Kā pēta sēnes 2
19. gadsimta sākumā sēņu pētnieks Friss rakstīja: “Ja vēlas aprakstīt uz planētas esošās sēnes, var sajukt prātā.” Mūsdienās sēņu klasifikācija jau ir ļoti sarežģīta padarīšana, kas prasa ārkārtīgi augstu profesionālismu. Katrā ziņā, lai noteiktu, kas ir konkrētā sēne, bieži vien nepieciešama tās audu rūpīga izpēte mikroskopā.
Sēnes joprojām ir ļoti liela mīkla. Patlaban zināmas vismaz trīs galvenās evolūcijas teorijas par sēnēm. Viena pauž par sēņu izcelšanos no ūdensaugiem un to iznākšanu uz sauszemes no ūdens. Cita runā par sēņu izcelšanos tiešā ceļā no baktērijām. Vēl viena teorija, ko patlaban uzskata par galveno, vēsta, ka sēnes cēlušās no tā dēvētajām parastajām grīstītēm jeb viciņām. Un atbilstoši šai pēdējai teorijai augi un dzīvnieki viens no otra atdalījušies vienas šūnas līmenī, pēc tam katras valstības evolūcija aizgāja pati savu ceļu.
Būtībā pilnībā viss, kas saistīts ar sēnēm, kas mums it kā ir ļoti labi zināmas… hm… radības, ir liela mīkla. Zinātne par sēnēm mikoloģija salīdzinājumā ar botāniku un zooloģiju ir jauna zinātnes nozare, jo būtībā puslīdz aktīva sēņu pētniecība iesākās tikai kopš 18. gadsimta beigām. Vēl joprojām uz zemeslodes ir daudz vietu, kur sēnes vispār nav pētītas, un vēl joprojām katru gadu pētnieki atklāj kādu jaunu sugu, kamēr botānikā un zooloģijā jaunas sugas atklāšana ir liels notikums.
