Kas jāņem vērā, iegādājoties dekoratīvos augus un krūmus savam dārzam 3
Pavasaris visiem piemājas dārzu īpašniekiem ir darbīgs laiks – pēc garās ziemas jāsakopj krūmi un augļu koki, kā arī jāizvēlas, kādus augus stādīt. Lai arī dienā gaiss jau patīkami iesilst, naktī temperatūra var noslīdēt arī līdz mīnuss grādiem, tādēļ AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vēstniecības informācijas centra vadītāja Līga Urtāne iesaka ar dārza stādīšanu nesteigties, līdz augsne iesilusi līdz +10 grādiem. “Šobrīd, kad laika apstākļi ir tik nepastāvīgi, augi ir pietiekami gudri, lai saprastu, ka tā īsti pavasaris vēl nav iestājies,” saka Līga Urtāne.
Līdzīgi kā ar apģērbiem, sava mode ir arī dārza augiem. Līga Urtāne teic, ka “augu mode” bijusi vienmēr un, ja Latvijā parādās kādi jauni un mūsu klimatā neredzēti augi, tie ātri vien parādās ļoti daudzos dārzos un iekārtojas šeit uz palikšanu. Kā piemēru viņa min peonijas, rozes un arī mums visiem tik labi zināmos ceriņus. Šodien šķiet, ka ceriņi šeit bijuši vienmēr, taču tie Latvijā ienāca vien aptuveni pirms divsimt gadiem – 19.gadsimta beigās!
Augu pasaules “modes dāmas”
Kā uzzināt, kādi augi šobrīd ir modē? Līga Urtāne teic, tas ir vienkārši. “Pavērojiet, kādi augi attiecīgajā sezonā vairāk zied ļaužu dārzos, un tas arī būs tas augs, ko cilvēki visvairāk meklē!” Pēc viņas teiktā izteikts pēdējo gadu modes augs ir hortenzija, jo šie brīnišķīgie krūmi ir viegli kopjami, neslimo un ilgi zied. Arī hortenzijas ziedi priecē ar savu dažādību – šķirnēm ir izteikta zieda toņa maiņa, citi neuzkrītošāka, kā arī krūmu augstums ir dažāds – mēdz būt zemi, tā arī augsti, kas lieliski der norobežojošajiem stādījumiem. “Skaraino hortenziju izvēle ir gana plaša, un katrs cilvēks var atrast sev tīkamāko krūmu ,” saka LVM vēstniecības informācijas centra vadītāja.
Vēl ļoti iecienītas ir forsītijas jeb zeltpulkstenītes, mūžzaļie rododendri un spirejas, augi, kuri pelēkajā laikā izceļas ar savu košumu. “Dārzu īpašniekiem Japānas spirejas patīk, jo kad tās plaukst, šie augi ar spilgtajiem sarkanajiem, oranžajiem un zaļgandzeltanajiem toņiem ir ļoti skaisti. Ar saviem maigajiem rozā vai baltajiem ziediņiem tās lieliski izskatās arī ziedēšanas laikā. Spirejas ir mazprasīgi un viegli audzējami krūmi. Iecienīti ir arī spilgtie un krāsainie fizokarpi. Tā kā šie krūmi ir dažādos lielumos, cilvēki var izvēlēties vai nu mazākus un veidot no tiem tādus kā norobežojumus, vai arī lielākus, aiz kuriem viegli noslēpties no svešām acīm. Šo augu ļoti bieži izmanto krāsainu dzīvžogu veidošanai,” skaidro Līga Urtāne.
Kad ķerties pie stādīšanas?
“Aktīvas stādīšanas laiks sākas, kad gaisa temperatūra jau ir patīkama mums pašiem un arī augsne ir iesilusi apmēram līdz +10 grādiem. Līdz tam augi lēnām mostas. Šobrīd, kad ir tik neregulāri laika apstākļi, kad dienā ir +15, bet naktī var būt pat -1 grāds, augs ir pietiekami gudrs un pielāgojas temperatūras svārstībām,” stāsta Līga Urtāne.
Dažādus darbus dārzā var sākt darīt agri, bet zemes darbus iesaka darīt, kad zied forsītijas – viens no krāšņākajiem agrā pavasarī ziedošajiem krūmiem. Bet, protams, jāvēro kāda attiecīgajā vietā ir gaisa temperatūra, jo dažviet Latvijā pavasaris iestājas agrāk, bet citviet – vēlāk.
