Sēnes spējot arī pārvietoties 2
Ļoti interesantas ir tā dēvētās gļotsēnes jeb miksomicētes. Ārēji tās ir ļoti līdzīgas dzīvniekiem, īpaši amēbām, turklāt tām piemīt spēja pārvietoties – līdz 10 centimetriem dienā. Gļotainā masa ložņā pa stumbru, izstiepj uz priekšu “kājas”, patiešām – gluži kā amēba, un tad jau pati visa pārveļas uz šīm kājām. Kustība kā tāda saistīta ar siltuma izraisīto izplešanos–saraušanos noteiktās sēnes vairošanās fāzēs. Miksomicētu ķermenis ir kā viena šūna ar neskaitāmiem kodoliem, un sporu veidošanas procesam tām nepieciešams sastapt sev līdzīgos. Jāpiebilst, ka 1970. gadā Britānijā publicētajā enciklopēdijā šīs sēnes klasificētas kā vienkāršo dzīvnieku valsts produkts.
Zināmi gadījumi, kad pilsētu parkos sēnes uzlauž asfaltu un pat paceļ betona plāksnes. Šeit sēnēm talkā nāk ūdens. Kamēr sēne nav sākusi augt, tā ir tikai neliels sauss kamoliņš, kas slēpjas zemē līdz lietum, bet jau ar pirmajām nokritušajām lāsēm sāk sevī uzņemt ūdeni. Mazā sēnīte ļoti strauji uzblīst un sāk visapkārt no sevis atstumt zemi, ar cepurīti caursitot tās virskārtu. Tas ir apbrīnojami ātrs process: vienu divu diennakšu laikā sausais kamoliņš sevī uzsūc par savu sākotnējo masu 10–12 reižu vairāk ūdens. Aptuvenais šādas sēnes spiediens uz visu apkārt esošo sasniedz septiņas atmosfēras, kas atbilst deviņu tonnu smaga pašizgāzēja gaisa spiedienam riepās.
