Kas jādara, lai sirds slimības muktu no jums pa gabalu 1
Ar uzturu var panākt daudz
Kaut gan sirdsslimības ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā un kardiologiem darba netrūkst, ne visi ar tām slimo: apzinoties šo slimību riska faktorus un atbilstīgi mainot dzīvesveidu, ir iespējams dzīvot bez sirdskaitēm vai vismaz ievērojami attālināt laiku, kad kāda no tām tomēr parādās.
Portāls Veselam.lv uzsāk rakstu sēriju “Novērs sirdskaiti!” par sirds un asinsvadu veselību. Rakstus par šo tēmu var lasīt šeit.
Ģimenes ārste un radioloģe Inga Dzelve-Klepere uzskaita riska faktorus, kuri palielina iespēju sasirgt ar sirdsslimībām:
❥ paaugstināts asinsspiediens,
❥ augsts holesterīna līmenis,
❥ liekais svars,
❥ smēķēšana,
❥ mazkustīgs dzīvesveids,
❥ cukura diabēts (vai stāvoklis pirms tā),
❥ sirdsslimības jau bijušas kādam no vecākiem vai vecvecākiem,
❥ neveselīgi ēšanas paradumi,
❥ pastāvīgs stress.
“Latvijā ir iesakņojies uzskats, ka dakteri vai kāda brīnumaina tablete izārstēs visu,” cilvēku attieksmi pret veselību raksturo ārste. Tomēr, neko nemainot savā dzīvesveidā, nepievēršot uzmanību asinsspiediena svārstībām un nekontrolējot holesterīna līmeni, sirdsslimības ir ļoti reāls drauds.
Liela nozīme ir arī attieksmei pret uzturu. Inga Dzelve-Klepere novērojusi, ka pacienti, jo īpaši – gados jaunāki kļūst arvien zinošāki par veselīgas ēšanas pamatprincipiem. Viņa atgādina – arī uzturs var būt kā zāles. “Tas, ko mēs apēdam, mūsu veselību ietekmē vistiešākajā veidā, un tas skar arī mūsu bērnus.”
Uzskati par to, kas ir un kas nav veselīgs, tiek pārskatīti atbilstoši jaunākajiem zinātnes atklājumiem. Piemēram, agrāk olas vērtēja kā nevēlamu produktu augstā holesterīna īpatsvara dēļ, taču tagad medicīnas jomas pētnieki secinājuši – tās ir jāēd, pie tam dienā atļauta nevis viena vienīga ola, bet pat vairākas: labums, ko tās sniedz organismam, ir lielāks par potenciālo kaitējumu. Otrs produkts, kura noderīgums šodien tiek vērtēts atšķirīgi, ir kafija: agrāk tikām brīdināti, ka šī dzēriena lietošana var likt asinsspiedienam kāpt vai debesīs, turpretī tagad pierādīts – 4-5 kafijas tasītes dienā nav nekas ļauns, spiedienu ietekmē labvēlīgi, mazina aterosklerozes un hepatozes (aknu taukainības) risku.
Lieli sirds draugi pārtikas produktu vidū ir dārzeņi un augļi, un vasara ir īstais laiks, kad tos sākt ēst vairāk, ja šāda paraduma vēl nav. “Tos ēdam par maz, it īpaši svaigo frakciju – termiski neapstrādātus dārzeņus,” vērtē ģimenes ārste. “Nevajag iedomāties, ka, izdzerot kādu glāzi augļu sulas, būsim uzņēmuši vajadzīgo devu. Tiesa, sulā ir vitamīni un cukuri, taču nav šķiedrvielu, kas nepieciešamas labai gremošanas trakta darbībai.”
