Izvēloties laboratoriju, jāņem vērā, vai tā ir akreditēta augsnes analīžu jomā, jo pretējā gadījumā iegūtie rezultāti var nebūt izmantojami mēslošanas normu plānošanai. Tāpat jāņem vērā, vai laboratorija dod skaidrojumu izsniegtajiem analīžu rezultātiem.
Lielāko VAAD Agroķīmijas laboratorijā analizēto paraugu īpatsvaru veido augšņu agroķīmiskās izpētes paraugi zemnieku saimniecībām, tāpēc nedaudz sīkāk par pieteikšanos šī pakalpojuma saņemšanai. To var izdarīt, izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektronisko pakalpojumu pieteikšanās sistēmu (EPS) https://eps.zm.gov.lv/ vai iesniedzot pieteikumu VAAD Augšņu agroķīmiskās izpētes daļā, vai tuvākajā VAAD reģionālās nodaļas birojā, kā arī sūtīt elektroniski: [email protected]. Tālāk notiek līguma slēgšana un priekšapmaksa. Pēc priekšapmaksas saņemšanas VAAD speciālisti veic darbu izpildes laikasaskaņošanu ar klientu, pieskaņojoties lauku darbiem, piemēram, sējai, mēslošanai, ražas novākšanai u. c. darbiem. Darbu plānojums un izpilde notiek saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprinātu kārtību, kas publicēta VAAD mājaslapā http://www.vaad.gov.lv/sakums/normatvie-akti/augsnu-agrokimiska-izpete.aspx. Darba izpildes laiku gluži tehniski ietekmē daži prognozējami un arī neprognozējami faktori, piemēram, laika apstākļi, sējumu stāvoklis, mēslošanas darbi.
Tāpat jāņem vērā vēl viens faktors, kas gan neietekmē izpildāmo darbu kvalitāti, bet gan paraugu ņēmēju veselību – neaiciniet šos cilvēkus uz saviem laukiem, ja tie nesen apstrādāti ar pesticīdiem vai arī šī apstrāde notiks tad, kad viņi strādās uz lauka!
Pēc paraugu ievākšanas, kad precīzi zināma apsekojamā platība, noņemto paraugu skaits, veicamās analīzes, tiks sagatavots otrais rēķins. Vienlaikus tiek veikta paraugu sagatavošana (šķirošana, reģistrācija, žāvēšana, smalcināšana). Šie darbi notiek tūlīt pēc paraugu nogādāšanas laboratorijā, jo ar tiem nedrīkst kavēties. Pēc tam notiek nepieciešamo analīžu veikšana un datu apstrāde. Noslēgumā tiek sagatavota digitālā augšņu agroķīmisko rādītāju karte un noformēti atbilstošie pārskati. Klienti, kuri strādā ar precīzās lauksaimniecības metodēm, var pieteikt augsnes paraugu ņemšanu, izmantojot globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīci. Tas ļauj izsekot maršrutam, kāds izmantots paraugu ņemšanā, un to var atkal pēc kāda laika atkārtot, lai precīzāk sekotu līdzi šo īpašību izmaiņām. Pēc pieprasījuma veicam arī lauka agroķīmisko rādītāju vidējo svērto vērtību aprēķināšanu, kā arī kaļķošanas projekta izstrādi.
Augsnes kaļķošana
Notiek arī augu barības elementu režīma izmaiņas augsnē. Skābās augsnēs gan tajā esošie fosfora savienojumi, gan arī tie, ko iestrādā ar minerālmēsliem, saistās ar augsnē kustīgā formā esošo dzelzi un alumīniju. Izveidojas alumīnija un dzelzs fosfāti, kas ir nešķīstoši un augiem neizmantojami. Relatīvi vislielākais fosfora kustīgums un līdz ar to pieejams augiem ir tad, ja augsnes reakcija ir pHKCL 6,1–6,8. Fosfora kustīgums krasi samazinās, reakcijai mainoties bāziskā virzienā. Te gan jāņem vērā, ka augsnes kaļķošana visu augu barības elementu pieejamību augiem viennozīmīgi nepalielina, citiem tā pat samazinās, piemēram, augsnes reakcijai kaļķošanas procesā neitralizējoties, dzelzs, bors, cinks, varš un mangāns pāriet augiem grūtāk uzņemamos savienojumos. Tāpēc kaļķotās augsnēs nepieciešamības gadījumā ir jālieto šo elementu mēslojums.
