Kas iedzīvotājiem būtu jādara, izdzirdot trauksmes sirēnu? Skaidro VUGD pārstāvis 42
Kas iedzīvotājiem būtu jādara, izdzirdot trauksmes sirēnu? Skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.
Viņš stāsta, ka pirmais, kas iedzīvotājiem būtu jādara, izdzirdot trauksmes signālu, jāieslēdz radio vai televīzija.
“Ja katastrofa vai kaut kāds apdraudējums būtu patiess, tad tiktu pārraidīta informācija, kā rīkoties,” viņš skaidro.
Protams, var arī zvanīt uz kādu no dienesta tālruņiem, papildus noskaidrot kaut ko, bet VUGD pārstāvis tomēr aicinātu šādos gadījumos nenoslogot ārkārtas telefona numurus, bet ieslēgt plašsaziņas līdzekļus, kur informētu, kā rīkoties, kas ir noticis utt.
Viņš atgādina, ka VUGD par visām mācībām vai pārbaudēm vienmēr informē iepriekš.
Jau vēstīts, ka trauksmes sirēnu pārbaudes laikā testējot arī lietotnes “112 Latvija” funkcionalitāti, VUGD tās darbībā konstatējis trūkumus.
Kā informēja VUGD, šodien pirmo reizi trauksmes sirēnu ieslēgšanas brīdī lietotnes “112 Latvija” lietotājiem tika nosūtīts paziņojums, lai reālos apstākļos testētu lietotnes darbību. Līdz šim paziņojumi bija sūtīti tikai par bīstamiem laikapstākļiem.
Dienests ar lietotnes “112 Latvija” uzrādītajiem darbības rezultātiem nav apmierināts, jo tās izstrādātājs nav spējis nodrošināt, ka visi lietotnes lietotāji vienlaicīgi un nekavējoši saņemtu paziņojumu par trauksmes sirēnu pārbaudi.
Par šodienas pārbaudē identificētajām lietotnes darbības problēmām informācija nodota izstrādātājam, prasot tās novērst pēc iespējas īsākā laikā.
Pirmdien pārbaudē bez traucējumiem un bojājumiem nostrādājušas 119 no 155 pārbaudītajām trauksmes sirēnām. Vēl deviņām sirēnām netika veikta pārbaude, jo tās tiek atjaunotas, pārvietotas vai remontētas. Kopumā Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas.
Par visiem pārbaudes laikā konstatētajiem traucējumiem VUGD informēja Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kas tehniski nodrošina trauksmes sirēnu apkopi un uzturēšanu.
Valstī šobrīd ir izvietotas 164 trauksmes sirēnas, līdz ar to tās nav dzirdamas visā valsts teritorijā. Attīstot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, tika izvērtēti dažādi varianti, tajā skaitā, kartējot tika aprēķināts, ka trauksmes sirēnu dzirdamības nodrošināšanai lielākajā valsts teritorijā būtu nepieciešams izvietot vismaz divreiz vairāk trauksmes sirēnu, tādējādi palielinot pārklājumu valstpilsētās un novadu centros, kā arī blīvāk apdzīvotajos ciematos, īpaši Pierīgas novados.
Apzinot dažādu agrīnās brīdināšanas veidu priekšrocības un izmaksas, tika pieņemts lēmums finansējumu ieguldīt šūnu apraides ieviešanā, nevis papildus trauksmes sirēnu uzstādīšanā.
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas atrodas Latvijas teritorijā, mobilo sakaru operatori šodien nosūtīja SMS ar informāciju, ka notiek plānota trauksmes sirēnu pārbaude.
Lai pilnveidotu un attīstītu esošo valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas būtu piemērota dažāda veida apdraudējuma situācijās, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs turpina iepirkuma procedūru, lai Latvijā ieviestu šūnu apraides risinājums, ar kura palīdzību apdraudējuma situācijās iedzīvotāji varētu saņemt agrīno brīdināšanu uz saviem mobilajiem telefoniem.
VUGD reizi pusgadā veic trauksmes sirēnu pārbaudi, kas nepieciešama, lai pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību.
