Kas īsti ir bīstamā leģionāru slimība un kā no tās sevi pasargāt 0
Lai gan saslimstība ar leģionāru slimību Latvijā kopumā nav ļoti augsta, tomēr esošie gadījumi raisa satraukumu sabiedrībā, īpaši tādēļ, ka šogad no šīs slimības jau miruši 3 cilvēki. Pagājušajā gadā miruši 2 cilvēki, bet slimība apstiprināta 24 gadījumos. Kas jāzina katram, lai izvairītos no slimības izraisītājām ar skanīgo nosaukumu – legionellām, konsultē VC 4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga un RAKUS “Gaiļezers” Pneimonoloģijas nodaļas ārste – pneimonoloģe Madara Tirzīte.
Kā inficējas ar legionellām?
Inficēšanās pārsvarā notiek no cilvēka veidotiem ūdens rezervuāriem, kuros ir izteikti labvēlīga vide, lai legionellas varētu veiksmīgi vairoties, tostarp viens no galvenajiem faktoriem – ūdens siltums 25 – 42ºC. Atsevišķos gadījumos legionellas konstatētas arī kompostos un augu dēstu zemē.
Cilvēku inficēšanās ceļi ar legionellām ir dažādi. Vislabāk zināmais – inficētā ūdens “aerosola” ieelpošana. Šādu aerosola “migliņu” iegūt var visai vienkārši – no augu lapu mitrināmā ūdens, augstspiediena ūdens mazgāšanas ierīcēm, dekoratīvām strūklakām, karstām vannām (burbuļvannām jeb džakuzi), istabas gaisa mitrinātājiem – gan no ūdens tvertnēm, kas novietotas pie radiatoriem, gan arī no elektriskajiem gaisa mitrinātājiem. Saslimšanas gadījumi ar legionellu pneimoniju bijuši arī no inficētām gaisa mitrināšanas un kondicionēšanas sistēmām viesnīcās, biroju ēkās, kruīza kuģos. Saslimt var arī pēc inficēta ūdens nonākšanas elpceļos, piemēram, jaundzimušajiem ūdens dzemdību laikā. Legionellas var savairoties arī lietusūdenī, kas tiek vākts dažādos traukos vai mucās, kur tas tiek turēts vēlākai izmantošanai, piemēram, dārza laistīšanai. Šo ūdeni glabājot saulainā vietā, viegli sasniegt temperatūru, kas labvēlīga legionellu augšanai.
Kas ir legionellu infekcija?
No daudzajām legionellu sugām cilvēkiem infekciju parasti izraisa Legionella pneumophila, un inficēšanās rezultātā visbiežāk attīstās pneimonija – plaušu iekaisums jeb “plaušu karsonis”. To, vai cilvēks saslims vai nesaslims ar pneimoniju, nosaka vairāki iemesli, piemēram, vai cilvēkam jau ir kāda akūta vai hroniska slimība, vai cilvēks ir smēķētājs vai pakļauts pasīvai smēķēšanai, kāda ir cilvēka imunitāte, cik intensīvi inficēts bija ūdens, cik izteikta bija cilvēka saskare ar to u.c.. Jāatzīmē, ka no saslimuša cilvēka citi cilvēki inficēties nevar.
Legionellu pneimonijas simptomi ir klepus ar krēpām, krēpu daudzums var būt mainīgs un tām var būt neliels asiņu piejaukums, paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 38,8-40ºC, drebuļi, elpas trūkums, sāpes krūtīs, bieži ir caureja, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā. Pacients var kļūt stipri apātisks, attīstīties galvas sāpes, nereti arī muskuļu vai locītavu sāpes. Retos gadījumos slimība skar arī citus orgānus, radot arī, piemēram, deguna blakusdobumu, aizkuņģa dziedzera, nieru vai sirds bojājumu.
To, vai pacienta slimību izraisa legionellas, var noteikt, veicot specifiskas urīna un asins analīzes. Ārstēšana ir ar antibiotikām.
Kā attīrīt kontaminēto jeb piesārņoto ūdeni?
Vispieejamākā metode – ūdeni karsēt un notecināt. Ūdens temperatūrai jābūt vismaz 70ºC, ūdens apgādes sistēmās un tīklos ūdens jātecina vismaz 30 minūtes. Citas metodes saistās ar specifisku attīrošu sistēmu uzstādīšanu ūdens apgādes tīklos.
Kā izvairīties no legionellu vairošanās?
Jāizvairās veidot iepriekš aprakstītos ūdens “rezervuārus”, kuros var vairoties legionellas. Ūdens sistēmās ūdens regulāri jālieto (jānotecina). Jāievēro ieteikumi par ūdens temperatūru.