Mēslošanas plānošana
Šis visnotaļ svarīgais un nepieciešamais pasākums balstās uz diviem stūrakmeņiem: augsnes īpašību pārzināšanu katrā saimniecības laukā un iepriekšējās saimniekošanas prakses analīzi. Pirmo nodrošina augsnes agroķīmiskās izpētes materiāli un prasme ar tiem rīkoties, savukārt otro – loģiski un rūpīgi veikta lauku vēstures uzskaite. Ieskatoties Lauku kultūraugu mēslošanas normatīvos, redzams, ka katra kultūrauga mēslošanas vajadzība jeb augu barības elementu daudzums, ko nepieciešams nodrošināt noteikta ražas līmeņa sasniegšanai, ir stingri balstīts uz konkrētām augsnes īpašībām. Šīs īpašības jau tiek ņemtas vērā, gan izlemjot, vai noteiktu kultūraugu ir vērts izvietot konkrētā augsnē, gan arī plānojot reāli sasniedzamu ražības līmeni.
Mēslošanas plānošanas nepieciešamība dažkārt tiek uztverta kā nepamatota birokrātiska procedūra, bez kuras it kā varētu arī iztikt. Tādam viedoklim nekādā ziņā nevaru piekrist, jo mēslošanas lietas nav tās, kuras varētu veikt neprofesionāli, bez loģiska pamatojuma, balstoties tikai uz izjūtām vai pa ausu galam saklausītiem padomiem.
Uzdevumi, kas tiek izvirzīti mēslošanas plānošanai, ir nodrošināt tādu augu barošanās režīmu, kas: ļauj iegūt ekonomiski izdevīgu kultūraugu ražu;< nodrošina vajadzīgo produkcijas kvalitāti; saglabā augsnes auglību; nerada vides piesārņojuma riskus. Visi šie aspekti ir vienlīdz svarīgi gan sekmīgai saimniekošanai, gan arī vides kvalitātes saglabāšanai. Mēslošanas plānu var sastādīt dažādi, un to nosaka paša zemnieka intereses un iespējas – izmantojot specializētas datorprogrammas un plānā papildus iekļaujot arī cita veida agronomiski nozīmīgu informāciju vai arī izmantojot iepriekš sastādītas veidlapas (papīra formātā vai elektroniskas) un iekļaujot tikai mēslošanas pamatinformāciju.
Veids, kā tiek sastādīts mēslošanas plāns, var būt arī citāds. Taču galvenais, lai informācija būtu loģiska, viegli pārskatāma un saprotama – gan pašam sastādītājam, gan arī citai personai, kurai ir nepieciešamība to darīt. Taču jebkurā gadījumā ir nepieciešama kvalitatīva pamatinformācija, kā arī agronomiskās zināšanas. Protams, pēc loģiska plānojuma jāseko tikpat loģiskai un konsekventai tā izpildei. Tad tiks sasniegts šī pasākuma mērķis – iegūt iespējami augstu un labas kvalitātes ražu ar relatīvi zemām izmaksām, saudzējot dabu.
Plānojot kultūraugu mēslošanu un realizējot tos ražošanā, ir jāievēro normatīvo aktu prasības. Vieni no tiem ir pagājušajā gadā pieņemtie Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi nr. 834 Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kas nosaka prasības mēslošanas līdzekļu, tostarp fermentācijas atlieku jeb digestāta izmantošanai mēslošanā, iekļaujot gan maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas, gan ierobežojumus to izkliedes laikiem, iestrādes termiņiem augsnē utt. Integrētajiem audzētājiem saistoši ir Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumi nr. 1056 Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība.
Periodiska augsnes agroķīmisko īpašību izpēte, mēslošanas plānošana, kā arī lauka vēstures uzskaite ir ikviena zemes apsaimniekotāja interesēs, jo tas rada pamatu mērķtiecīgai darbībai, kā arī dod iespēju analizēt iegūtos rezultātus un ar katru nākamo gadu tos uzlabot vai vismaz neatkārtot jau vienreiz piedzīvotas neveiksmes. Šie pasākumi ir arī ikviena Latvijas iedzīvotāja interesēs, jo vērsti uz mūsu dabas, zemes un ūdens resursu saudzīgu izmantošanu un saglabāšanu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
