Kas ir Titānika “toksiskais” pievilcības spēks? Zinātnieki skaidro modernā cilvēka vēlmi pēc nāves bailēm 20
Pasaules nemitīgā aizraušanās ar Titānika katastrofu aizvadītajā izraisīja jaunu traģēdiju. Pieci cilvēki gāja bojā mini-zemūdenes “Titan” katastrofā, kad tā devās uz leģendārā kuģa pēdējo atdusas vietu okeāna 3800 metru dziļumā.
Titāniks ir tikai viens no daudzajiem vrakiem, kas atrodas dziļajos un naidīgajos Atlantijas okeāna ūdeņos. Tomēr Titāniks ir tas, kas atkal un atkal piesaista parasto cilvēku uzmanību un interesi, raksta portāls cnn.com.
Vēsturiskā traģēdija ir iedvesmojusi romānus, filmas un arī – plaukstošu tūrisma nozari muzeju un izstāžu veidā, kas katru gadu piesaista simtiem tūkstošu apmeklētāju daudzās pasaules pilsētās. Un, protams, arī tos, kam naudas daudz un kas paši savām acīm vēlas apskatītu pašu Titānika vraka vietu. Izdevumi un ārkārtējais risks, acīmredzot, ir tā vērti, lai dažus mirkļus pavadītu, lūkojoties cauri melnajiem ūdeņiem uz nogrimušo kuģi.
Tātad, kāpēc Titānikam ir tik spēcīga pievilcība? Piecu ar zemūdeni pazudušo cilvēku sirdi plosošā un arī nožēlojamā situācija neapšaubāmi bija aizraujoša ziņa visai planētai.
Liela daļa Titānika magnētisma rodas no sākotnējās traģēdijas aizkustinājuma un glamūra, saka Brents Makkenzijs, Kanādas Gelfas universitātes profesors un topošās grāmatas “Dark Tourism: Is the Medium Still the Message” autors. “Šķiet, ka fakts, ka tika zaudētas tik daudzas dzīvības un ka kuģis bija “nenogremdējams”, un slavenie cilvēki uz klāja, nodrošina pastāvīgu interesi,” saka Makkenzijs.
“Arī fakts, ka tas notika vairāk nekā pirms gadsimta, nozīmē, ka vairs nevar izveidot jaunus stāstus no pirmavotiem, un nākamajām paaudzēm kļūst grūtāk saprast, vai pat atcerēties par šausminošo traģēdiju.”
Titānika tūrisms ir viena no vispazīstamākajām ekstrēmā tūrisma nozarēm, kas tiek dēvēta par “tumšo tūrismu”.
“Pareizi vai nepareizi, bet arvien vairāk tūristu piesaista vietas un atrakcijas, kas saistītas ar nāvi, traģēdiju un ciešanām,” saka Makkenzijs.
“Ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir palielināta izvēle un iespējas apmeklēt šīs vietnes, jo ir lielākas ceļošanas iespējas. Ietekme ir bijusi arī lielākam mediju skaitam, kas koncentrējas uz šo “tumšo tūrismu”,” viņš saka.
Karš Ukrainā varētu atjaunot interesi par Černobiļu vai “diemžēl jaunām nāves un traģēdiju vietām”, spekulē Makkenzijs.
Belfāstas lielākie tūristu apskates objekti ir nesen uzceltais Titānika muzejs un ekskursijas pa “Troņu spēļu” filmēšanas vietām, kas atrodas neliela brauciena attālumā no pilsētas centra. Belfāstas Titānika muzejs atrodas bijušās Harland & Woolff kuģu būvētavas vietā, kur tika projektēts, būvēts un palaists Titāniks.
Lielākajai daļai parasto cilvēku, kas interesējas par Titānika vēstures izpēti, ir standarta tūrisma iespējas: Titānika muzeji Belfāstā, kur tika uzbūvēts kuģis; Liverpūlē, kur tas tika reģistrēta; Sauthemptonā, kur pasažieri devās ceļā uz Amriku; un Kobā, pēdējā piestātnes ostā. Halifaksā, Jaunskotijā, ir Titānika upuru kapsētas, tās labprāt apmeklē tūristi.
Makkenzijs norāda uz ar Titāniku saistītām apskates vietām vietās, kurām nav skaidras saistības ar traģēdiju, piemēram, Floridā un Tenesī, kā arī kruīzu brīvdienām, kas it kā brauc pa Titānika sākotnējo maršrutu.
Izskan ziņas par Austrālijas uzņēmēja Klaiva Palmera ilgi aizkavēto projektu, ka tiks izveidota pilna izmēra Titānika kopija, par kuru ik pa laikam tiek saņemtas jaunas ziņas.
