Kas ir sprādzienveidīgs uzliesmojums invaliditātes piešķiršanai, par ko runā Reirs 13
Latvijā 2008.gadā invaliditāte bija noteikta 131 524 cilvēkiem, 2015.gadā jau 174 060 cilvēkiem, paziņojumā norāda Labklājības ministrija (LM), skaidrojot ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) izteikumus, ka invaliditātes piešķiršanai novērojams sprādzienveidīgs uzliesmojums.
Līdz 2008.gadam cilvēku ar invaliditāti skaitam bijusi neliela tendence samazināties – par vidēji 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet kopš 2008.gada tas ik gadu palielinās. Līdz ar to 2008.gadā cilvēku ar invaliditāti īpatsvars no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita bija 5,82%, savukārt 2015.gadā 8,64%.
Dati liecina, ka pirmreizēji noteiktu invaliditāti pēdējos gados senioru vecuma grupās piešķir arvien retāk. Piemēram, ja 2006.gadā starp cilvēkiem, kam pirmreizēji noteikta invaliditāte, 18% bija vecāki par 60 gadiem, tad 2008. gadā tie bija 36% un 2015.gadā jau 46% senioru.
Ministrijas skatījumā, cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugums skaidrojams ar sabiedrības novecošanu kopumā, kā arī citiem savstarpēji saistītiem faktoriem – izmaiņām rīcībpolitikā un atbalsta pasākumos, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, pārmaiņām sociālekonomiskajā situācijā. Ekonomiskās krīzes ietekme, bezdarbs un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmas ir tie iemesli, kuru dēļ cilvēkiem nav bijusi iespēja laicīgi un individuālām vajadzībām atbilstoši apmeklēt ārstus speciālistus un līdz ar to saņemt atbilstošu ārstēšanu. Tas attiecīgi var novest pie veselības problēmu pasliktināšanās un, iespējams, arī invaliditātes cēloņu iestāšanās.
LM uzsver, ka sniegtajam atbalstam ir jābūt samērīgam ar citu iedzīvotāju grupu interesēm, kā arī tādam, lai motivētu iesaisti darba tirgū. Invaliditāte ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks nav spējīgs strādāt, bet gan to, ka viņam ir ierobežotas darbspējas.
“Līdz ar to ir nepieciešams veicināt cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, stiprinot finansiālo neatkarību no pabalstiem. Tāpēc ir nepieciešama detalizētāka analīze par cilvēku pieplūduma iemesliem invaliditātes sistēmā dažādās invaliditātes grupās,” uzsvērts paziņojumā.
LM ir rosinājusi diskutēt par iespējamām izmaiņām Darba likumā, izslēdzot darba līguma uzteikšanas aizliegumu cilvēkiem ar invaliditāti, vienlaikus saglabājot pārējos aizsargājošos nosacījumus.
Ministrs Reirs Latvijas Radio iepriekš izteicās, ka sanāk tā, ka ir sprādzienveidīgs uzliesmojums invaliditātes piešķiršanai. “Pārsvarā tie visi ir cilvēki, kas pieprasa trešās grupas invaliditāti. Eiropā šāda veida invaliditātes netiek piešķirtas. Mēs esam pēdējā valsts, kas ir palikusi. Eiropa vērtē darba spējas, bet Latvijā diagnozes, kas ir pilnīgi nepareizi,” radio sacīja Reirs.
LM norāda, ka cilvēkiem ar III invaliditātes grupu ir mēreni izteikta invaliditāte, attiecīgi darbspējas ir mēreni ierobežotas un šo cilvēku līdzdalība darba tirgū ir ļoti vēlama. III invaliditātes grupas pieaugums visvairāk vērojams tieši darbspējīgā vecuma cilvēku vidū.
