Kas ir Vācijā valdošās Kristīgo demokrātu savienības jaunais līderis? 0
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijā valdošā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) sestdien par jauno partijas līderi izraudzījās 59 gadus veco Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministru Armīnu Lašetu, kurš spēris platu soli, lai pēc septembrī paredzētajām Bundestāga vēlēšanām kanclera amatā nomainītu pašreizējo valdības vadītāju Angelu Merkeli.
Lašets: “CDU jābūt centra partijai”
CDU rīkotajā tiešsaistes videokonferencē partijas priekšsēdētāja amatu centās iegūt arī Bundestāga Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Norberts Retgens un bijušais Bundestāga konservatīvo bloka frakcijas vadītājs Frīdrihs Mercs. Vēlēšanu pirmajā kārtā neviens kandidāts balsu vairākumu nesaņēma. Par Mercu balsoja 385 delegāti, par Lašetu – 380, bet par Retgenu – 224. Otrajā kārtā Lašets saņēma 521 balsi, bet Mercs – 466.
No visiem trim kandidātiem Lašets visaktīvāk ir iestājies par kancleres Merkeles līdzšinējā kursa saglabāšanu un uzskata, ka “CDU jābūt centra partijai”, atzīmē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle”. Lašets ilgus gadus ir bijis uzticams Merkeles sabiedrotais.
Kad 2015. gadā Vācija piedzīvoja migrācijas krīzi un Merkele konservatīvo nometnē par savu liberālo bēgļu politiku tika asi kritizēta, Lašets turpināja atbalstīt kancleri. Šobrīd gan abi politiķi iestājas par stingrāku politiku patvēruma jautājumā. Atšķirībā no Merca un Retgena, Lašetam nekad nav bijuši publiski strīdi ar Merkeli. Iepriekš viņš ir bijis Vācijas Bundestāga un Eiropas Parlamenta deputāts.
Spējis uzvarēt Ziemeļreinā-Vestfālenē, kuru tradicionāli ir vadījuši sociāldemokrāti. “Federālās zemes premjers, kurš sekmīgi pārvalda 18 miljonus cilvēku, var būt Vācijas kanclers,” uzsvēris Lašets. Viņš norāda, ka iestājas par “nosvērtu pieeju un izvairīšanos no galējībām”. Ārpolitikā viņš ir par ciešu sadarbību Eiropas Savienībā un arī ar ASV. Kritiķi viņam pārmet pārlieku iecietīgu nostāju pret Krieviju un Ķīnu, kur viņš ir centies aizstāvēt Vācijas eksportētāju intereses.
Kas iekāps Merkeles kurpēs?
Merkele 2018. gada beigās paziņoja, ka piekto reizi kanclera amatu necentīsies iegūt, un viņas vietā par CDU līderi tika ievēlēta pašreizējā aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere. Viņa pērnā gada februārī paziņoja par aiziešanu no amata pēc tam, kad nespēja nostiprināt savu autoritāti partijā. CDU līderi sākotnēji bija paredzēts izraudzīt pagājušā gada pavasarī, tomēr pandēmijas dēļ konferenci nācās atlikt.
CDU līderis parasti ir bijis arī partijas kandidāts uz kanclera amatu, tomēr jaunais amats negarantē, ka Lašets automātiski kļūs par konservatīvo bloka kandidātu. CDU kopā ar saviem sabiedrotajiem – Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU) – pavasarī lems par kopīgu kanclera amata kandidātu uz parlamenta vēlēšanām. Par nopietnu Lašeta konkurentu tiek uzskatīts CSU līderis un Bavārijas premjers Markuss Zēders.
Vācijas sabiedriskā televīzija ZDF vēstīja, ka Zēderu kanclera amatā grib redzēt 54% vāciešu, bet Lašetu – 28%. Līdz šim Zēders ir atteicies no ieceres kandidēt, sakot, ka viņa vieta ir Bavārijā, vēsta ziņu aģentūra DPA. Lašeta izredzes ietekmēs tuvāko pāris mēnešu notikumi – situācija pandēmijas apkarošanā un CDU sniegums martā paredzētajās landtāgu vēlēšanās Reinzemē-Pfalcā un Bādenē-Virtembergā.
Merkeles “elastīgais centrisms”
Lašeta izraudzīšanās signalizē, ka CDU turpinās Merkeles centrisko kursu arī pēc viņas aiziešanas no kanclera amata, atzīmē izdevums “Politico”. “Mēs uzvarēsim tikai tad, ja paliksim spēcīgi sabiedrības centrā,” Lašets uzsvēra partijas konferencē.
Viņa konkurents vēlēšanu otrajā kārtā Mercs iestājās par konservatīvāku pieeju, uzskatot, ka Merkeles laikā CDU ir pārlieku aizrāvusies ar centrisku politiku un zaudējusi savu identitāti. Biznesa intereses pārstāvošais Mercs partijas līdera amatu centās iegūt arī 2018. gada beigās, taču toreiz CDU delegāti izraudzījās Krampu-Karenbaueri, kura tika uzskatīta par Merkeles politikas turpinātāju.
Arī šoreiz CDU noraidījusi piedāvājumu pagriezties pa labi. Sabiedriskās domas pētījumu firmas “Forsa” vadītājs Manfrēds Gilners uzskata, ka CDU “paveicās”, ka Mercs nespēja iegūt līdera amatu. “Lašeta ievēlēšana palielina izredzes, ka pēc šāgada vēlēšanām tā paliks spēcīgākā partija valstī, un to neapdzīs zaļie.” Tie šobrīd aptaujās atrodas otrajā vietā aiz konservatīvajiem.
Savas valdīšanas gados Merkele virzīja kristīgos demokrātus tuvāk centram, neskatoties uz partijas konservatīvā spārna iebildumiem. Viņas laikā tika izbeigts obligātais militārais dienests, nolemts pilnībā slēgt Vācijas atomelektrostacijas, atļautas viendzimuma laulības, ieviesta vienota minimālā alga, palielināti bērnu pabalsti, bet migrācijas krīzes laikā uzņemts vairāk nekā miljons bēgļu, atzīmē laikraksts “The Financial Times”.
“CDU vienkārši pārņēma sociāldemokrātu un zaļo politiku,” partijas panākumus skaidro Maincas universitātes profesors Andreass Rēders. “Merkele savā partijā kaitināja daudzus cilvēkus, tomēr viņa bija iemesls, kāpēc tā turpināja uzvarēt vienās vēlēšanās pēc otrām,” norāda politisko kampaņu vadītājs Franks Štauss. Merkeles nopelnus CDU konferencē atzina arī Lašets. “Daudzus cilvēkus vispirms piesaista Angela Merkele un tikai tad CDU,” paziņoja jaunievēlētais partijas līderis, norādot, ka uzticību, ko Merkele bauda Vācijā un ārzemēs, nevar pārlikt no viena līdera uz otru, tā ir jānopelna.
