Kas īsti ir Pāvels Durovs un kas ir viņa vietne “Telegram”, par ko satraucas Eiropā? 38
Ziņojumapmaiņas lietotnes “Telegram” dibinātājs un izpilddirektors Pāvels Durovs ir pakļauts oficiālai izmeklēšanai Francijā saistībā ar izmeklēšanu par organizēto noziedzību ziņojumapmaiņas lietotnē. Prokuratūra Parīzē skaidro, ka 39 gadus vecajam miljardierim nav piemērots apcietinājums, bet gan viņam ir noteikta tiesas uzraudzība, un viņam ir jāiemaksā 5 miljonu eiro drošības nauda.
Kā ziņo BBC, Durovam, kurš arī ir Francijas pilsonis, divas reizes nedēļā ir jāierodas Francijā policijas iecirknī, un viņam nav atļauts atstāt Francijas teritoriju. Prokuratūras darbības Francijā ir jaunākais posms šajā nepārtrauktajā stāstā, kas tehnoloģiju pasaulē izraisījis ievērojamu satricinājumu.
Tas ir bezprecedenta gadījums, kad sociālo mediju vai ziņojumapmaiņas platformas īpašnieks tiek arestēts šīs platformas izmantošanas veida dēļ, un tas ir veicinājis debates par vārda brīvību, atbildību un sociālo mediju un ziņojumapmaiņas uzņēmumu vadītāju lomu.
Durova kunga advokāts Deivids Olivjers Kaminskis sacīja, ka “Telegram” visos aspektos atbilst Eiropas digitālajiem noteikumiem un tika moderēts atbilstoši tādiem pašiem standartiem kā citi sociālie tīkli. Viņš BBC sacīja, ka ir “absurdi” domāt, ka viņa klients varētu būt iesaistīts “noziedzīgās darbībās, kas viņu neskar ne tieši, ne netieši”.
Kas ir Pāvels Durovs un “Telegram”?
Durovs ir multimiljardieris, kurš ir cēlies no Krievijas. Viņš nodibināja populāro Krievijas sociālo mediju uzņēmumu “VKontakte”. 2014. gadā Durovs pameta Krieviju pēc tam, kad atteicās izpildīt valdības prasības platformā slēgt opozīcijas kopienas, tā vēsta porrāls.
Gadu iepriekš viņš bija nodibinājis “Telegram” un vadīja uzņēmumu no Dubaijas Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kur viņš tad dzīvoja. Viņam ir AAE un Francijas pilsonība, bet Krievija ir paziņojusi, ka joprojām uzskata viņu savu par pilsoni.
Aprīlī intervijā ar konservatīvo ASV plašsaziņas līdzekļu personību Takeru Karlsonu Durovs sacīja, ka atteiks dažus varas iestāžu lūgumus noņemt saturu no viņa platformas. Viņš sacīja: “Tas, kur mēs uzskatām, ka tas būs robežlīnijas šķērsošana – tas neatbilstu mūsu vārda brīvības vērtībām un cilvēku privātās sarakstes aizsardzībai – mēs ignorēsim.”
Kā raksta BBC, Parīzes prokurori norāda, ka pret Durovu uzsākta oficiāla izmeklēšana saistībā ar iespējamiem nodarījumiem, tostarp:
– Līdzdalība tiešsaistes platformas administrēšanā, lai nodrošinātu organizētas bandas nelikumīgus darījumus;
– Atteikšanās sazināties ar iestādēm;
– Līdzdalība organizētā noziedzīgā bērnu seksuālo attēlu izplatīšanā;
Francijā formālas izmeklēšanas uzsākšana nenozīmē vainu vai arī tas ne vienmēr beidzas ar tiesas procesu, taču tas norāda, ka tiesneši uzskata, ka lietas ir pietiekami daudz, lai turpinātu izmeklēšanu.
Īlons Masks, X īpašnieks, vairākas dienas aizstāvēja Durovu, sakot, ka mērenība ir “propagandas vārds” cenzūrai, un aicināja Durova kungu atbrīvot. Kriss Pavlovskis, pretrunīgi vērtētās video koplietošanas lietotnes Rumble dibinātājs, sacīja, ka pēc Durova kunga aizturēšanas ir aizbēdzis no Eiropas.
Šīs nedēļas sākumā amerikāņu trauksmes cēlējs Edvards Snoudens, kurš tagad dzīvo Krievijā pēc tam, kad atklāja ASV izlūkdienestu veikto plašo interneta un tālruņa novērošanu, X sacīja, ka Durova kunga arests ir “uzbrukums cilvēka pamattiesībām runāt un biedroties”. Viņš piebilda: “Esmu pārsteigts un dziļi apbēdināts, ka [Francijas prezidents Emanuels] Makrons ir nolaidies līdz ķīlnieku sagrābšanas līmenim, lai iegūtu piekļuvi privātiem sakariem. Tas pazemina ne tikai Franciju, bet arī pasauli.”
Pēc tam, kad tika atklātas dažas aizturēšanas detaļas, Vjačeslavs Volodins – ievērojamais Krievijas politiķis un Vladimira Putina sabiedrotais – apsūdzēja ASV par Durova aizturēšanu. “Telegram” ir viena no retajām un tajā pašā laikā lielākajām interneta platformām, pār kuru ASV nav nekādas ietekmes, viņš teica ierakstā platformā.
Prezidents Makrons sociālajos medijos publicēja, ka pēc Durova aresta ir redzējis “nepatiesu informāciju” par Franciju, un piebilda: “Tas nekādā gadījumā nav politisks lēmums. Tas ir tiesnešu ziņā.”