LVM vēstniecības vadītāja arī iesaka neuztraukties, ja tie augi, kuri ļoti steigušies augt, mūsu mainīgajos laikapstākļos ir apsaluši. “Mazliet pacietības un rūpes par augu, un tas atkopsies,” teic Līga Urtāne.
Labāk izvēlēties Latvijā audzētus stādus
Lai arī mūsdienās internetā viegli var pasūtīt stādus vai sēklas no jebkuras pasaules malas, ieteicamāk tomēr izvēlēties Latvijā audzētus augus, jo tie mūsu klimatam ir piemērotāki, pielāgojušies straujajām gaisa temperatūras svārstībām un ir izturīgāki. Savukārt ārpus mūsu klimatiskās zonas audzētie augi pret temperatūras maiņām un lieliem aukstumiem ir daudz jūtīgāki. “Latvijā augi jau paši par sevi ir norūdījušies. Tāpēc ir drošāk, labāk un arī zaļāk pirkt augus, kas audzēti tepat mūsu valstī,” pauž Līga Urtāne. Viņa arī norāda, ka, iegādājoties stādus tepat pašu mājās, mēs vienlaikus saudzējam arī dabu. “Ja stādi tiek transportēti šurp no citām valstīm, gaisā tomēr nonāk CO2 izmešu. Mums visiem jārūpējas, lai ekoloģiskā pēda paliktu mazāka”.
Jārēķinās arī, ka nepārdomāti pasūtot augus vai sēklas no valstīm, kas nav Eiropas zonā, ir risks ievazāt Latvijā invazīvās sugas. Piemēram var minēt tādu Tālo Austrumu reģiona augu kā krokaino rozi, kuri tautā dots skaistais mežrozītes vārds. Savulaik tā stādīta parkos, kāpās un dārzos, taču bēda tā, ka šī roze nomāc dabisko augāju, un ne tai blakus, ne arī zem tās citi augi neaug. Līga Urtāne uzsver, ir ļoti svarīgi izsvērt, vai mēs, nepārzinot citu zemju augu augšanas principus, nenodarām kaitējumu. “Piemēram, tās pašas graudzāles izskatās skaisti, bet var pārņemt visu dārzu. Varam arī nenojaust tādas īpašības par jauniem augiem. Kokaudzētavas pārzin savu sortimentu, zina, kā augs aug, var ieteikt klientam, kur to labāk stādīt, kādas ir audzēšanas un kopšanas īpatnības”.
Stipri stādi stipriem cilvēkiem
Ne mazāk būtiski ir pārliecināties, ka stādiņš ir vesels. “Ļoti uzmanīgi jāpēta, vai lapiņas ir noteiktās šķirnes krāsā, jāapskata lapu apakšpuse, lai tur nebūtu nekādu kukaiņu vai citas slimību pazīmes. Ir arī daudzas lietas, kas var būt apslēptas sakņu sistēmā un ko mēs nevaram redzēt. Lai pārbaudītu, vai augam ir laba sakņu sistēma, tam viegli jānāk laukā no podiņa. Tur nedrīkst birt nost daudz augsnes, saknēm jābūt bez puves, augam no konteinera ir jānāk ārā viegli, nepielietojot spēku, maigi izceļot. Ja tomēr augs nenāk laukā, tad varam pacelt podiņu un paraudzīties, vai apakšā no tā nāk laukā saknītes, tas liecina, ka saknītes ir saaugušas un augs noteikti ir labi apsakņojies. Latvijas kokaudzētavās uzreiz pamana, ka kaut kas nav kārtībā un veic nepieciešamās darbības. Tādēļ stādus vislabāk ir iegādāties kokaudzētavās un tos var iegadāties “Latvijas Valsts mežu vēstniecībā”, Kalsnavas, Pļaviņu, Popes, Jelgavas, Valmieras, Smiltenes un Strenču kokaudzētavās. Līga Urtāne teic, ka stiprus stādus stipriem cilvēkiem vislabāk un ērtāk ir meklēt “LVM sēklas un stādi” internetveikalā ibode.lvm.lv, jo tad būs garantija, ka augs ir mūsu klimatiskajiem apstākļiem patiesi piemērots, stiprs un vesels.