Un tad ir ekspedīcijas. Ņūfaundlendā piedāvāts OceanGate Expeditions astoņu dienu ceļojums par 250 000 dolāriem, ieskaitot 12 500 pēdu nolaišanos okeāna dzelmē līdz pašam Titānika vrakam.
>OceanGate ekskursijas uz Titāniku sāka 2021. gadā. Saskaņā ar tiesas dokumentiem pagājušajā gadā kopā ar šo uzņēmumu vraku apmeklēja vismaz 28 cilvēki, neskatoties uz juridiskajām niansēm par nederīgām atļaujām kuģošanai un šaubām par OceanGate zemūdenes neparasto dizainu.
Fakts, ka cilvēkiem ir tik liela apetīte, ka cilvēki ir bijuši gatavi riskēt ar bīstamu dziļumu, lai skatītu atlūzas, ir palīdzējis radīt neveselīgu pieprasījumu pēc ekskursijām uz Titāniku.
“Šī Titānika pasaule ir toksiska,” saka Bārtons, kurš ir veicis 22 ekspedīcijas uz Titānika kuģa avārijas vietu un ir bijušais ASV uzņēmuma RMS Titanic, Inc. operāciju viceprezidents, kuram vienīgajam ir oficiālas tiesības doties uz Titānika avārijas vietu. (Pols Anrī Nardžeols – Francijas jūras kara flotes veterāns, kurš gāja bojā uz zemūdenes”Titan” klāja – bija operācijas zemūdens izpētes direktors.)
Bārtons saka, ka ir “privilēģija” apmeklēt vraku, un ar nepatiku norāda uz gadījumu, kad 2001. gadā kāds pāris strīdīgi apprecējās zemūdens kuģī, kas peldēja uz Titānika priekšgala.
“Atzīsim, ja kāds uzbūvētu funikulieri uz Everesta virsotni,” cilvēki dotos pa to augšā, saka Bārtons. “Ja ir veids, ir iespēja aiziet, tad kāds ies, jo viņš to var atļauties.”
Bet tagad, pēc šīs traģēdijas izmeklēšanas, “cilvēkiem tas būs jāpārdomā. Riska faktori, to likumdošanas un normatīvie aspekti. Es domāju, ka tas varētu pat aptvert tūristu braucienus uz Mēnesi, kosmosu un visas citas lietas.”
“Titan” zemūdens kuģa zaudēšana “ir spēles maiņa,” saka Bārtons. “Tas būtiski piespiedīs pārskatīt divas lietas. Viens no tiem ir operācijas dziļumos, atbilstība un sarežģītība, kā arī pienākums pārliecināties, ka mēs esam ne tikai droši, bet arī juridiski un reglamentējoši.”
Apetīte pēc Titānika ekskursijām ir arī palīdzējusi veicināt plaukstošu un pretrunīgu nozari saistībā ar dažādu priekšmetu iegūšanu no kuģa.
Strādājot ar RMS Titanic, Inc., Bārtons bija iesaistīts artefaktu atgūšanā, un, viņaprāt, pašlaik ir gandrīz 10 000 artefaktu. Pēc šīs nedēļas traģēdijas ir jautājums par to, vai nākotnē tiks veiktas vēl šādas operācijas. Bārtons saka, ka tas bija “viens no uzņēmuma mandātiem”, kad viņš tur strādāja, lai rūpētos par aizbildnību un ar cieņu izturētos pret artefaktiem.
Vairāk nekā puse artefaktu — aptuveni 5500 — pieder uzņēmumam RMS Titanic, Inc, un tie tiek izstādīti visur no Lasvegasas līdz Parīzei. Viņi pat strīdīgi ir iekļuvuši NFT digitālajā pasaulē.
“Titāniks ir ļoti traģisks un ļoti emocionāls temats,” saka Bārtons, norādot uz dažādo nostāju saistībā ar ētikas jautājumiem. Ir tie, kas šo vietu uzskata par masu kapu, citi to uzskata tikai par jūras vraku.
Citi uzskata, ka vieta ir jāatstāj mierā un ka apmeklējumi tikai paātrina vraka sabrukšanu, citi uzskata, ka ir svarīgi, lai mēs pēc iespējas vairāk dokumentētu vraka saturu. Tomēr skaidrs ir viens – kuģa vraks kādu dienu pazudīs kopā ar visiem artefaktiem, kas paliks okeāna dzelmē.
Aprēķini par to, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai metālēdāju baktērijas pilnībā izpostītu kuģa atliekas, svārstās no septiņiem gadiem līdz 50, taču “neviens nezina,” saka Bārtons.
Tomēr sauszemes rūpniecībai, kas ieskauj katastrofu, ar interesi, ko šonedēļ vēl vairāk atdzīvināja traģiskie notikumi, ir paredzēts ilgi pārdzīvot vraka pēdējās fiziskās pēdas.
