Kaifs par brīvu 2
Sen zināms, ka čukstus un citas klusinātas, maigas skaņas uztveram kā tīkamas, tās it kā raksturo tuvību, intimitāti. Mūzikas psiholoģijā līdzīgi tiek aprakstītas īpašas sajūtas, būtībā parastas trīsas, kas ir atbildes reakcija uz dažām skaņām, tostarp negaidītām muzikālām pasāžām. Tomēr tā dēvētais ASMR fenomens pašlaik netiek uztverts zinātniski. To gandrīz neesot iespējams izpētīt, jo dažādi cilvēki uz vienādiem trigeriem jeb sajūtu izraisītājiem reaģē atšķirīgi.
Daži apgalvo, ka mūsu smadzenes atsevišķus skaņas un redzes efektus uztver kā īpaši tīkamus, līdz ar to sāk izstrādāties endorfīni un vairoties serotonīns, kas arī rada labsajūtu. Taču citi pētnieki šādu sajūtu sniegšanas un gūšanas kāri skaidro ar vēlmi gūt uzmanību, pat salīdzina ar to, kā pērtiķīši ieskā cits citu, atbrīvojot no blusām.
“Manuprāt, šis fenomens ir pazīstams tik ilgi, kamēr vien pastāv cilvēce. Jebkurš smadzeņu kairinājums, uz ko fokusējamies, var sniegt mirkļa apmierinājumu. Maņām nonākot brīvā uzmanībā ar ārējiem signāliem, kas vienmērīgi atkārtojas, cilvēks iziet no koncentrēšanās rāmja, kas visu laiku pastāv un mūs ierobežo. Tātad paliek šajā tagadnes brīdī ar savām bioķīmiskajām reakcijām ļoti koncentrētā veidā,” uzskata psihoterapeits Valdis Briedis.
Viņš akcentē, ka šai parādībai interneta vidē dots īpašs, it kā gudrs nosaukums. “Tas notiek vien tādēļ, lai piesaistītu videovērotājus, tātad radītu pārdodamu preci. Līdzīgi kā savulaik bija ar NLP jeb neirolingvistisko programmēšanu. Tajā tika apkopotas sen zināmas metodes, taču Rihards Bandlers un Džons Grinders, abi savdabīgā psiholoģijas veida autori, izdomāja nosaukumu NLP. Tas vilināja ar noslēpumainību. Jo smalkāks nosaukums, jo kārdinošāk šķiet tajā piedalīties, izmēģināt. Turklāt kuram tad negribas, neko nedarot, saņemt kaifa devu?! Ir novērots, ka ASMR ir īpaši izplatīts to cilvēku vidū, kuri mēdz slīgt depresīvās sajūtās, bieži jūtas nomākti.”
Visu rakstu lasiet žurnāla 36,6°C janvāra numurā vai tā elektroniskajā versijā!
